Latvijai ir iespēja no Eiropas 315 mljrd. eiro vērtā investīciju atdzīvināšanas plāna saņemt vairāk naudas, nekā tajā ieguldīt, taču ir jāizpilda mājasdarbi
Ar 315 mljrd. eiro Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers grib sākt īstenot savas vēlēšanu kampaņas galveno solījumu un atdzīvināt Eiropas ekonomikas konjunktūru. Tā kā Eiropai brīvu finanšu līdzekļu nav, tad no veca taps jauns – esošie naudas maciņi tiks pārsaukti par fondu, kuru pārraudzīs Eiropas Investīciju banka (EIB). Fondā būs 21 mljrd. eiro, no kuriem 16 mlrjd. tiks pārvirzīti no jau esošajiem ES līdzekļiem, bet 5 mljrd. – no EIB. No šīs naudas līdzekļiem plānots finansēt infrastruktūras objektus, platjoslas interneta tīklus, enerģētikas un transporta attīstību, kā arī izglītības, pētniecības un inovāciju projektus. Tā kā 21 mljrd. eiro visas Eiropas mērogā šiem mērķiem tāds piliens jūrā vien ir, tad paredzēts, ka šī nauda kalpos vien iespējamo zaudējumu absorbcijai. Tādējādi privātais sektors jutīšoties drošāks un kopumā jaunos projektos pats investēšot minētos 315 mljrd. eiro, lēš Ž. K. Junkers.
Triks ir vienkāršs: ja ar apstiprinātajiem investīciju projektiem kaut kas aizies šķērsām, lielākā daļa biznesa risku gulsies nevis uz investējušo uzņēmumu, bet gan uz EIB un līdz ar to principā uz dalībvalstu nodokļu maksātājiem. Šis moments jau ir irraisījis kritiku vairākos lielo Rietumvalstu medijos, jo kuram gan gribas ar savu maciņu atbildēt par citu savārīto. Taču nenoliedzams ir fakts, ka jaunas investīcijas Eiropai vajag un visveiksmīgāk tās nodrošina tieši infrastruktūras projektu attīstība, radot jaunas darbavietas šo projektu realizācijas laikā. Dienvideiropa smagi cieš no pieaugošā bezdarba, un, ja nekas nemainīsies, tad saistībā ar jaunatnes bezdarbu drīzumā varēs runāt par jaunu zudušo paaudzi. Dažādas aktuālās krīzes ir samazinājušas arī visas pasaules tautsaimniecības izaugsmes izredzes – pozitīvu tendenci pašlaik uzrāda vien ASV, Lielbritānija un tā sauktā Melnā Āfrika, savukārt ekonomikas izaugsmes prognozes ir samazinājušās pat Ķīnai, bet Japānā lielā valsts parāda dēļ faktiski ir stagflācija. Kopumā situācija ir tik nestabila, ka nemudina atvēzēties uz vērienīgām investīcijām. Attīstīto valstu ekonomikām nākas cīnīties ar vēl vienu nopietnu apgrūtinājumu – bēgļiem. Pēdējos gados situācija samilzusi tiktāl, ka jaunu patvērumu meklē jau vairāk nekā 50 milj. cilvēku – tas ir augstākais rādītājs kopš Otrā pasaules kara. No pilnīgi citām kultūras telpām nākošo cilvēku iekļaušana esošajā sabiedrībā nav vienkārša. Līdz ar to tās valstis, kurām nācies uzņemt visvairāk bēgļu, Eiropā ir aktualizējušas jautājumu par to, ka bēgļu straumes ES ietvaros būtu jāsadala proporcionāli. Tas nozīmē, ka daļu šo bēgļu nākotnē varētu pārvirzīt arī uz Latviju. Cik gatava Latvija ir šādiem izaicinājumiem?
Kā liecina Latvijas Finanšu un Ekonomikas ministriju ekspertu paustais DB 2015. gada Biznesa prognožu konferencē, Latvija nākamgad turpina cerēt uz 2,7–3% lielu ekonomikas pieaugumu. Ņemot vērā situāciju Krievijā, Ukrainā un eirozonā, pagaidām nav īsti skaidrs, kā nodrošināt šo pieaugumu. Ir dzirdēti viedokļi, ka IKP pieaugums balstās tikai uz minimālās algas pacelšanu un tai sekojošu atalgojuma līmeņa pieaugumu valsts pārvaldē. Kas attiecas uz ES fondiem, par jauno 2014.–2020. gada periodu lielas detalizācijas vēl nav. Pašlaik ir atsevišķas iniciatīvas ceļu infrastruktūras jomā un jauniešu bezdarba mazināšanā; nākamais gads sākšoties ar kompetenču centru un biznesa inkubatoru programmas turpinājumu, kam sekos energoefektivitātes pasākumu programmas, liecina atbildīgo ierēdņu paustais.
Turklāt turpmāk uzsvars būšot nevis uz grantiem, bet uz finanšu instrumentiem: riska kapitāliem, tehnoloģijas pārnesēm un investīciju vaučeriem. Kopaina parāda, ka vienas brīnumnūjiņas naudas plūsmas pavēršanai nav. Visā Eiropā ir tikai mēģinājumi, taču arī liess pīrāgs ir pīrāgs un Latvijai primāri vajadzētu darīt visu, lai ar saprātīgiem un kvalitatīviem projektiem no jaunā infrastruktūras investīciju megaplāna nokostu pēc iespējas lielāku kumosu, it īpaši tāpēc, ka infrastruktūras pilnveidošanai darāmā šeit nudien netrūkst.
