Ekonomiskās krīzes beigas vēl īsti nav saredzamas (vismaz Latvijā), nepārtraukti tiek runāts par nepieciešamību konsolidēt nākamā un arī aiznākamā gada valsts budžetu, bet valdības komiteja ir nolēmusi, ka nu būtu pēdējais laiks atgriezties pie prēmijām.

Protams, ne visiem, bet tikai tām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuru darbība ir svarīga tautsaimniecībai, kam nav parādu, kas pērn strādājušas ar vismaz 0,5 milj. Ls lielu peļņu, nesaņem dotācijas, konkurē starptautiskajā tirgū utt. Protams, nav žēl, ja valsts uzņēmuma darbinieks, kurš ir strādājis tik efektīvi, ka ir radījis kompānijai neatsveramu labumu, par to tiek arī prēmēts, un principā šāda kapitālsabiedrība ir viens no palīgiem valsts izvilkšanā no krīzes. Taču interesanti ir pavērot, kādi tik uzņēmumi, kā izrādās, atbilst minētajiem kritērijiem.

Piemēram, Rīgas ūdens… Uzņēmums, kura pārziņā esošās ūdens caurules laiku pa laikam vienkārši plīst, radot neizbraucamas ielas vairāku dienu garumā. Latvijas pasts — kompānija, kuras darbību jau dažus pēdējos gadus visspilgtāk raksturo termini «mīnusi», «neefektīva darbība» un «valsts dotācijas». CSDD — viens no tiem Latvijas uzņēmumiem, kas nekad dzīvē nav konkurējis ne ar vienu ne starptautiskajā, ne arī vietējā tirgū. Faktiski tā darbības princips ir visai primitīvs — jo lielākas pakalpojumu maksas tiks noteiktas, jo labākas prēmijas sanāks darbiniekiem. Nenoliedzami ļoti «ražīgi» strādā arī Latvijas autoceļu uzturētājs. Acīmredzot šā uzņēmuma panākumi ir rēķināmi pēc tā, cik automašīnām ir izdevies nolauzt riteņus, braucot pa mūsu valsts dižceļiem.

Šo uzņēmumu sarakstu un to «sasniegumus» valsts tautsaimnecības attīstībā vēl varētu turpināt gari un plaši. Tomēr visvairāk pārsteidz Satiksmes ministrija, kura prēmējamo skaitā ir pamanījusies iekļaut pilnīgi visas savā paspārnē esošās valsts kapitālsabiedrības. Tā vien izskatās, ka šī ministrija darbojas, atbilstoši kādreizējo padomju gadu principam — jāprasa divreiz vairāk, nekā vajag, un tad gan jau kaut ko dabūsim…

Skumjākais šajā stāstā ir fakts, ka valsts uzņēmumu vadītāji, darbinieki acīm redzami vienkārši nespēj dzīvot bez ikgadējām prēmijām, dienesta automašīnām utt., neraugoties uz to, ka valsts kopējā finansiālā situācija, maigi sakot, nav spoža. DB jau vairākkārt ir norādījis, ka nav jau nekādas nepieciešamības strādāt par atalgojumu, kas nespēj sniegt gandarījumu, ja vien… Ir iespēja atrast labāk atalgotu darbu, kurā maksā prēmijas un piešķir visas pārējās ekstras. Tomēr Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumu līderi dod priekšroku sēdēšanai jau labi kārtīgi iesildītajos krēslos, čīkstēšanai, ka viņus neviens nemīl, un darbam lobisma jomā, lai politiķi viņiem atdod skaisto pagātni ar visām no tās izrietošajām sekām. Savukārt tā saucamie valstsvīri uz šīm žēlabām visai lēti «uzķeras», iespējams, vienaldzības vadīti, jo nav izslēgts, ka daļa no viņiem itin labi saprot — šis Saeimas sasaukums viņiem ir pēdējais.