Pašreizējās stīvēšanās rezultātā Grieķija var panākt starptautisko aizdevēju daļēju piekāpšanos
Tas, kas patlaban notiek ap Grieķijas finansēm, izpaužas šīs valsts amatpersonu pretrunīgajos paziņojumos, viendien izsakoties par nevēlēšanos iziet uz kompromisiem, bet jau nākamajā paužot gatavību sadarboties, un vedina domāt, ka līdz pašreizējās glābšanas programmas beigām 28. februārī kaut kāds risinājums tiks panākts.
Nevar izslēgt, ka tas būs labvēlīgāks Grieķijai, nevis tiem, kuri tai aizdod naudu. Neraugoties uz to, ka atsevišķās jomās monetārās savienības šobrīd finansiāli nestabilākā valsts pēdējā laikā demonstrē zināmu progresu, piemēram, pārtraucot recesiju tautsaimniecībā, tomēr vienkāršotā žargonā to var nodēvēt par «finansiālu bezceri».
Izskatās, ka situācija būs slikta neatkarīgi no tā, vai glābšanas programma tiks turpināta vai ne, jo tikt galā ar aizvien pieaugošo saistību apjomu demokrātijas pamatlicēju pēctečiem bez būtiskas parādsaistības vai naudas reformas diezin vai būs pa spēkam. Viens no galvenajiem problēmu aspektiem ir ne tikai laika gaitā uzmilzušais valsts aparāts, bet arī vietējās tautsaimniecības pārmērīgā orientācija uz iekšējo tirgu, kurš saistībā ar nedienām iepriekšējos gados ievērojami sarucis. 2013. gadā eksporta apjomi veidoja vien 29% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam – Vācijā šis skaitlis bija virs 50%. Arī Latvija «rāda klasi» un, piemēram, pērn preču eksports vien sasniedza 10,2 miljardus eiro no 23 – 24 miljardus vērtā valsts IKP, turklāt, ja pieskaitām pakalpojumu eksportu, tad mūsu valsts rādītājs ir aptuveni divtik labāks nekā Grieķijas. Nav slikta informācija pārdomām tiem, kuri uzskata, ka ražošana Latvijā ir sagrauta un «mums visu tikai ieved».
Grieķijas stāsta turpinājumā jāpiemetina, ka tās eksports pagājušā gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2013. gadā sarucis par 2%, kas nav nekas labs. Optimistiskāk var uztvert 1% vērto importa pieaugumu, kas vismaz īslaicīgi ļauj cerēt, ka iekšējā tirgus kritums pagaidām varētu būt apstājies. Tiesa, tas var nebūt uz ilgu laiku, jo gadījumā, ja netiks panākta vienošanās ar kreditoriem, naudas pumpis apstāsies un Grieķijas ekonomika var piedzīvot pilnīgu sabrukumu.
Tāpēc šobrīd aizvien aktuālāks kļūst jautājums, vai kārtējo reizi ļaut Grieķijai nopirkt laiku un cerēt, ka vismaz daļu no aizdotā kādreiz izdosies dabūt atpakaļ, vai ļaut nogrimt finansiāla sabrukuma muklājā. Iepriekšējā pieredze vedina domāt, ka valstij izsniegto aizdevumu atgriešanai helēņi tā īsti noskaņoti nav, tādējādi tālāka iesaistīšanās glābšanas pasākumā eirozonai var būt izdevīga vienīgi tad, ja, liekot pasaulei aizmirst par Grieķijas problēmām, pārējām valūtas zonas valstīm izdodas kaut ko nopelnīt uz finanšu tirgus labvēlības rēķina.
