Tā vietā, lai pasaulei rādītu Latviju pozitīvā gaismā, amatpersonas ir radījušas nedrošas valsts tēlu, un uzņēmējdarbības vides un tiesiskuma problēmas, kā arī sakarīgas attīstības stratēģijas trūkums to tikai pastiprina
Izrādās, latviešiem patīk ne tikai čīkstēt, bet arī bērt pelnus sev uz galvas. Pat vairāk – valsts amatpersonām un politiķiem ir jātrenējas mēles netrīt tur, kur tas nav vajadzīgs. Varbūt to var darīt pašmāju virtuvē, bet ne starptautiskajā arēnā.
Norakstīt investīciju kuslumu nevar vienīgi uz to, ka tā ir visas Baltijas kopīga liga ģeopolitiskā saspīlējuma dēļ, vai arī uz to, ka bankas samazina pamatkapitālu Latvijā. Grēkāža sazīmēšana bankās varbūt pat liecina par situācijas nopietnības neapzināšanos, jo aizvadītais gads, vērtē kā gribi, tomēr iezīmējis jaunu vektoru investīciju plūsmā. Ārvalstu tiešo investīciju līkne, kas dažādos ātrumos bija kāpusi augšup kopš neatkarības atgūšanas, 2016. gadā pirmo reizi uzrādījusi pretēju tendenci. DB par šādu scenāriju brīdināja jau pagājušā gada sākumā. Iepriekš ārvalstu investīcijas pārliecinoši kāpa aptuveni par miljardu gadā, pat dižķibeles gados, līdz 2012. gadā tempu pieklusināja līdz deviņdesmito gadu līmenim, auga mazpamazām, bet tomēr auga. Pēdējo gadu dinamikai par labu nenāca Krievijas agresijas izvēršana Ukrainā, kas kalpoja par dīgtspējīgu sēklu bažām, paziņojumiem un pat BBC filmai par iespējamu karadarbību arī Baltijā un jo sevišķi Latvijā, no kuras Krievijas militārie ilkņi grasoties izcirst Latgali. Kādā mazpilsētā Latgalē pavadīju gadu miju – Krievijas televīzijas kanāli palika neieslēgti, pat salūtu pēc Maskavas laika kaimiņos neviens nešāva, mājinieki vien paraustīja plecus par mūsu valsts vadītāju sauso runu. Tas ilustrē dzīvošanu mītos, kurus rada un producē ne tikai lielvaras, bet arī mūsu amatpersonas, nespējot saturēt mēli aiz zobiem. Viņi, kuru algas apmaksā no valsts budžeta, apzināti vai neapzināti sēj attīstību paralizējošu paniku ne tikai iedzīvotājos, bet arī investoros. Nu ir izdevies radīt nedrošas valsts tēlu, un sakarīgas attīstības stratēģijas neesamība to tikai pastiprina. Lai sasniegtu mērķus, tie vispirms ir jānosauc vārdā, nevis jātērē enerģija, bazūnējot par karadarbības draudiem. Kā vakar Latvijas Radio izteicās astronoms Ilgmārs Eglītis, mūsu centīgi būvēto pasauli vienā mirklī var pārtraukt paliela asteroīda ierašanās. Vai šo draudu dēļ globālās investīcijas ir iedūrušās kā miets zemē? Ne gluži, jo, kā jau iepriekš DB vēstīja, investoru optimisms uzņēmumu pirkšanā un pārdošanā pat sasniedzis vēsturiski augstāko punktu, taču nedrošā Baltija pie kūku galda aicināta, acīmredzot,netiks.
Aizsardzības ministrija gadumijā pielikusi roku, lai mazinātu investoru jau tā švako apetīti pēc Latvijas labumiem, ministrijas valsts sekretāram Jānim Garisonam turpinot atražot citu amatpersonu muļķību un ārvalstu medijiem kladzinot par apdraudējumu. Tā CNN raksta, ka, pat esot ES un NATO, Latvija joprojām ir Maskavas militārās varas ēnā. CNN publikāciju, kuru caurvij frāzes par mūsu atjaunotās neatkarības 25 gadiem, ilustrē Putina ģīmetne un attēls… ar degošām ēkām un krievu tankiem 2008. gadā Gruzijā. Laipni lūgti, investori!
