Lai arī nodokļu atlaides ir gana augstas, ieguldījumi pētniecībā un attīstībā uzņēmumu vidū nav sevišķi populāri
Ir dzirdēts, ka valstīm, kurām nav derīgo izrakteņu, galvenais un teju vienīgais potenciāls ir tās iedzīvotāju inteliģence un ar to cieši saistītais izgudrotāju gars. Galu galā mēs jau daudzus gadus vismaz vārdos enerģiski meklējam Latvijas «nokijas» un «skaipus». Tikai praksē Latvija dažādos inovāciju, pētniecības un attīstības (P&A) topos diemžēl joprojām atrodama astes galā. Vislielākie P&A ieguldītāji pasaulē ir Izraēla, Dienvidkoreja un Ķīna, pat Krievija iegulda vairāk no IKP nekā Latvija, kuras ieguldījumi inovācijās tikai knapi pārsniedz 0,5% no IKP, lai gan 2020. gada mērķis mums ir vismaz 1,5% līmenī.
Ja reiz mērķis tik augsts (lai gan, salīdzinot ar Skandināvijas 3–3.5% no IKP, tas vēl ir gana pieticīgs), jājautā, kādi ir valsts piedāvātie stimuli. Stimuli ir – no pērnā gada jūlija investīcijām P&A var tikt piemērots koeficients 3, tādējādi samazinot peļņas nodokli. Šis atbalsts ir gana dāsns, nav daudzas valstis, kas var lepoties ar līdzīgu, tomēr no 85 tūkstošiem uzņēmumu, kas jau ir iesnieguši savu pagājušā gada pārskatu, P&A izmaksas bija iekļāvuši 302 uzņēmumi jeb tikai 0,4% no kopējā uzņēmumu skaita. Turklāt arī P&A ieguldītā summa ir tikai nepilni 13 milj. eiro, kas ir par 10 milj. eiro mazāka nekā pērn. Protams, mēs varam cerēt, ka šī aina mainīsies tad, kad gada pārskatus būs iesnieguši arī visi lielie uzņēmumi, kas vairāk iegulda P&A, lai gan, ja salīdzina ar Vāciju, kur P&A iegulda vairāk nekā 80% no lielajiem uzņēmumiem, Latvijā to dara tikai 64%.
Viens no secinājumiem ir tāds, ka ievērojamai daļai Latvijas uzņēmumu P&A ir mazinteresants segments, jo pirmām kārtām jādomā par izdzīvošanu. Taču uzņēmēji atklāj arī citus iemeslus, kāpēc P&A pat ar dāsno koeficientu 3 nav gana vilinošs, proti, sistēma tiek uzskatīta par pārāk sarežģītu. Nelielam uzņēmumam, kam nav resursu speciāla konsultanta algošanai, negribas riskēt ar peļņas nodokļa atlaides prasīšanu speciāli pētījumiem, jo nāks VID pārbaudes, būs liela ķēpa, beigās vēl varbūt piesiesies, ka kaut ko šādā veidā mēģinājuši norakstīt, sak, labāk tālāk no grēka. Vēl viens iemesls ir tāds, ka peļņas nodokļa atlaides iespējas zūd, ja uzņēmums ir piesaistījis, piemēram, riska kapitālu. Tas ir būtisks arguments jauniem, strauji augošiem un, iespējams, arī inovatīviem uzņēmumiem ar P&A atvieglojumiem nekrāmēties. Tā nav ES prasība, ka riska kapitāls un nodokļa atvieglojumi nevar pastāvēt kopā, bet Latvijā tas tā ir. Citur izgudrojumus stimulē arī tādējādi, ka ienākumiem no intelektuālā īpašuma tiek piemērota zemāka nodokļu likme, toties Latvijā ir aizliegts pētījumu rezultātā iegūto intelektuālo īpašumu vairākus gadus atsavināt. Ja sava darba augļus nevar izdevīgi pārdot, tas, protams, bremzē uzņēmēju entuziasmu un Latvija savus inovāciju cāļus varēs skaitīt nevis rudenī, bet labākajā gadījumā – pēc gadiem.
