«Daudzas lietas Latvijā būtu darāmas citādi, taču no valsts pārvaldes pozīcijām neko mainīt nav iespējams»
Ar tādu spilgtu citātu sākas bijušā Latvijas ekonomikas ministra un ekonomikas doktora Vjačeslava Dombrovska 11.05.2015. intervija laikrakstā Diena. Uzreiz rodas jautājums, ja pat vadošā valsts pārvaldes pozīcijā nekas nav maināms un ietekmējams, tad kurā tad? Ir dzirdēti argumenti par to, ka valsts esam mēs visi, un no tā, cik labi mēs katrs darīsim savu lietu – vienalga, lielu vai sīku – atkarīgs tas, cik labi mēs kā valsts dzīvosim. Tas neapšaubāmi tā ir. Taču ir arī lielās valsts vadlīnijas, kas ir nospraužamas un maināmas tikai valdības līmenī, pretējā gadījumā kāda jēga no tādas valsts pārvaldes un ministriem?
Aizgājis no politikas un nobriedis domnīcas dibināšanai (mode mainās, pirms dažiem gadiem šādos gadījumos dibināja konsultāciju firmas), Vjačeslavs Dombrovskis aicina «domāt reālistiski», «izbeigt romantisko skatījumu uz pasauli» un «nekritiski nepieņemt to, kas nāk no Briseles». Viņš ir nācis pie atziņas, ka «neviens, izņemot mūs, par mūsu interesēm necīnīsies». Kā piemēru viņš min Eiropas Savienības kopējo akcentu uz klimata pārmaiņām un vides jautājumiem, līdz kuriem Latvija, viņaprāt, vēl neesot izaugusi. Iesēdies ekonomikas ministra krēslā, Vjačeslavs Dombrovskis DB 13.02.2014. klāstīja par piecām, viņaprāt, prioritārām Latvijas jomām – bioekonomiku, biomedicīnu, IKT, viedajiem materiāliem un viedo enerģētiku. Taču jau pēc nedaudz vairāk kā gada eksministrs kritizē Briseles pārāk lielo fokusēšanos uz atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti, piebilstot, ka tagad šis «mantojums», visticamāk, uzsprāgšot Danas Reiznieces - Ozolas rokās, jo «mēs esam parakstījušies uz mērķiem bez jebkādas izpratnes».
Kur Vjačeslavs Dombrovskis bija, kad ieņemamais amats viņam ne tikai ļāva, bet pat uzlika par pienākumu piedalīties dažādās Eiropas Savienības sanāksmēs par šiem jautājumiem? Kāpēc toreiz tur necīnījās par Latvijas interesēm un neskaidroja mūsu situāciju, iespējams, kādus nosacījumus varēja mīkstināt – galu galā ar savu interešu lobēšanu un aizstāvēšanu Briselē nodarbojas visas ES dalībvalstis un šo valstu ministri acīmredzot neuzskata, ka no valsts pārvaldes pozīcijām neko mainīt nav iespējams. Dombrovskis uzsver, ka Latvijai bezdarba problēma esot bijusi svarīgāka nekā vides jautājumi. Taču ar vides sakārtošanu kaut vai tās pašas atjaunojamās enerģijas staciju vajadzībām ir iespējams radīt darbavietas reģionos, vienlaikus stiprinot savu energoneatkarību. Šajā jomā ir gan inovāciju iespējas, gan finansējuma piesaistes potenciāls, bet pie fakta, ka pie mums zaļās enerģijas sektors degradēts līdz mahināciju un greizu subsīdiju līmenim, nav vainojama ne Brisele, ne tīrās vides ideja, bet gan politiķi viendienīši, kas uzņemas atbildīgus amatus bez izpratnes par valsts interesēm un savu lomu šo interešu ievērošanā.
