Komercbanku sektors tiks stimulēts ar jaunām naudas injekcijām, taču paralēli tam dažādu veidu finansējums kļūs aizvien lētāks, bet pieprasījums pēc ieguldījumiem, kuros ir noteikta procentu likme, – augstāks.
Brīdis, kad, pasaules ietekmīgajām centrālajām bankām cīnoties ar lēno ekonomikas atkopšanos no iepriekšējās finanšu krīzes, bāzes procentu likmes tiek samazinātas līdz minimumam, bet kreditēšanas veicināšanai vēl aizvien tiek īstenoti apjomīgi valsts ilgtermiņa parāda vērtspapīru pirkumi, ir labvēlīgs tam, lai iespēja tikt pie papildu finansējuma rastos arī Latvijas uzņēmumiem.
Šoreiz nav runas par to, ka zemās procentu likmes pasaulē veicinās lētu un vieglu kredītu pieejamību Latvijas uzņēmumiem. Lai gan uz pašreizējo finanšu tirgus nosacījumu bāzes un, ņemot vērā līdzšinējo Latvijas straujāk augošās ekonomikas statusu, kredītu tirgum vajadzētu strauji iet augšup, realitātē banku aizdevumu portfelis turpina rukt, un šobrīd ir grūti atrast faktorus, kas minēto tendenci varētu apturēt, turklāt tā kļuvusi ne tikai par mūsu valsts, bet vispārēju Eiropas problēmu. Ne vienu reizi vien ir dzirdēts: ja vien netiek veikta kāda Eiropas Savienības fondu projekta realizācija vai kompānija nav pozitīvas atpazīstamības topa galvgalī, tikšana pie bankas finansējuma var izrādīties stipri problemātiska vai nenotikt vispār.
Kaut arī situācija var šķist samērā pesimistiska, pašreizējais finanšu tirgus stāvoklis sniedz palīdzīgu roku tam, lai finansējumu, iespējams, pat ar izdevīgākiem nosacījumiem, piesaistītu ar vērtspapīru tirgus starpniecību. Proti, runa ir par korporatīvo obligāciju emisijām, kas sniedz daudz priekšrocību salīdzinājumā ar banku kredītiem. Šajā ziņā tirgus konjunktūru turpinājis uzlabot arī pēdējais Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums par tālāku procentu likmju samazināšanu. Praksē tas nozīmē, ka aizņēmumu likmes turpina samazināties ne tikai banku kredītiem, bet arī parādu vērtspapīriem. Uzņēmumus, kas vēlas piesaistīt finansējumu ar vērtspapīru tirgu, tas ietekmē dubultlabi. Pirmkārt, krītoties likmēm, kopējā aizņemšanās sanāk lētāka. Otrkārt, obligāciju ienesīguma likmju krituma dēļ finanšu līdzekļu pārvaldniekiem, piemēram dažādiem pensiju fondiem, ir ļoti grūti atrast kaut puslīdz ienesīgas ieguldījumu iespējas fiksēta ienesīguma finanšu produktu tirgū.
Naudas pārvaldnieku vidū, tostarp Latvijā, interese par jebkuru fiksēta ienesīguma finanšu produktu ir ievērojami palielinājusies. Līdz ar to šobrīd finanšu tirgū naudas piesaistes ziņā var izveidoties situācija, kad toni nosaka nevis potenciālais aizdevējs, bet gan tas, kuram nauda ir nepieciešama biznesa attīstībai. Turklāt ir vērts piebilst, ka atšķirībā no banku kredītiem, emitējot obligācijas, uzņēmums pats var noteikt aizņēmuma termiņu un procentu likmi. Ir pat ļoti ticams, ka Latvijas topa uzņēmumi, kuriem bankas kredītus izsniedz labprāt, ar obligāciju tirgus starpniecību varētu tikt pie lētākas naudas nekā ar bankas aizdevuma palīdzību. Tādējādi parāda vērtspapīri var kļūt par savdabīgu finansējuma piesaistes diversifikācijas līdzekli. Runājot par obligāciju izlaišanu, neapšaubāmi nozīmīgs ir fakts, ka šāds finansējums sniedz lielāku rīcības brīvību, kas izpaliek kredītlīgumā noteiktajos ierobežojumos.
Protams, obligācijas kā finansējuma piesaistes līdzeklis nav piemērots visiem, piemēram, mazajiem uzņēmumiem izmaksas var izrādīties samērā dārgas, ja salīdzina ar piesaistītās naudas apmēriem. Tomēr kopējā tirgus konjunktūra kļūst labvēlīgāka tiem uzņēmumiem, kuru darbības mērogi ne tuvu nav tādi kā, piemēram, Latvenergo vai Latvijas dzelzceļam. Šķiet, ka Eiropas ekonomiskais lēnīgums tautsaimniecības stimulēšanai ECB liks izmantot aizvien radikālākus soļus. Tas nozīmē, ka komercbanku sektors tiks stimulēts ar jaunām naudas injekcijām, taču paralēli tam dažādu veidu finansējums kļūs aizvien lētāks, bet pieprasījums pēc dažādiem ieguldījumiem, kuros ir noteikta procentu likme, – augstāks. Šis process noteikti nemetīs līkumu arī Latvijai. Tieši pretēji, Eiropas nedienas rada placdarmu tam, lai interese par kredītiem alternatīviem naudas piesaistes veidiem palielinātos, ļaujot aktivizēties vietējam vērtspapīru tirgum.