http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(378).jpg
Būtiskākais iemesls, kāpēc Eiropas Komisija (EK) pirms vairākām dienām apturēja Latvijai finanšu plūsmu divās ES fondu programmās - pārāk lielais valsts institūciju skaits, kas administrē šo līdzekļu apguvi.
Šis EK lēmums nenoliedzami ir interesants vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, jāpiekrīt Finanšu ministrijai, ka nav skaidra loģika, kāpēc finanšu plūsma tieši minētā iemesla dēļ tika apturēta 2012. gadā, ņemot vēra, ka pašreizējais fondu apguves periods sākās jau 2007. gadā, un tad šo administrējošo institūciju skaits nebūt nebija mazāks.
Otrkārt, ja jau tika nolemts, ka šo institūciju skaits Latvijā ir pārāk liels, tad kāpēc naudas plūsmu apturēja tikai divās pro-grammās, nevis visās.
Tajā pašā laikā pēc būtības EK pilnībā ir taisnība - ar ES fondu apguvi saistītās birokrātijas aparāts Latvijā ir nesamērīgi liels. Proti, šim mērķim mūsu valstī laika gaitā ir tikušas izveidotas 18(!) institūcijas. Tīri cilvēcīgi var jau, protams, saprast, ka katrs ministrs grib justies kā ķeizars savā ministrijā un kontrolēt vismaz vienu ES fondu naudas apguves punktu. Tomēr šāda pieeja ir pārāk neefektīva, necaurspīdīga un arī dārga. Šobrīd Finanšu ministrija ir paudusi ieceri panākt, ka, sākot ar 2014. gadu, kad sāksies nākamais ES fondu līdzekļu apguves periods, varētu šo skaitu «konsolidēt» līdz trīs institūcijām. Salīdzinot ar 18 dažādiem birojiem, šāds solis, protams, būtu pat ļoti progresīvs. Acīmredzot turpmākos pāris gadus mums ir izredzes redzēt kaut ko līdzīgu cirkam, kad vismaz daļa ministriju centīsies pierādīt, ka tieši tās pakļautībā esošā institūcija ir viena no minētajām trīs, kur ES miljoniem būtu jāgrozās.
Tomēr būtu ieteicams, ka pašreizējā valdība, kuras vadītājam Valdim Dombrovskim un finanšu ministram Andrim Vilkam ir visnotaļ liela pieredze konsolidācijas jautājumos, ietu vēl vienu soli uz priekšu šajā jomā. Respektīvi, esošo institūciju skaitu, kas nodarbojas ar ES naudas sadali, samazinātu līdz vienai. Tādējādi būtu izveidota viena kārtīga organizācija, kas pilnībā kontrolētu ES fondu apguvi un tādējādi arī varētu simtprocentīgi atbildēt gan par ES naudas sadales caurspīdīgumu, gan arī to, lai tās izlietojums būtu efektīvs. Nav taču noslēpums, ka šobrīd ES nauda tiek sadalīta, vērtējot uzrakstītos projektus, taču diez ko nepievēršot uzmanību tam, cik efektīvi notiek to realizācija.
Protams, veidojot tikai vienu šādu organizāciju, neizbēgamas būtu diskusijas par to, kā paspārnē tai būtu jāatrodas, un šeit atbilde var būt tikai viena - jau pieminētās Finanšu ministrijas. Jāņem vērā, ka EK jau ir pieprasījusi - ir jābūt lielākai Finanšu ministrijas kontrolei pār ES fondu naudas apguves procesu Latvijā! Un šī iemesla dēl jau ir palielināti attiecīgās ministrijas izdevumi.
Tātad atliek izveidot Fianšu ministrijas pakļautībā vienu ES naudas apguves iestādi, un tā saucamā atbildības trepīte būtu loģiska un visiem skaidra - gan EK, gan pašmāju uzņēmējiem.
