Satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzskata, ka Latvijas nacionālā aviokompānija AirBaltic varētu saņemt kārtējo naudu no valsts kā «investīcijas nākotnē»
Ja kādu laiku rūpīgi pavēro Latvijas politiski ekonomiskās norises, tad pamazām izdodas noķert to mirkli, kad sajūti – atbildīgie politiķi paši vairs īsti nezina, ko tālāk darīt. Tāds mirklis nu jau kārtējo reizi ir iestājies Latvijas nacionālās aviokompānijas AirBaltic sakarā. It kā ir atrasts privātais investors, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss tomēr neiesaka to izvēlēties. Valdībai kaut kādu iemeslu dēļ «nav iekšā» skaidri pateikt – mēs šo investoru ņemsim vai neņemsim, tāpēc notiek kaut kāda dīvaina muldēšana un kaķa vilkšana aiz astes.
Nesens AirBaltic audits uzrāda biedējošus rezultātus – nepieciešams steidzams risinājums aviokompānijas finansiālās stabilitātes nodrošināšanai, raksta LETA. Taču satiksmes ministrs Matīss žurnālistiem pēc slēgtās valdības sēdes kaut ko klāsta par AirBaltic vajadzībām neesošu valsts naudu, tomēr iespējamu aizdevumu no Valsts kases it kā jaunām lidmašīnām, it kā kaut kādai miglainai nākotnei…
Nu beigsim vienreiz izlikties! Ja kompānija atrodas purvā – vienalga, vai ar konsultantu līdzdalību vai ar sava menedžmenta spēkiem (intereses pēc var apskatīties DB 01.11.2013. viedokli Prudentia purvs), tad ir nevis jāturpina pa to purvu mīcīties, bet gan pēc iespējas ātrāk jātiek laukā. To, cik dārgi izmaksā nacionālās aviokompānijas sakarā pieļautās kļūdas, pie varas esošie (jo vismaz daļēji tie ir tie paši cilvēki) varētu atcerēties vēl no 2011. gada, kad kompānija bija krīzē un tajā tika iepludināti ap 100 miljoniem eiro valsts naudas. Pirms runāt par jaunas valsts naudas došanu vai «aizdošanu nākotnei», gribētos dzirdēt – kur palika iepriekš iepludinātie miljoni? Ja tie tika notērēti ikdienas operatīvās darbības uzturēšanai, tad ir jābeidz vienreiz stāstīt pasakas, ka kompānija strādā ar peļņu. Un vai tagad nepieciešamā nauda tiešām ir vajadzīga tikai pasūtītajām Bombardier CS300 lidmašīnām vai varbūt arī ikdienas darbības nodrošināšanai? Ja naudu vajag tikai un vienīgi lidmašīnām, vai ir iespējams garantēt, ka šīs lidmašīnas tiešām laikā tiks saņemtas? Līdz šim šī ražotāja nobīde no grafika ir pamatīga. Kāpēc vispār šī lidmašīnām nepieciešamā nauda tagad ir tāds pārsteigums? Slēdzot pasūtījuma kontraktu, maksājumu grafiks taču bija skaidri zināms! Ja lidmašīnas nav iespējams finansēt bez piesaistīta investora, tad varbūt sākumā vajadzēja atrast investoru, nevis veikt iemaksas par lidmašīnām, no kurām tagad, iespējams, būs jāatsakās un jau iemaksātā nauda – jāzaudē? Quo vadis AirBaltic un kāds galu galā ir kompānijas aktuālais biznesa plāns? Ko vēl bez krītoša pasažieru skaita, izzūdošiem galamērķiem, piedzērušās apkalpes, neveik- smīgas investoru meklēšanas un avantūristiskiem lidmašīnu pasūtījumiem šī kompānija saviem līdzšinējiem investoriem – Latvijas nodokļu maksātājiem – pašreizējā veidolā var piedāvāt?
