Nākamnedēļ epopeja Einars Repše (JL) pret Dzintaru Jakānu vai otrādi, būs par soli tuvāk kādam loģiskam noslēgumam. Proti, nedēļas pirmajā pusē komisijai, kas izmeklē pret atstādināto VID ģenerāldirektoru ierosināto disciplinārlietu, ir jānāk klajā ar saviem secinājumiem, kas varētu kalpot kā pamatojums Dz.Jakāna atlaišanai.
Diezgan ticams, ka Dz.Jakāna dienas VID ģenerāldirektora amatā varētu būt skaitītas, pat neraugoties uz to, ka Tautas partija, jādomā, turpinās protežēt cilvēku, kurš nodokļu administrācijas vadītāja amatu ieguva laikā, kad Tautas partija saimniekoja Finanšu ministrijā. Jau tagad var prognozēt, ka Dz.Jakāns, līdzīgi kā savulaik viņa aizbildnis un vēlākais biznesa partneris, bijušais VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, vēl gadiem ilgi centīsies visu instanču tiesās pierādīt, ka atlaists nepamatoti.
Politizētā epopeja ap iespējamu VID pirmās personas nomaiņu diemžēl ir novērsusi uzmanību no jautājuma par to, kā VID reorganizācija ietekmēs šīs iestādes darbu. Nevajadzētu aizmirst, ka no 1.janvāra VID administrēto nodokļu likumu piemērošanu skārušas ļoti vērienīgas izmaiņas. Kapitāla pieauguma nodokļa iekasēšanu no tādiem ar nodokli apliekamiem objektiem kā, piemēram, procentu maksājumi par banku depozītiem vēl nodrošinās bankas. Taču nodokļa iekasēšana no, piemēram, dāvinājumiem, spekulatīviem darījumiem, gleznu pārdošanas un tamlīdzīgiem darījumiem gulsies uz VID pleciem. Lai to nodrošinātu, acīmredzot būtu nepieciešams ievērojami stiprināt VID kapacitāti un analītisko darbu. Ne velti VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Nelija Jezdakova norādījusi, ka 2010.gada pirmie mēneši pārsvarā tiks veltīti nevis nodokļu auditiem, bet gan skaidrojot iedzīvotājiem, kā tad īsti tagad maksājumi nodokļi. Īsi rezumējot — 2010.gada nodokļu likumu izmaiņas bijušas tik apjomīgas un tik straujas, ka VID nav bijis pietiekami daudz laika sagatavoties.
Tas savukārt aktualizē kādu citu problēmu. Par to jau ilgstoši runājuši nodokļu konsultanti — VID strādā vairāki tūkstoši darbinieku un nereti veidojas situācijas, kad konkrētas nodokļu likumu vai Ministru kabineta noteikumu normas pat vienas un tās pašas VID struktūrvienības speciālisti interpretē atšķirīgi. Paļaujoties uz viena speciālista piedāvāto interpretāciju, nodokļu maksātājs var nonākt situācijā, kad cits speciālists šo interpretāciju neatzīst. Rezultātā — nodokļu uzrēķini un tiesu darbi.
Dz.Jakāna vai kādas citas personas atrašanās VID ģenerāldirektora amatā diez vai ir uzskatāma par atslēgu nodokļu administrācijas sekmīgai darbībai. Svarīgi ir kaislībās neaizmirst, ka priekšstatu par šīs iestādes darbu veido ne tik daudz VID ģenerāldirektora personība, cik tas, kā ikdienā strādā daudzie ierindas darbinieki.