Rubļa kritumu un Eiropas pamatinflācijas trūkumu var kompensēt ar lētākiem energoresursiem un jauniem naudas plūdiem Rietumeiropas ekonomikā
Jaunais gads Latvijas ražošanas sektoram ir sācies kontrastu pilnās noskaņās. Krievijas izvirzītās ekonomiskās sankcijas vēl vairāk apēno šīs valsts valūtas vērtības samazināšanās, kas pērn pret eiro ir kritusies vairāk nekā par 50%, kā rezultātā izskanējuši pirmie paziņojumi par ražošanas pārtraukšanu un darbinieku skaita samazināšanu Latvijas zivju pārstrādes sektorā.
Vienlaikus arī Rietumu pusē viss neiet nemaz tik gludi, par ko liecina eirozonas vājā ekonomiskā izaugsme un izteikts pamatinflācijas trūkums valūtas savienības dalībvalstīs, norādot gan uz grūtībām realizācijas apjomu kāpināšanā, gan nepieciešamību pēc jaunas naudas ieplūšanas tautsaimniecībā, jo, procesam ieilgstot, gan korporatīvā, gan privātā sektora maksātspēja pasliktināsies vēl vairāk.
Vēl jau lielo eksporta partneru vidū ir Lietuva, Igaunija, Zviedrija un Lielbritānija. Tieši pēdējais samērā straujais izrāviens tautsaimniecībā atspoguļojies Latvijas kokapstrādes sektora labajā ražošanas statistikā un cerībās celt ražošanas apjomus citās apstrādes rūpniecības nozarēs. Šādas iespējas patiešām ir, turklāt nozares pārstāvju viedoklis ir tāds, ka, piemēram, mašīnbūves un metālapstrādes nozarē nākamo triju līdz četru gadu laikā ražošanas apjomus ir iespējams divkāršot. Tas nav saistīts tikai ar ilgi gaidīto Liepājas metalurga darbības atsākšanu, bet arī ar apjomīgajām investīcijām, kas pēc asociācijas teiktā ir veiktas citos nozares uzņēmumos.
Pēdējie dati gan liecina, ka šis gads Latvijas apstrādes rūpniecībai varētu paiet zināmu kontrastu zīmē. Proti, pagājušā gada 11 mēnešos pieaugums apstrādes rūpniecībā knapi pārsniedzis nulli. Saistībā ar norisēm Krievijā spiedīga situācija varētu saglabāties tādās nozarēs kā tekstilražošana un pārtikas rūpniecība, sevišķi zivju apstrāde. Tomēr vienlaikus ar labiem datiem priecē kokapstrāde, kuras produkcijas izlaide gada laikā ir palielinājusies par nepilniem 8%. Šo nozari zināmā mērā varētu uzskatīt par Eiropas ekonomikas veselības indikatoru. Jaunu finanšu resursu parādīšanās Lielbritānijas finanšu sistēmā, kas gala rezultātā cēlusi valsts būvniecības apjomus, tam ir kā apstiprinājums. Latvijas rūpnieku situācija var uzlaboties arī citās Rietumeiropas valstīs. Tas saistīts aptuveni ar 50% vērto naftas cenas samazināšanos pēdējā pusgada laikā un Eiropas Centrālās bankas finanšu ieplūdināšanu banku sektorā, kas orientēta uz papildu naudas resursu novirzīšanu reālajā ekonomikā. Lētāki kurināmā resursi ļaus samazināt produkcijas pašizmaksu, vienlaikus atbrīvojot papildu naudas līdzekļus arī eksporta tirgos, tādējādi Latvijas ražojošajam sektoram paverot iespēju šo gadu noslēgt ar plusa zīmi.
