Pagaidām nozares ministrs var baudīt bijušo kolēģu darba augļus, bet labo ziņu krājumi izsīkst
Novembra vidū satiksmes ministrs Uldis Augulis ietvītoja, ka decembrī Liepājas lidostā izmēģinājuma lidojumā ieradīsies jaunais AirBaltic lidaparāts Bombardier CS300. Taču nozares jautājumu pārzinātājiem jau tobrīd bija skaidrs, ka tā ir puspatiesība, jo lidosta nav sertificēta komerclidojumiem ziemas apstākļos. Par to arī varēja pārliecināties 5. decembrī, kad pasaulē pirmais komerciālais šī modeļa gaisa kuģis palidinājās virs Latvijas, bet pilsētā, kurā piedzimst vējš, tā arī nenosēdās.
Jebkurš atgādinājums pasaulei par nacionālās lidsabiedrības flotes modernizāciju un rekonstruēto Kurzemes lidostu gan vērtējams pozitīvi. Latvijai nav daudz šādu patīkamu jaunumu. Konkrētajā gadījumā ministrs varēja plūkt savu priekšgājēju laurus, bet ordeni sev varēs spraust, ja atradīs aviokompānijai stratēģisko investoru. Savukārt paša nopelnos balstītu pozitīvu tvītu par nozari tikpat kā nav, jo par iespēju griezt lentītes, atklājot rekonstruētos ceļus, arī jāpateicas citiem.
Tā kā ministru neviens cits lāgā neslavē, jo nav īsti par ko, nākas darīt to pašam, retvītojot ministrijas ierakstu, ka pēc Auguļa iniciatīvas uz ministrijas ēkas atjaunots valsts ģerbonis. Nozare, kurā tranzītkravu apjomi iet rūkdami zemē, varēja tikai pabrīnīties, kas ir ministra prioritātes. Jo viss, kas viņam par kaimiņvalsts kravām sakāms, ir miglains un izplūdis. Arī tvītošana par ministra piedalīšanos transporta nedēļā Maskavā nozares spēlētājus priecīgākus nepadarīs, jo nekādas konkrētas ziņas pēc tikšanās ar Krievijas kolēģi tā arī nesekoja. Drīzāk var gadīties, ka ne tikai lielā kaimiņa, bet arī Baltkrievijas kravas aizplūdīs uz Krievijas ostām šīs valsts dzelzceļa neatvairāmo tarifu piedāvājuma dēļ. Savukārt tas, ka pēdējos mēnešos kravu ir vairāk nekā pērn šajā laika posmā, ir nevis ministra, bet gan ogļu tirgus situācijas un komersantu darba rezultāts.
Arī saistībā ar Ķīnas konteinervilcieniem aizvien ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Piemēram, kāpēc arvien valda kapa klusums perspektīvajā projektā ar Duisburgas ostu Skandināvijas‒Ķīnas kravu plūsmas apkalpošanai. Un tas, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas un Ķīnas sadarbības formāta 16+1 premjeru tikšanās laikā tika parakstīta kaudze ar papīriem, var sildīt sirdi tikai ierēdņiem kā attaisnojums viņu krēslu pastāvēšanai. Nozares spēlētāji, protams, pasmaida arī par vienoto piedāvājumu loģistikas jomā, proti, par tā neesamību.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem, par ko ministrs gan netvīto, ir ar dzelzceļu saistītās lietas. Tas parāda, ka ar tranzītkoridora konkurētspējai tik svarīgo jautājumu risināšanu ministram pagalam nevedas. Iespējams, ka tas sekmētos raitāk, ja tam tiktu veltīta tāda pati enerģija, kā kārtējo reizi slepenībā izmisīgi staipot Excel tabulas, lai izmocītu kaut nedaudz ticamu ekonomisko pamatojumu dzelzceļa elektrifikācijai. Ja izdotos uzburt mirāžu par šī projekta milzīgo pienesumu tautsaimniecībai, tad ministrs varētu tvītot, kādi kaitnieki ir tie, kas pret to iebilst.
