Lai cik gari un plaši arī savulaik būtu spriests par tiešmaksājumu izlīdzināšanu starp ES lauksaimniekiem, rezultāts joprojām ir neapmierinošs. Proti, nākamajā gadā Latvija šā maksājuma veidā saņems tikai ap 42% no ES vidējā līmeņa. Nav pat tik svarīgi, cik eiro par viena hektāra apsaimniekošanu saņems mūsu zemnieki, jo būtiskākais ir tas, ka viņu konkurētspēja Eiropas tirgū būs tikai 42% apmērā no vidējā (nevis augstākā) ES līmeņa.
Ir tikai loģiski, ka lauksaimnieku organizācijas ir klaji neapmierinātas ar šādu situāciju, tajā vainojot gan pašmāju valdību, gan Latviju pārstāvošos Eiropas Parlamenta deputātus.
Jāatgādina, ka arī iepriekšējā ES plānošanas periodā tieši Latvijas zemniekiem sneigtais atbalsts bija mazākais visā ES. Tādēļ bija tikai likumsakarīgi, ka šoreiz par minēto jautājumu runāts tika jau savlaicīgi. Īpaši necerot uz politiķu un amatpersonu atbalstu, lauksaimnieki sāka rosīties paši, organizējot akciju uzmanības pievēršanai savām problēmām, un tādējādi pāri visai Eiropai uz Briseli devās traktors ar atbilstošiem uzraktiem. Akcija, protams, atraktīva, taču jāņem vērā, ka pie EP ēkas dažādi ļembasti notiek teju katru dienu, turklāt nereti pat vairāki vienlaikus. Tas nozīmē, ka mūsu zemnieku aktivitātes vairums, visticamāk, pat nepamanīja. Latvijas valdības pozīcija par to, cik lielā mērā mūsu valsti šie tiešmaksājumi apmierina atbilstoši tās retorikai nav diez ko skaidra. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvija nav pateikusi «veto» ES budžetam, jāpieņem, ka mūs kārtējo reizi viss apmierina. Tāpat jāatzīst, ka pamatota ir lauksaimnieku paustā kritika no Latvijas ievēlētajiem eiroparlamentāriešiem, jo...
Domājams, lielākajai sabiedrības daļai būtu nopietnas grūtības kaut cik precīzi atbildēt uz trim jautājumiem. Pirmais – ko Latvijas labā reāli ir sasnieguši musu ievēlētie EP deputāti? Otrais – ko Briselē dara mūsu ievēlētie EP deputāti? Trešais – kurus politiķus mēs paši pēdējo reizi ievēlējām EP? Protams, teorētiski skaitās, ka EP deputāti pārstāv noteiktas frakcijas, nevis valstis un visi kopīgi strādā vienotas Eiropas attīstības vārdā. Pēdējais teikums iznāca gluži kā no draņķīga reklāmas bukleta, kas piebāzts pilns ar standartfrāzēm, no kurām īstenībai principā neatbilst neviena. Izskatās, ka ne viens vien politiķis EP ir uztvēris kā vietu, kur labi pavadīt laiku, mitināties apmaksātā viesnīcas numurā, saņemt labu atalgojumu un spaidīt pogas plenārsēžu zālē, īpaši neaizdomājoties par balsojuma rezultātu. Bet kāpēc ES valstu iedzīvotāji reāli šos cilvēkus ievēl EP? Lai viņi izstaigātu «vajadzīgos» kabinetus, politiskā līmenī risinātu valstij svarīgus jautājumus, aizstāvētu savu nodokļu maksātāju intereses, vienotos par savstarpēji izdevīgiem balsojumiem. Principā tā ir vieta, ko vajadzētu izmantot kā tirgu politisko jautājumu risināšanai. Nenoliedzami viss izdoties nevar, tomēr situācijā, kad atbalsta līmenis lauksaimniekiem ir vien 42% no vidējā līmeņa, jāatzīst, ka pašu zemnieku veltītais apzīmējums «darbs nav bijis rezultatīvs», vēl ir ļoti... politkorekts.
