http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(328).jpg
Plānotā nākamā gada ekonomikas izaugsme Latvijā - 2,5%. Tā vismaz uzskata Finanšu ministrija, turklāt nosaucot šo prognozi par piesardzīgu, ņemot vērā, ka kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva paredz izaugsmi attiecīgi 3% un 3,6% apmērā. Tātad valda uzskats, ka Latvija ir konservatīvi piesardzīga, bet lietuvieši un igauņi - optimistiski.
To redzot un dzirdot, var rasties maldīgs priekšstats, ka nākamgad Latvijā un arī pārējās Baltijas valstīs ir plānotas kārtējās vēlēšanas, pirms kurām teikt sabiedrībai kaut ko nelāgu būtu teju tas pats, kas veikt politisko harikiri. Pareizāk droši vien būtu teikt aptuveni tā - Latvijas ekonomiskās prognozes ir optimistiskas, bet Lietuvas un Igaunijas plānotais šajā jomā vairāk tuvinās farsam.
Protams, nevar noliegt, ka Latvija ir izpelnījusies Eiropas malača statusu valsts budžeta konsolidācijas jomā, tomēr reizēm der paskatīties, kas notiek tālāk par degungalu, respektīvi, aiz savas valsts robežām. Eirozonas valstis ir vienkārši totālas neziņas priekšā, ko izraisījis Grieķijas valdības lēmums rīkot referendumu, ļaujot tautai pateikt - vajag pieņemt jaunu starptautisko aizdevumu ar visām no tā izrietošajām sekām vai tomēr nevajag. Ņemot vērā šā referenduma viegli prognozējamo rezultātu, var teikt, ka Grieķija jau gatavojas defoltam, bet Vācija un Francija - pietiekami lieliem izdevumiem sava finanšu sektora glābšanai.
Tiešām grūti pateikt, kādus vēl efektus izraisīs šī ķēdes reakcija, tomēr būtu naivi uzskatīt, ka Latviju tā veiksmīgi apies. It īpaši jau ņemot vērā, ka Vācija, kuras bankas ir saguldījušas naudu Grieķijas valsts vērtspapīros, ir viens no galvenajiem Latvijas eksporta tirgiem. Vienkārši sakot, arī laikā, kad krahu piedzīvoja bēdīgi slavenā banka Lehman Brothers, daļa atbildīgo Latvijas amatpersonu uzskatīja, ka ASV no mums atrodas ļoti tālu, tāpēc šī problēma mūs neskars. Tomēr skāra, turklāt ļoti smagi! Pat, ja mērām tik muļķīgās kategorijās, jāteic, ka Grieķija atrodas Latvijai ievērojami tuvāk nekā ASV… Nevar arī izslēgt iespēju, ka Latvijai līdzekļi sava budžeta deficīta segšanai varētu būt jāaizņemas apstākļos, kad starptautiskajos finanšu tirgos ir iestājies ledus laikmets. Mulsinoši ir arī tas, ka valdība ir nosaukusi vismaz kaut kādas aprises apmēram, par kādu varētu tikt konsolidēts nākamā gada valsts budžets, tomēr tā īsti nav skaidrības, uz kā rēķina tas notiks. Tā vietā ir tikai valdības politisko oponentu spekulācijas, kas jauc cilvēkiem prātus, nedodot nekādu praktiski izmantojamu informāciju.
Nav arī noslēpums, ka valdības plānus ēnu ekonomikas apkarošanas jomā starptautiskie aizdevēji vismaz līdz šim nav ņēmuši par pilnu. Un, dzirdot Finanšu ministrijas prognozes, izskatās, ka nākamgad var nākties veikt papildu konsolidācijas pasākumus, jo izaugsmes prognozes būs bijušas pārāk optimistiskas. Iespējams, ne vienmēr var piekrist Latvijas Bankas (LB) vērtējumiem, tomēr šīs iestādes prognozes regulāri ir izrādījušās gana precīzas. Bet LB nākamā gada Latvijas izaugsmi neprognozē virs nulles līmeņa, un tajā derētu ieklausīties arī valdībai.
