DB Viedoklis

DB viedoklis: Kārtējais kāršu namiņš Latvijas ekonomikā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,22.10.2015

Jaunākais izdevums

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzskata, ka Latvijas nacionālā aviokompānija AirBaltic varētu saņemt kārtējo naudu no valsts kā «investīcijas nākotnē»

Ja kādu laiku rūpīgi pavēro Latvijas politiski ekonomiskās norises, tad pamazām izdodas noķert to mirkli, kad sajūti – atbildīgie politiķi paši vairs īsti nezina, ko tālāk darīt. Tāds mirklis nu jau kārtējo reizi ir iestājies Latvijas nacionālās aviokompānijas AirBaltic sakarā. It kā ir atrasts privātais investors, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss tomēr neiesaka to izvēlēties. Valdībai kaut kādu iemeslu dēļ «nav iekšā» skaidri pateikt – mēs šo investoru ņemsim vai neņemsim, tāpēc notiek kaut kāda dīvaina muldēšana un kaķa vilkšana aiz astes.

Nesens AirBaltic audits uzrāda biedējošus rezultātus – nepieciešams steidzams risinājums aviokompānijas finansiālās stabilitātes nodrošināšanai, raksta LETA. Taču satiksmes ministrs Matīss žurnālistiem pēc slēgtās valdības sēdes kaut ko klāsta par AirBaltic vajadzībām neesošu valsts naudu, tomēr iespējamu aizdevumu no Valsts kases it kā jaunām lidmašīnām, it kā kaut kādai miglainai nākotnei…

Nu beigsim vienreiz izlikties! Ja kompānija atrodas purvā – vienalga, vai ar konsultantu līdzdalību vai ar sava menedžmenta spēkiem (intereses pēc var apskatīties DB 01.11.2013. viedokli Prudentia purvs), tad ir nevis jāturpina pa to purvu mīcīties, bet gan pēc iespējas ātrāk jātiek laukā. To, cik dārgi izmaksā nacionālās aviokompānijas sakarā pieļautās kļūdas, pie varas esošie (jo vismaz daļēji tie ir tie paši cilvēki) varētu atcerēties vēl no 2011. gada, kad kompānija bija krīzē un tajā tika iepludināti ap 100 miljoniem eiro valsts naudas. Pirms runāt par jaunas valsts naudas došanu vai «aizdošanu nākotnei», gribētos dzirdēt – kur palika iepriekš iepludinātie miljoni? Ja tie tika notērēti ikdienas operatīvās darbības uzturēšanai, tad ir jābeidz vienreiz stāstīt pasakas, ka kompānija strādā ar peļņu. Un vai tagad nepieciešamā nauda tiešām ir vajadzīga tikai pasūtītajām Bombardier CS300 lidmašīnām vai varbūt arī ikdienas darbības nodrošināšanai? Ja naudu vajag tikai un vienīgi lidmašīnām, vai ir iespējams garantēt, ka šīs lidmašīnas tiešām laikā tiks saņemtas? Līdz šim šī ražotāja nobīde no grafika ir pamatīga. Kāpēc vispār šī lidmašīnām nepieciešamā nauda tagad ir tāds pārsteigums? Slēdzot pasūtījuma kontraktu, maksājumu grafiks taču bija skaidri zināms! Ja lidmašīnas nav iespējams finansēt bez piesaistīta investora, tad varbūt sākumā vajadzēja atrast investoru, nevis veikt iemaksas par lidmašīnām, no kurām tagad, iespējams, būs jāatsakās un jau iemaksātā nauda – jāzaudē? Quo vadis AirBaltic un kāds galu galā ir kompānijas aktuālais biznesa plāns? Ko vēl bez krītoša pasažieru skaita, izzūdošiem galamērķiem, piedzērušās apkalpes, neveik- smīgas investoru meklēšanas un avantūristiskiem lidmašīnu pasūtījumiem šī kompānija saviem līdzšinējiem investoriem – Latvijas nodokļu maksātājiem – pašreizējā veidolā var piedāvāt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Atvērts vēl viens kafijas namiņš Kurts coffee

Monta Glumane,12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērts vēl viens kafijas namiņš «Kurts coffee» - tagad kafija tiek piedāvāta ne tikai Krišjāņa Barona ielā, bet arī skaistumkopšanas salonā «Auch» Cēsu ielā, kur strādā Kurta mamma Ketija Karlsone.

Kafijas namiņš «Kurts coffee» ir ģimenes bizness, kuru izveidoja Ketija un Ēriks Karlsoni. Kafijas namiņa mērķis ir ziedot tā peļņu sešus gadus vecajam Kurtam - puisēnam ar īpašām vajadzībām, jo viņš nestaigā, nerunā, bet mācās noturēt rokās priekšmetus.

«Būtu muļķīgi neizmantot vietu un neatvērt Kurta kafijas namiņu tuvāk sev. Kā jebkurā salonā, arī šeit klientiem nepieciešams piedāvāt kafiju un kāpēc, lai tā nebūtu «Kurts coffee»,» stāsta K. Karlsone, kura salonā strādā par skaistumkopšanas speciālisti.

Viņa atklāj, ka kafijas namiņam Krišjāņa Barona ielā radušās problēmas ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). «Viņiem nepatīk, ka mums ir izņemta atļauja, kas paredzēta izbraukuma tirdzniecībai. Kafijas namiņš ir pārnēsājams, bet teorētiski mēs tur strādājam visu laiku. PVD vēlas, lai tā būtu kā stacionāri piedeklarēta vieta,» stāsta K.Karlsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat atvērts vēl viens kafijas namiņš «Kurts coffee» - tagad kafija tiek piedāvāta arī blakus Bastejkalnam.

«Kurts coffee» ir ģimenes bizness, kuru izveidoja Ketija un Ēriks Karlsoni. Kafijas namiņa mērķis ir ziedot tā peļņu septiņus gadus vecajam Kurtam - puisēnam ar īpašām vajadzībām.

«Šobrīd Rīgā darbojas jau trīs «Kurts coffee» kafijas namiņi - Baronā ielā, pie Vērmanes dārza un jaunākais - pie Bastejkalna. Es teiktu, ka namiņš pie Bastejkalna ir trešais ar pusi, jo darbojamies arī skaistumkopšanas salonā «Auch», kurā pieejama Kurta kafija,» biznesa portālam Db.lv pastāstīja Kurta tētis Ē. Karlsons.

Viņš informēja, ka gan kafijas namiņš pie Vērmanes dārza, gan kafijas namiņš pie Bastejkalna atvērti, pateicoties kādai uzņēmējai, kura abās šajās vietās beigusi savu biznesu un nodevusi tās Kurta vecāku rīcībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tuvākajos gados fiziskajās tirdzniecības vietās būs aizvien vairāk iespēju maksāt ar zibmaksājumiem

Dienas Bizness,20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetē kopš jūlija vidus darbību uzsācis «Glamping Tervete», kas saviem viesiem piedāvā nakšņošanu pie dabas.

Namiņš atrodas Tērvetes pagastā, pie Indrānu ūdenskrātuves, kas ir aptuveni piecu minūšu brauciena attālumā no Tērvetes dabas parka un tas atrodas ezera krastā, priežu koku ielokā.

«Pirms vairākiem gadiem mūsu radinieks Vidzemes pusē pie ezera uzcēla savu bērnības sapni - mājiņu kokā. Mājiņa visiem ļoti iepatikās un mēs ar vīru izdomājām, ka arī vīra dzimtajā pusē - Tērvetē varētu uzcelt ko līdzīgu, kur atpūsties brīvdienās un aicināt ciemos draugus. Sākumā gan plānojām namiņu izmantot tikai savām privātām vajadzībām, bet celtniecības laikā radās doma to piedāvāt arī citiem. Namiņa vizuālo tēlu domājām un skicējām paši,» pastāstīja «Glamping Tervete» radītāja Paula Cēsniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz tehnoloģiju uzvaras gājienu, papīra kartes, tāpat kā grāmatas, nepazudīs, uzskata Karšu izdevniecība Jāņa sēta galvenais redaktors un līdzīpašnieks Jānis Turlajs.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību arī Jāņa sēta no klasiskas karšu izdevniecības pārtapusi informācijas tehnoloģiju uzņēmumā, kurš, spītējot globālo kompāniju (Google, Waze u.c.) dominancei, spējis atrast savu nišu tādos IT pakalpojumos, kas saistīti ar ģeotelpisko komponentu.

«Ar karšu zīmēšanu aizrāvos jau skolas laikos. Padomijā vienkāršajam pilsonim precīzas kartes iegādāties nebija iespējams, tāpēc centos veikalā pirktās «uzlabot», papildinot to saturu ar dažādām detaļām, vai zīmēt pats. Likumsakarīga bija arī izvēle studēt ģeogrāfiju,» atminas J. Turlajs.

90.gadu sākumā J. Turlajs saņēma piedāvājumu veidot pirmo atjaunotās Latvijas autoceļu atlantu. Tā sākās viņa profesionālā karjera kartogrāfijā. Jāņa sētā viņš izveidoja aizrautīgu profesionāļu komandu, kam darbs bija kas vairāk par iztikas avotu. «Šīs pamatvērtības Jāņa sētā saglabājušās joprojām, par ko esmu ļoti pateicīgs kolēģiem un lepojos ar viņiem,» atzīst J. Turlajs. Lai arī 90.gadus mēdz dēvēt par «mežonīgā kapitālisma periodu», atskatoties pagātnē, J. Turlajs to drīzāk varētu saukt par «romantiskā kapitālisma periodu,» jo, lai arī bija jāstrādā garas stundas pieticīgos apstākļos, tika radītas jaunas lietas, kas līdz tam nebija iespējamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? 3D kartes

Ilze Žaime,08.11.2019

Uzlex 3D karšu projektu vadītāja Ieva Paleja. Tālāk galerijā skatāms 3D karšu tapšanas process!

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3D kartes, sākot ar magnētiņu pie ledusskapja līdz A0 formāta Alpu kalnu ainavai, kas precīzi līdz milimetram atbilst realitātei, ir pašmāju uzņēmuma veikums, kas iespējams, pateicoties «Uzlex» vakuumformēšanas tehnoloģijai un radošam komandas darbam.

Vizuālo tehnoloģiju centrs SIA «WMT Baltic» jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā nodarbojas ar industriālās drukas, lāzergriešanas un citu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī dažādu drukas materiālu, celtniecības plastikātu, instrumentu un citu ar reklāmu saistītu produktu izgatavošanu un tirdzniecību.

Viens no tiem ir produktu zīmols «Uzlex», kurā ietilpst profesionālo instrumentu ražošana darbam ar pašlīmējošām plēvēm, vakuumiekārtu un polimēru ražošana, kā arī gatavo produktu izstrāde izmantojot šo tehnoloģiju. Zīmols «Uzlex 3D Map Publisher» tika izstrādāts ar mērķi piešķirt formu apdrukātajiem materiāliem, padarot izstrādājumus, kas bieži kalpo kā reklāmas, suvenīri vai vides objekti, aizraujošākus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada beigās Latvijā bija izsniegti 2,128 miljoni maksājumu karšu, kas ir nedaudz mazāk nekā 2018.gada beigās, kad bija izsniegti 2,167 miljoni maksājumu karšu, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

No kopējā maksājumu karšu skaita 1,736 miljoni bija debetkartes, bet 264,9 tūkstoši - kredītkartes. Biznesa karšu skaits sasniedza 126,6 tūkstošus. 1,522 miljoni maksājumu karšu bija jau bezkontakta tehnoloģija.

No izsniegtā maksājumu karšu skaita 1,695 miljoni bija “MasterCard”, bet 433 tūkstoši - “Visa”.

Pieaugot bezskaidras naudas norēķinu popularitātei, aug arī tirgotāju skaits, kas pieņem maksājumu kartes, pērnā gada beigās sasniedzot 14,69 tūkstošus. Kopumā kartes pieņem vairāk nekā 30 tūkstošos tirdzniecības vietu, bet izsniegto karšu pieņemšanas iekārtu skaits sasniedz 41,46 tūkstošus. No tiem 34 tūkstoši ir ar bezkontakta tehnoloģiju. Jāatzīmē, ka, lai padarītu pieejamākus bezontakta maksājumus, no šī gada janvāra visiem maksājumu termināļiem jeb POS Eiropas Savienībā ir jābūt ar bezkontakta tehnoloģijas funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne,08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Kurta kafijas namiņš, kura peļņa tiks ziedota viņa rehabilitācijai

Laura Mazbērziņa,12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas namiņš «Kurts coffee» ir ģimenes bizness, kuru izveidoja Ketija un Ēriks Karlsoni. Kafijas namiņa mērķis ir ziedot tā peļņu savam sešus gadus vecajam Kurtam. Kurts ir bērns ar īpašām vajadzībām, jo viņš nestaigā, nerunā, bet mācās noturēt rokās priekšmetus. Ar «Kurts coffee» Kurtam varēs nodrošināt ikdienu, rehabilitāciju, atpūtu un veidot arī savu nākotnes uzkrājumu.

Krišjāņa Barona ielā 78A pagājušajā nedēļā tika atvērts kafijas namiņš «Kurts coffee». Ketija pēc profesijas ir skaistumkopšanas speciāliste, savukārt Ēriks ir interjera dizaineris. «Šis mums ir kaut kas jauns un svešs. Gribēju atrast hobiju, jo ikdiena ir smaga un piepildīta. Gribēju darīt kaut ko savam priekam. Sākumā biju izdomājusi, ka iešu mācīties metināšanu, bet visi par mani smējās. Beigās ar vīru nonācām pie tā, ka mēs varētu izveidot kaut ko savam dēlam Kurtam,» stāsta K. Karlsone.

Ideja radās Ērikam un, kā Ketija saka, viņa ir pielikusi klāt tikai klāt «putukrējumu» jeb kafijas namiņu padarījusi mājīgāku. «Kurts coffee» tapa no pašu līdzekļiem, taču kafijas namiņa atvēršana nav bijusi vienkārša. «Process virzījās diezgan ilgi, jo namiņu izīrējām jau pagājušā gada augustā/septembrī, bet sanāca tā, ka ātrāk nevarējām to atvērt. Strādāšanas laikā arī dabūju traumu, taču sapratu, ka padoties nevar. Šis kafijas namiņš Kurtam ir vajadzīgs, jo Kurts sevi nevar nodrošināt un ja viņam dzīvē kaut kas notiks, viņam nebūs nekādu līdzekļu. Valsts atbalsts šādiem bērniem ir ļoti niecīgs. Ja bērnu atstāj valstij, tad katram bērnam mēnesī piešķir 1000 eiro, bet, ja bērns paliek pie vecākiem, valsts piešķir 200 eiro mēnesī,» savās bažās dalās K. Karlsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Apsara" tējas namiņš kanālmalā ir pārvērties līdz nepazīšanai – aromātiskie tējas rituāli ir aizstāti ar picām un kokteiļiem, ko piedāvā Bar 6IX Pizza & Cocktails.

Ēdināšanas iestādes saimnieks Leonards Pudņiks viesmīlības biznesā ir jau vairāk nekā 5 gadus. Viņš ir strādājis gan par bārmeni, gan šefpavāru, jau trīs gadus viņš ir Ģertrūdes ielas Bar 6 līdzīpašnieks, kas ir veidots pēc speakeasy koncepta, kas pagājušā gadsimta sākumā "sausā" likuma laikā bija īpaši populārs ASV.

Tāpat L. Pudņiks pasniedz lekcijas Bārmeņu skolas Kokteiļu akadēmijā. Bar 6IX Pizza & Cocktails līdzīpašnieks stāsta, ka bijušo tējas namiņu nomā no SIA "Apsara" dibinātāja un vadītāja Ikara Keiša.

"Tā sanāca, ka šī vieta pati mūs izvēlējās. Tējas namiņš šeit ir bijis 16 gadus. Esam to pārveidojuši, izremontējuši, uzlikuši jaunas grīdas, pārkrāsojuši sienas, pārveidojuši bāra leti. Otrajā stāvā vairs nevar sēdēt uz spilveniem, ir iegādātas jaunas mēbeles. Investīcijas nebija pārāk lielas, jo daudz darbus darījām paši ar savām rokām," klāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Karšu darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs ceļojošos iedzīvotājus

LETA,07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālo maksājumu karšu kompāniju "Visa", "MasterCard" un "American Express" darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kuri ceļo, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka Krievijā un Baltkrievijā izdotās "Visa", "MasterCard" un "American Express" maksājumu kartes nedarbosies ārpus šīm valstīm, bet citās valstīs izdotās kartes - nedarbosies Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat nedarbosies starptautiskie maksājumi, piemēram, norēķini Rietumvalstu internetveikalos.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Krievijas iedzīvotājiem Krievijas iekšzemes maksājumos un naudas izņemšanā no bankomātiem šīs kartes darbosies, izmantojot Krievijas Centrālās bankas uzturēto maksājumu sistēmu "Mir". Tāpat Krievijas bankas pašlaik aktīvi rīkojas, lai aktīvāk izmantotu Ķīnas maksājumu karšu tīklu "Union Pay", kuru Eiropas Savienībā (ES) pamatā izmanto tirgotāji, lai pieņemtu karšu maksājumus no Ķīnas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Plastikāta karšu ražotājs ADI kartes jaunā tehnoloģijā investē 195 000 eiro

Zane Atlāce-Bistere,31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 195 000 eiro, plastikāta karšu ražotājs Latvijā SIA ADI KARTES uzsācis karšu personalizāciju ar DOD (drop-on-demand) UV tintes apdrukas tehnoloģiju, informē uzņēmuma projektu vadītāja Liene Guļbinova.

DOD UV tintes apdrukas tehnoloģija pēdējā piecgadē ir piedzīvojusi ievērojamu attīstību un kļuvusi par vienu no pieprasītākajiem personalizācijas veidiem plastikāta karšu ražošanas segmentā.

Pateicoties atvieglotajam karšu apdrukas procesam un īsajiem darbu izpildes termiņiem (vienas stundas laikā iespējams apdrukāt līdz pat 18 000 karšu) uzņēmumi visā pasaulē izvēlas tieši šo personalizācijas veidu - gan klientu un dāvanu karšu personalizācijai (svītru kods, QR kods, kartes numurs), gan banku kodu karšu personalizācijai.

Uzņēmuma pastāvīgo klientu lokā ir veikalu, aptieku tīkli un reklāmas aģentūras, gan lielākās Latvijas bankas un apdrošināšanas sabiedrības, gan daudzas valsts un pašvaldību iestādes un organizācijas, tostarp ministrijas un pašvaldību uzņēmumi, kā arī ārvalstu klienti Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un Nigērijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bezkontakta maksājumu limitu palielina līdz 50 eiro

Zane Atlāce - Bistere,25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ierobežotu "Covid-19" vīrusa izplatību Latvijā, mazinot tiešos cilvēku savstarpējos kontaktus, saskarsmi ar maksājumu terminālu virsmām, līdz ar to arī kontaktu ar citiem cilvēkiem, sākot no 26. marta bankas paaugstina bezkontakta maksājumu limitu kartēm līdz 50 eiro, informē Finanšu nozares asociācijā.

"Swedbank", "Luminor", "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "PrivatBank", "Signet Bank", "LPB Bank", "Industra Bank", "Rigensis Bank", kas aptver vairāk ka 99% no maksājumu karšu tirgus, Finanšu nozares asociācijai apliecinājušas gatavību, sākot no 26. marta, un līdz valdības pasludinātās ārkārtējās situācijas beigām, paaugstināt bezkontakta maksājumu limitu kartēm.

Jaunā limita pilnīgai ieviešanai visā valstī var būt nepieciešamas dažas dienas.

Līdzīgs lēmums par limita paaugstināšanu sākot no pirmdienas pieņemts Igaunijā un no 25. marta, - Lietuvā. Lielbritānijā limits tiek paaugstināts no šī gada 1. aprīļa. Finanšu nozares asociācija aicina arī tās organizācijas, kas bez minētajām bankām, nodrošina Latvijas tirgotājiem karšu pieņemšanu, sekot bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Valsts informācijas sistēmu departaments uzdevis Policijas un robežsardzes departamentam no ceturtdienas pārtraukt ID karšu, uzturēšanās atļaujas karšu un digitālo personas apliecību izsniegšanu lielveikalu "Selver" informācijas punktos, kā arī atzīt par nederīgiem jau izsniegto karšu sertifikātus, kas nodrošina attālinātās identifikācijas un elektroniskā paraksta iespējas.

Uzņēmums "SK ID Solutions", kas atbild par ID karšu sertifikātu izsniegšanu, nav saskaņojis izsniegšanas kārtību veikalos "Selver" ar auditoru un Valsts informācijas sistēmu departamentu.

Igauņi izmanto iespēju saņemt personu apliecinošu dokumentu lielveikalā  

Igaunijas lielveikalu tīkla "Selver" tirdzniecības vietās kopš janvāra vidus izsniedz Igaunijas...

Bez šāda saskaņojuma izsniegšanai nav tiesiska pamata. Kad izsniegšanas kārtība būs saskaņota, karšu izsniegšanu veikalos "Selver" varēs atsākt, norāda Valsts informācijas sistēmu departaments.

No piektdienas kartes, kuru izsniegšana bija pasūtīta veikalos "Selver" tiks izsniegtas Policijas un robežsardzes departamenta apkalpošanas birojos.

"Selver" saņemtās kartes joprojām būs derīgas kā personu apliecinošs dokuments, tomēr no piektdienas tām nebūs attālinātās identifikācijas un elektroniskā paraksta iespēju.

Jau ziņots, ka, lai mazinātu rindas Policijas un robežsardzes departamenta birojos, karšu un pasu izsniegšana četros veikalos "Selver" Tallinā un vienā veikalā Pērnavā tika sākta 27.janvārī, bet līdz aprīļa vidum pakalpojumu bija paredzēts sākt vēl vairākos desmitos veikalu "Selver" visā Igaunijā.

Līdz šim veikalos "Selver" izsniegts vairāk nekā 1100 karšu.

Pasu izsniegšana veikalos "Selver" turpināsies, jo ar tām nav saistīti elektroniskie sertifikāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 12.septembra Swedbank vairs neaizvieto esošās kodu kartes un neatjauno to paroles, bet palīdzēs klientiem izvēlēties citu līdzekli. Kodu kartes Swedbank digitālo pakalpojumu izmantošanai tiks pilnībā slēgtas pēc gada, 2019.gada 9.septembrī, informē bankas pārstāvji.

Swedbank no jūnija uzsāka pakāpenisku internetbankas kodu karšu slēgšanu līdz ar jauno ES regulējumu digitālai autentifikācijai. Jau no jūnija jaunajiem klientiem tika izsniegti citi autentifikācijas līdzekļi.

Kopš 12.jūnija jau vairāk nekā 70 000 klientu sāka lietot alternatīvus autentifikācijas līdzekļus: vairums no viņiem jeb 60 000 sāka lietot bezmaksas mobilo lietotni Smart-ID, savukārt vēl gandrīz 10 000 - kodu kalkulatoru.

Jau kopš pagājušā gada Swedbank klientiem ir pieejama jauna digitāla alternatīva – bezmaksas mobilā lietotne Smart-ID, kuru šobrīd lieto jau vairāk nekā 200 000 klientu. Klientu novērtējums, kas ir sākuši lietot Smart-ID, ir ļoti augsts un pozitīvs, un to skaits nepārtraukti pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Fakts, ka e-veikalā pieejami norēķini ar karti, parāda tirgotāja uzticamību

Viktors Saulītis, "Luminor" e-komercijas un karšu risinājumu vadītājs,03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercija ir viena no tendencēm, kas pandēmijas dēļ attīstījās straujāk nekā tas būtu noticis normālos apstākļos.

Daudzi uzņēmumi ir pārorientējuši pārdošanu uz interneta vidi, un pircēji ir apguvuši digitālās iepirkšanās prasmes, taču – jo plašāk e-komercija tiek izmantota, jo drošākiem jābūt maksājumu veidiem internetā. Šobrīd populārākie un drošākie ir maksājumi ar karti vai pārskaitījumu, izmantojot BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu.

Pirkumi ar karti

Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingi regulējumi, īpaši tad, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību. Lai ieviestu karšu norēķinus, sākotnēji uzņēmumam ir jāatrod pakalpojumu sniedzējs, piemēram, banka, kura šim klientam uzticēsies, jāizpilda prasības attiecībā uz mājaslapas saturu un dizainu – preču, pakalpojumu aprakstiem, tirgotāja politikām, un tikai tad karšu pieņemšana var tikt uzsākta. Latvijā strādājošās bankas ir diezgan prasīgas šo noteikumu ievērošanā, tādējādi pircēji lielākoties var justies droši, iepērkoties pie tirgotājiem, kuru karšu pieņemšanu nodrošina tirgū esošās bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Citadele ievieš jauna dizaina maksājumu kartes no pārstrādātas plastmasas

Db.lv,03.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna dizaina maksājumu kartes, kas izgatavotas no 95 % pārstrādātas plastmasas. Turklāt jaunajām kartēm pievienota papildu funkcionalitāte, lai tās būtu ērti lietojamas arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Līdzšinējo X smart, X supreme un X prime karšu vietā klienti, kuri vēlēsies noformēt jaunu maksājumu karti, turpmāk varēs izvēlēties kādu no C (Citadeles) kartēm – C smart, C supreme vai C prime. C kartes veidotas jaunā dizainā, taču pakalpojumu ziņā tās saglabā pilnīgi visas X karšu priekšrocības. Tāpat kā līdz šim C kartēm būs trīs līmeņi: smart, supreme un prime.

Kartēm būs pieejami dažādi krāsu varianti. "Citadeles maksājumu kartes ir iecienītas visā reģionā, tāpēc esam radījuši produktu, kas apvieno esošās priekšrocības ar pilnveidotiem jauniem, lietotājiem svarīgiem risinājumiem. Piemēram, pārstrādāto materiālu kartes ir videi draudzīgākas. Savukārt, veidojot dizainu, karšu sānā iestrādāts izgriezums, kas cilvēkiem ar redzes traucējumiem palīdzēs saprast, kā pareizi karti ievietot bankomātā vai terminālī. Tāpat uz kartēm Braila rakstā iestrādāti nosaukumi, lai varētu atšķirt maksājumu kartes, ja tās ir vairākas. Lai arī daļai klientu kartes dizains ir būtisks, vispirms aicinām iepazīties ar karšu līmeņu priekšrocībām un izvērtēt sev nepieciešamos pakalpojumus,” norāda Vladislavs Mironovs, bankas Citadele valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank klienti pārāk kūtri atsakās no kodu kartēm, tāpēc banka būtiski samazinās maksājumu limitus

Db.lv,07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gada 9.septembrī Swedbank pilnībā pārtrauks internetbankas kodu karšu izmantošanu līdz ar stingrākām ES prasībām klientu digitālai autentifikācijai, informē bankas pārstāvji.

Lai novērstu risku, ka daļa klientu nokavē slēgšanas brīdi vai saskaras ar rindām, atliekot pāreju uz pēdējo brīdi, Swedbank kodu kartēm no 2019.gada sākuma tiks būtiski samazināti maksājumu limiti.

No 10.janvāra dienas maksājumu limits, kuru būs iespējams veikt ar kodu karti, būs 100 eiro. No 7.marta dienas maksājumu limits būs 50 eiro, bet no 6.jūnija tas tiks samazināts līdz 20 eiro.

No 14.marta tiks slēgta arī iespēja autorizēties Swedbank mobilajā lietotnē, izmantojot kodu karti. Mobilās lietotnes izmantošanas vide ir viedtālruņi, kuriem jau kopš 2017.gada sākuma ir pieejams bezmaksas digitālais rīks Smart-ID.

To, ka šādas izmaiņas ir starptautiskas, apliecina arī tas, ka nākamā gada 1.aprīlī stāsies vēl viens būtisks, ar Swedbank nesaistīts ierobežojums, kuru noteikušas starptautiskās karšu maksājumu organizācijas, tostarp VISA un Mastercard - kodu kartes kā bankas karšu interneta pirkumu apstiprinājumu vairs nevarēs izmantot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājies spēkā maksājumu limits Swedbank kodu kartēm - ko visbiežāk jautā klienti?

Db.lv,10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar stingrākām ES prasībām attiecībā uz klientu digitālu autentifikāciju 2019. gada 9. septembrī Swedbank pārtrauks kodu karšu izmantošanu. Lai novērstu risku, ka daļa klientu nokavē slēgšanas brīdi vai atliek pāreju uz pēdējo brīdi, no šī gada pakāpeniski tiek samazināti limiti, virs kuriem apstiprināt maksājumus ar kodu karti nebūs iespējams.

No tiem pirmais – 100 eiro dienas maksājumu limits – stājas spēkā no 10. janvāra. Swedbank apkopojusi klientu biežāk uzdotos jautājumus par šīm izmaiņām.

Ko darīt, ja jāveic pārskaitījums virs 100 eiro, bet pieejama tikai kodu karte?

No 10. janvāra lielāku pārskaitījumu veikšanai jāizmanto Smart-ID, ko savā viedtālrunī (vai planšetē) var lejupielādēt katrs klients patstāvīgi. Ja nav pieejama atbilstoša ierīce, noderēs kodu kalkulators, kuru var saņemt jebkurā Swedbank filiālē. Arī tiem, kuri izmanto valsts izsniegto eID karti, ir iespēja to lietot darbībai internetbankā. Ja gadījumā karšu lasītājs eID lietošanai vēl nav pieejams, to var izmantot Swedbank filiālēs, bibliotēkās un valsts vienotajos klientu apkalpošanas centros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksājumu karšu norēķinu dati dažādās tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs, kurus Latvijas Banka sāka publicēt pavisam nesen, parāda mūsu tēriņu dinamiku divos pandēmijas gados, liecinot gan par pirkšanas paniku 2020. gada martā, aprīlī, gan pandēmijā cietušajām nozarēm.

"Pandēmija ir ne tikai epidemioloģiska, bet arī ekonomiska krīze," savā pētījumā norāda Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, uzsverot datu izmantošanas nozīmi turpmāko valstisko lēmumu pieņemšanā, jo tie sniedz visoperatīvāko informāciju par ekonomiskajām tendencēm sabiedrībā.

Operatīvo datu nepieciešamība

Visas Covid krīzes garumā Dienas Bizness ne reizi vien ir saskāries ar faktu, ka dati par valstī notiekošo ir jāpublicē brīdī, kad varam konstatēt jau zināmas patiesības un zinām šo ekonomisko procesu sekas, tādēļ arī loģisks secinājums, ka lēmumu pieņēmēji, lietojot šādus datus, faktiski nevis formē loģiskus, jaunus lēmumus, bet cīnās ar veco lēmumu radītajām sekām. “Detalizēta informācija par pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ekonomisko ietekmi ir gaužām skopa. Iemesls tam galvenokārt ir oficiālo statistikas avotu nepiemērotība Covid-19 krīzes analīzei. Pirmkārt, statistikas rādītāji ekonomikas jomā lielākoties ir pieejami mēneša vai ceturkšņa griezumā, kas pandēmijas apstākļos ir vesela mūžība – atcerieties, ka starp Maira Brieža cīņu puspilnā Arēnā Rīga un komandantstundas ieviešanu bija vien pāris dienu. Otrkārt, statistika tiek publicēta ar zināmu laika nobīdi, kas traucē laicīgi izprast krīzes dziļumu un tvērumu,” situāciju raksturo K. Vilerts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank: attīstoties e-komercijai, pieaug arī e-vides riski

Jānis Goldbergs,03.11.2020

LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijā varēs norēķināties ar Ķīnas UnionPay kartēm

Zane Atlāce - Bistere,10.04.2019

Šis jauninājums paver iespējas Ķīnas tūristiem tagad arī pie Latvijas tirgotājiem norēķināties ar pasaulē lielākās maksājumu karšu organizācijas UnionPay kartēm.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā Swedbank POS termināļu tīklā ieviesta funkcija, kas ļauj pieņemt Ķīnas maksājumu sistēmas UnionPay norēķinu kartes, informē Swedbank pārstāvis Jānis Krops.

Šis jauninājums paver iespējas Ķīnas tūristiem tagad arī pie Latvijas tirgotājiem norēķināties ar pasaulē lielākās maksājumu karšu organizācijas UnionPay kartēm. Tirgotāju ievērībai - papildu darbības nav jāveic, jo šī funkcija Swedbank POS termināļu tīklā tiek aktivizēta automātiski.

UnionPay ir Ķīnas banku karšu industrijas asociācija un lielākā maksājumu karšu organizācija pasaulē pēc izsniegto karšu skaita. Kopumā tā ir izsniegusi ap 7 mljrd. maksājumu karšu vairāk nekā 49 pasaules valstīs; tostarp teju 100 milj. maksājumu kartes izsniegtas ārpus kontinentālās Ķīnas. UnionPay sadarbojas ar vairāk nekā 1800 institūcijām visā pasaulē, tās izsniegtās kartes pieņem vairāk nekā 170 valstīs 51 milj. tirgotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Tieto Latvia maksājumu un karšu vienības vadītāju kļūs Valdis Janovs, liecina uzņēmuma paziņojums.

22. jūnijā savu amatu atstāj līdzšinējais Tieto valdes loceklis Māris Ozoliņš. Tieto Latvia valdes locekļa un Maksājumu un karšu vienības vadītāja pienākumus pārņems Valdis Janovs, kurš ilgus gadus ir vadījis Tieto Latvia Maksājumu un karšu risinājumu pārdošanas daļu.

M. Ozoliņš savu lēmumu skaidro ar nepieciešamību pēc jauniem izaicinājumiem gan sev, gan uzņēmumam.

Tieto Latvia specializējas dažādu informācijas sistēmu izveidē, nodrošinot pilna cikla pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmuma darbība maksājumu karšu jomā tika uzsākta 1992. gadā, un tagad maksājumu un karšu bizness attīstījies līdz vairāk nekā 500 finanšu institūciju apkalpošanai 33 pasaules valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru