Nodokļu slogs Latvijā 2008. gadā veidojis 29,3% no IKP un tādējādi bijis otrs mazākais Eiropas Savienībā (ES). Šādus Eurostat apkopotie dati gandrīz vai varētu uzskatīt par labu ziņu, ja vien nebūtu daži būtiski aspekti, kurus nedrīkst neņemt vērā.
Pirmkārt, piemēram, salīdzinot ar Franciju (44,6%) vai Austriju (44,4%), kopējais nodokļu slogs Latvijā tiešām izskatās salīdzinoši mazs, un tā vien šķiet, ka ir vēl pietiekami daudz iespēju to palielināt. Tomēr tā nav. Pārsvarā jau tāpēc, ka mūsu valstī vēsturiski ir izveidojies ačgārns nodokļu sloga sadalījums. Proti, visvairāk ar nodokļiem ir aplikts tieši darbaspēks, savukārt kapitāla pieauguma vai nekustamā īpašuma nodokli joprojām par augstu nosaukt nevar. Tas gan nenozīmē, ka rokas var sākt berzēt nekustamā īpašuma strauja kāpuma piekritēji, jo, sperot šādu soli, vienlaikus nemainot pārējo nodokļu politiku, labklājības līmenis Latvijā kristos vēl lielākā tempā nekā līdz šim. Zināmā mērā nodokļu sloga pārdale par sliktu darbaspēkam ir viens no iemesliem, kas attur investorus ieguldīt Latvijā. Respektīvi, lai gan darba algas Latvijā ir vienas no zemākajām ES, investoriem ir jārēķinās ar pietiekami lieliem izdevumiem šajā jomā, jo mums ir augstas iedzīvotāju ienākumu nodokļa un socnodokļa likmes. Tas nenoliedzami palielina gan vietējo, gan ārvalstu investoru izdevumus un padara mūsu valsti konkurētnespējīgāku.
Otrkārt, zīmīgs ir fakts, ka liels nodokļu slogs ir tajās ES valstīs, kurās arī ienākumu līmenis ir viens no augstākajiem — Dānijā, Zviedrijā, Beļģijā. Jo mazāks ir gan uzņēmumu, gan arī iedzīvotāju ienākumu līmenis, jo krasāk ir izjūtams jebkādu nodokļu palielinājums.
Un, treškārt… Jāņem vērā, ka, lai arī šos Eurostat datus dēvē par «jaunākajiem», tie atspoguļo situāciju ES valstīs 2008. gadā, tātad — pirms diviem gadiem. Pa šo laiku vairākas Eiropas valstis, tostarp Latvija, ir centušās sabalansēt savu ekonomiku uz nodokļu likmju rēķina. Tādējādi nav izslēgts, ka brīdī, kad Eurostat vai kāds cits līdzīgs birojs izpētīs situāciju par 2010. gadu, var izrādīties, ka nodokļu slogs pret IKP Latvijā ir kļuvis ievērojami lielāks. Gan tāpēc, ka Latvijas amatpersonas redz faktiski tikai divus veidus, kā risināt budžeta problēms — griežot izdevumus un palielinot nodokļus, gan arī tāpēc, ka IKP joprojām turpina sarukt.
Citiem vārdiem sakot, ļoti cerams, ka, skatot jautājumu par nākamā gada valsts budžetu, mūsu valsts amatpersonas, politiķi kā pamatu vienkāršai nodokļu sloga palielināšanai neizmantos šos Eurostat datus. Tie nevar kalpot par argumentu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa vai PVN celšanai. Ir jāpārskata nodokļu politika Latvijā kopumā, rūpīgi analizējot un modelējot dažādas iespējamās situācijas, lai saprastu, kuras nodokļu likmes vēl var palielināt, bet kuras gluži pretēji — ir jāsamazina. Pretējā gadījumā Latvija būs tā Eiropas valsts, kur nodokļu slogs turpina arvien pieaugt, bet budžeta ieņēmumi — samazināties.