Jautājums par to, kurš īsti būs Latvijas Valsts prezidents tuvākos četrus gadus, ir bijis aktuāls jau ilgāku laiku, bet kopš aizvadītās sestdienas vakara tas ir vēl neskaidrāks, nekā jebkad iepriekš. Proti, liela daļa politiķu ir sākuši spēlēt savdabīgas paslēpes, stāstot - mēs vēl lemsim, domāsim, tiksimies, runāsim… Viss kas, tikai ne atklāta valoda par gaidāmo balsojumu.
.jpg)
Latvijas politiskās partijas attiecībā uz šādiem jautājumiem parasti gan nav izcēlušās ar tieksmi ilgi domāt, drīzāk gan - ar vēlmi pēc iespējas ilgāk neatklāt kārtis, tās izspēlējot pēdējā brīdī.
Principā šeit pastāv divi varianti. Viens no tiem - Saeimas deputātu vairākums nobalsos par pašreizējo valsts galvu Valdi Zatleru. Nevis tādēļ, ka viņa kandidatūra visiem būtu ļoti pieņemama, bet gan tāpēc, ka Zatlers nu jau dažas dienas ir tāda kā nacionālā varoņa statusā, bet pret tautas varoni neviens tā īsti uzstāties negrib. Otrs variants - gan Zatlers, gan arī viņa vienīgais konkurents Andris Bērziņš (ZZS) neizturēs pirmo balsošanas kārtu, un Rīgas zooloģiskajā dārzā vai kādā citā vietā šaurā cilvēku lokā tiks izlemts pavisam cita cilvēka vārds. Turklāt vismaz pagaidām šāds variants izskatās visreālākais, un kārtējo reizi vien jāizteic nožēla, ka citu potenciālo prezidentu vārdi joprojām tiek kā kārtis turēti piedurknē, nevis likti galdā.
Jāteic, ka atšķirībā no notikumiem pirms četriem gadiem šobrīd vismaz kuluāros gan ir dzirdami pāris to cilvēku vārdi, kas it kā varētu cerēt uz darbu Rīgas pilī. Viena no šādām kandidatūrām varētu būt bieži pieminētā valsts kontroliere Inguna Sudraba. Viņa ir tautā visnotaļ iecienīta, un sabiedrībā šāds politiķu solis varētu izpelnīties atzinību. Taču ir arī persona, par kuru ir dzirdēts varas gaiteņos, taču ap konkrēto vārdu nav bijis tik daudz dažādu spekulāciju kā saistībā ar Sudrabu. Runa ir par pieredzējušu diplomātu, bijušo ārlietu ministru un vienu no Latvijas komercbaņķieru lobijiem Aivi Roni. Vai kāda no šīm iespējām izrādīsies patiesa, rādīs laiks. Turklāt pirmās reālās iezīmes šajā jomā varēs nojaust vien ceturtdien - Valsts prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas dienā. Līdz tam, domājams, pilnā sparā ies vaļā politiskais tirgus, no kura katra politiskā partija vēl mēģinās izsist sev kādu noteiktu labumu.
Katrā ziņā šo prezidenta vēlēšanu sakarā interesanti un svarīgi ir vismaz divi jautājumi. Pirmkārt, būtiski tomēr būtu saprast, kurš būs valsts vadītājs turpmākos četrus gadus. Otrkārt, kuri būs tie politiskie spēki, kas savā starpā spēs vienoties kopīgā pozīcijā, balsojot Saeimā par Valsts prezidentu, kas šķistu vairākumam pieņemams. Citiem vārdiem sakot, tieši šis balsojums būs ļoti nopietns rādītājs tam, kādu Latvija varētu ieraudzīt nākamās potenciālās koalīcijas sastāvu, kas, visticamāk, izveidosies pēc vēlēšanām šā gada novembrī. Jo ir taču skaidrs, ka jaunajā Saeimā prevalēs tur jau pārstāvētās partijas un jautājums ir vienīgi par spēku samēru un spēju vienoties savā starpā.
