http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(334).jpg
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) nosaukumā ir ieverta šīs organizācijas galvenā funkcija - rūpēties par patērētāju interesēm. Diemžēl izskatās, ka nupat jau tā ir visai maldīga iedoma. Proti, pagājušās nedēļas beigās PTAC izplatīja paziņojumu, ka par daudzdzīvokļu māju siltuma parādiem atbild visi dzīvokļu īpašnieki.
Protams, daudzu gadu laikā ir izveidojusies visnotaļ kļūmaina situācija, ka par siltumapgādes uzņēmumu klientu var tikt uzskatīta visa māja kopumā, nevis katrs konkrētais dzīvoklis. Vienkārši tehniskais risinājums dzīvojamās ēkās neļauj uzskaitīt siltuma patēriņu katrā dzīvoklī atsevišķi. Faktiski daudzi iedzīvotāji ir situācijas ķīlnieki iepriekšējos gados pieļautajām kļūdām šajā jomā.
Tomēr paziņot, ka visi patērētāji, arī tie, kuri par siltumenerģijas piegādi ir samaksājuši, ir vienlīdz atbildīgi par nesamaksātiem parādiem - lūk, tas jau ir absurds! Vispirms jau nevar likt vienai personai likt maksāt citas personas parādus, pretējā gadījumā draudot neveikt pakalpojumu. Nevar cilvēkam likt atbildēt par savu kaimiņu grēkiem. Tomēr, ja reiz valsts iestādes ir nolēmušas iet šādu ceļu, nāksies vien paanalizēt variantus, kā šādā situācijā rīkoties tālāk.
Viens variants - nemaksāt par apkuri, apzinoties, ka par šo faktu vienalga atbildēs kaimiņi. Respektīvi - visi kopā nemaksā, un visi kopā arī salst. Otrs - jūtot, ka mājai parādu dēļ var netikt pieslēgta apkure, jānoskaidro trūkstošā summa un pašam vien jāsamaksā. Tiesa, tas ir dārgs iespējamais risinājums. Turklāt jārēķinās, ka jau pēc pirmā šāda maksājuma minētais variants kļūs par ikgadēju tradīciju, jo pārējiem kaimiņiem vienkārši zudīs motivācija veikt jebkādus maksājumus. Trešais - noskaidrot, kuri kaimiņi ir lielākie parādnieki, un sākt viņus sistemātiski sist. Šāds variants gan ir skarbs, pat pretlikumīgs, bet, iespējams, efektīvs. Jāuzsver, ka ne uz vienu no pieminētajiem trīs variantiem neaicina DB - principā to pieļauj valsts iestādes, kas vismaz mēģina popularizēt uzskatu, ka par parādnieku sastrādāto ir jāatbild visiem. Iedomāsimies situāciju, ka pārtikas veikalā viens klients par sava iepirkumu groza saturu pie kases nesamaksā neko, bet nākamajiem trīs liek segt viņa radītos zaudējumus attiecīgajai tirdzniecības iestādei… Domājams, visi teiks, ka šāda situācija nav iespējama. Redzot valsts iestāžu attieksmi pret siltumparādniekiem, izrādās, ka ir gan.
Tiesiskā valstī nedrīkst tikt pieļauta situācija, ka persona, kas ir samaksājusi par jebkādu pakalpojumu, to varētu arī nesaņemt. Tā vietā, lai atbalstītu šādu pieeju, ar steigu ir jārisina jautājums, lai vismaz jaunceļamajās daudzdzīvokļu ēkās būtu iespējams noteikt apkures maksu katram konkrētajam dzīvoklim atsevišķi. Jāpiekrīt, ka šādu sistēmu nav iespējams ieviest lielākajā daļā iepriekšējos gados sabūvēto namu, bet tur ar parādniekiem ir jāstrādā ēku apsaimniekotājiem, panākot, ka samaksā viņi paši, nevis tie, kuriem nav palaimējies dzīvot kaimiņdzīvokļos.
