Bankām, kuras nodarbosies ar palīdzēšanu naudas atmazgāšanā varētu tikt piešķirta soda nauda 10% apmērā no apgrozījuma, savukārt atsevišķas personas varētu sagaidīt pat piecus miljonus eiro lieli sodi, liecina jaunākie Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumi.

Saskaņā ar EK ierosinājumiem, bankām vajadzētu lielāku uzmanību pievērst savu klientu identitātēm un transakcijām. Noteikumi atteiktos uz juridisko pakalpojumu sniedzējiem, spēļu namiem un juvelierveikaliem.

EK ierosina, ka juvelierveikaliem un citiem luksusa preču pārdevējiem, vajadzētu veikt tādu klientu pārbaudes, kas skaidrā naudā spēj apmaksāt vairāk nekā 7,5 tūkstošus eiro vērtu rēķinu. Spēļu namiem šī robeža tiktu noteikta vēl zemāka – divi tūkstoši eiro.

Tāpat ES valstīm vajadzētu izveidot Finansiālās Informācijas vienības, kurām pēc pieprasījuma jāveic apmainīšanās ar informāciju, kas ļautu sekot nelegāli iegūtas naudas kustībai pār valstu robežām.

Igaunijas bankas sūdzas, ka valsts atrašanās līdzās Latvijai un Krievijai, kuru banku reputācija ir zema, traucē to attīstībai un rada grūtības veikt maksājumus ASV dolāros, vēstīja biznesa ziņu aģentūra Bloomberg.

Igaunijas lielākā vietējā banka LHV Pank paziņojusi, ka tai ir grūtības atgūt piekļuvi ASV dolāru maksājumiem pēc tam, kad Vācijas lielākā banka Deutsche Bank pagājušajā mēnesī pārtrauca tādu pakalpojumu, lēmumu pamatojot ar plašu tās klientu datu pārskatīšanu.

LHV Pank uzsvērusi, ka grūtības lielā mērā saistītas ar ģeogrāfiju, jo tai ir problemātiski pamatot savu vērtību pasaulē, kur bankas cenšas samazināt riskus. Turklāt potenciālos partnerus aizbiedēt varot tuvums Latvijai - naudas no bijušās Padomju Savienības reģiona mezglam, kas cīnās pret naudas atmazgāšanas reputāciju - un Krievijai, pret kuru vērstas ASV un Eiropas Savienības sankcijas par tās agresiju Ukrainā.

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Ukrainas centrālā banka izplatījusi rekomendācijas ievērot piesardzību darījumos ar bankas Pivdennij meitasuzņēmumu Latvijā Reģionālā investīciju banka (RIB), norādot, ka pastāv riski, ka šajā bankā notiek nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, vēsta žurnāla Forbes Ukrainas izdevums.

Forbes rīcībā esošā informācija liecina, ka vienas no Ukrainā lielākajām bankām meitasbanka Latvijā pieļauj naudas atmazgāšanas darījumus, tādēļ Ukrainas Nacionālā banka ir iekļāvusi RIB starp «bīstamajām bankām», kuru sarakstā ir tādas bankās kā Meinl, Winter un citas.

Izdevums norāda, ka lielākā daļa banku, kas iekļautas Ukrainas centrālās bankas bīstamo banku sarakstā, ir nelielas bankas, kam ir specifisks klientu loks, kā arī Baltijas valstu bankas, bet RIB ietilpst banku grupā, kur naudu glabā miljoniem Ukrainas iedzīvotāju.

Ukrainas Nacionālās bankas Finanšu monitoringa nodaļas augustā sagatavotā vēstulē, kas nonākusi Forbes redakcijas rīcībā un kurā uzskaitītas Eiropas bankas, «kuru darbība saistīta ar riskantu finanšu operāciju veikšanu», RIB ierindota pirmajā vietā.

Rīgas domes Īpašuma departaments par 2,67 miljoniem eiro veiks Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu ēku fasāžu renovāciju, logu maiņu un norobežojošo konstrukciju siltināšanu. Konkursā uzvarējusi pilnsabiedrība, kurā ietilpstošs uzņēmums – SZMA Rīga – reiz tika saistīts ar nodokļu atmazgāšanas lietu.

Konkursā, kurā būvnieku aktivitāte nebija liela (atsevišķās konkursa kārtās pieteicies viens vai divi uzņēmumi), par uzvarētāju tika pasludināta pilnsabiedrība Baltprojekts & SZMA Rīga, kas piedāvāja zemāko cenu.

Šī pilnsabiedrība reģistrēta pērnā gada 1. novembrī, un tajā apvienojušies uzņēmumi – SIA Baltprojekts un SIA SZMA Rīga. SIA Baltprojekts reģistrēta 2010. gada aprīlī. Uzņēmums 2012. gadā apgrozīja 165 tūkstošus eiro. Savukārt peļņa veidoja 37,9 tūkstošus eiro. Uzņēmumā, kurā nodarbināts 21 cilvēks, vienīgais valdes loceklis ir Oskars Balodis. Savukārt SIA SZMA Rīga, kas reģistrēta tajā pašā adresē – Bērzaunes ielā 7, Rīgā, dibināta 1996. gadā. Kompānijas 2012. gada apgrozījums ir 9,6 miljoni eiro, bet peļņa – 21,7 tūkstoši eiro. Uzņēmumā 2012. gadā strādāja vidēji 58 darbinieki, savukārt valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Aleksejs Zagarskis.

Stiprinot savas pozīcijas finanšu pakalpojumu eksporta jomā, AS PrivatBank vienlaikus pastiprinās cīņu arī pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas iespējām, informē bankas pārstāvji.

Par naudas līdzekļu atmazgāšanas novēršanu un bankas darbības atbilstības kontroli turpmāk atbildēs jaunais valdes loceklis Sandijs Vectēvs, kuram ir vairāk nekā 12 gadu pieredze šajā jomā.

Vectēvs ir Latvijas Komercbanku asociācijas Darbības atbilstības kontroles komitejas priekšsēdētāja vietnieks, kā arī Kontroles komitejas loceklis. Viņš ir sertificēts naudas atmazgāšanas novēršanas speciālists (CAMS sertifikāts), kā arī starptautiskās naudas atmazgāšanas novēršanas asociācijas (ACAMS) biedrs.

AS PrivatBank valdes loceklis Sandijs Vectēvs: «Mans uzdevums AS PrivatBank ir uzlabot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu. Tas ietver gan atsevišķu biznesa risku pārskatīšanu, gan arī kontroles mehānismu pilnveidošanu. Papildus minētajiem uzlabojumiem procesos un kontroles mehānismos liels akcents tiek likts uz augstām risku kultūras un profesionālās ētikas vērtībām. Jāņem vērā, ka bankām katru gadu tiek izvirzītas arvien jaunas prasības un to izpilde kļūst arvien sarežģītāka. Bankai jābūt pietiekoši elastīgai, lai spētu apgūt un ieviest izmaiņas, apzinoties banku pieaugošo lomu cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas īpaši svarīgi ir AS PrivatBank, kas savus pakalpojumus piedāvā gan vietējiem, gan ārvalstu klientiem.»

«Manuprāt, ja kādam no šādu [naudas atmazgāšanas] shēmu veidotājiem tiktu piespriesta reāla brīvības atņemšana, liekot dažus gadiņus pasēdēt cietumā, situācija uzlabotos,» savā viedoklī DB norāda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns.

Viņš norāda, ka jau no 2005. gada mūsu valstī kā viena no prioritātēm ir noteikta tieši lielo naudas atmazgāšanas shēmu apkarošana, un tādējādi pēdējo gadu laikā arī statistikas dati tiek apkopoti atbilstoši šai prioritātei.

Par lielām naudas atmazgāšanas shēmām tiek uzskatīti gadījumi, kad tajās ir iesaistītas vismaz 20 juridiskas vai fiziskas personas. 2008. gadā tika konstatētas 23 šādas shēmas, 2009. gadā - 21, 2010. gadā - 54, 2011. gadā - 52, bet šogad līdz pašreizējam brīdim - 21 shēma. Salīdzinot šā gada datus ar tiem, kādi bijuši pērn vai aizpērn, protams, ir vērojams zināms samazinājums. Tomēr jāpievērš uzmanība faktam, ka iesaistīto dalībnieku skaits šogad konstatētajās shēmās ir bijis tiešām liels. Turklāt tieši šogad ir atklāta shēma ar rekordlielu dalībnieku skaitu - 194 personas. Tāpat jau vairākus gadus tiek pievērsta uzmanība tam, cik daudzos gadījumos naudas atmazgāšanas shēmas kopējā summa ir vismaz viens miljons latu. Tātad 2008. gadā šādu gadījumu ir bijis 31, 2009. gadā - 22, 2010. gadā - 29, 2011. gadā - 43, bet no šā gada sākuma līdz pašreizējam brīdim - 33.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Pēc krīzes periodā Valsts ieņēmu dienests novērojis satraucošu tendenci, proti, ne tikai vidējie uzņēmumi, bet ari lielie, reāli strādājošie uzņēmumi atgriezušies pie naudas atmazgāšanas pakalpojumu un shēmu izmantošanas, norāda VID Finanšu policijas pārvaldes vadītājs Kaspars Čerņeckis.

Viņš atzīmēja, ka šogad jau atklāti vairāki šādi gadījumi uzņēmumos, kuros strādā pat vairāki simti darbinieku. «Uzņēmums var strādāt «tīri», bet tāpat izmanto šos te naudas atmazgāšanas pakalpojumus: maksā aplokšņu algas, slēdz fiktīvus PVN darījumus. Tā ir tendence, ko šogad esam pamanījuši. Lielajiem nevajadzētu pēckrīzes periodā atgriezties pelēkajā un melnajā zonā,»uzsvēra K. Čerņeckis.

Viņš arī atzīmē, ka arī darbiniekiem, kuri saņem aplokšņu algas, vajadzētu aizdomāties, no kurienes šīs nauda nāk. Pēc viņa teiktā aplokšņu alga ir tā nauda, kas iegūta nelikumīgā veidā, piemēram, izkrāpjot PVN.

Parīzē uzsākts tiesas process France Offshore lietā, kurā iesaistīti arī Rietumu bankas pārstāvji

Kāda ir šī tiesas procesa būtība? Par to intervijā DB stāsta Rietumu bankas Juridiskās pārvaldes vadītāju Jaroslavs Zamullo.

Ar ko saistīts tiesas process, kas pašlaik notiek Francijā, saistībā ar kuru izskanējis arī Rietumu bankas vārds?

Šis process ir dabisks turpinājums izmeklēšanai, kas pirms dažiem gadiem tika uzsākta pret France Offshore un tā vadītāju Nadavu Bensusānu. Šī lieta ir par Francijas nodokļu maksātāju izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Kāpēc šajā lietā figurē Rietumu banka?

Virkne ar N. Bensusāna kungu saistītu kompāniju savulaik ir bijušas Rietumu bankas klienti. Turklāt mums bija noslēgts aģenta līgums, kas deva viņam tiesības piesaistīt bankai klientus. Šis līgums uzlika aģentam pienākumu identificēt klientus un nodrošināt naudas atmazgāšanas risku novēršanu atbilstoši spēkā esošajiem likumiem.

Igaunijas izmeklētāji atklājuši apjomīgu Krievijas, Latvijas un Igaunijas naudas atmazgātāju shēmu, kurā vairāku gadu garumā legalizēti vismaz 64 miljoni eiro (45 miljoni latu), vēsta laikraksts Postimees.

Naudas atmazgāšanas shēmas piramīdas virsotnē ir uzņēmums Ateka Resource, ar kuru saistītas simtiem kompānijas, no kurām vairums atrodas Krievijā, bet daļa arī Latvijā.

«Tā ir tikai daļa no attēla. Pēc Ateka Resource slēgšanas naudas plūsma uz Krieviju samazinājās piecas reizes,» sacīja Centrālās kriminālpolicijas noziedzīgo ienākumu biroja vadītāja Krista Āsa.

Uz Ateka Resource kontu Igaunijā tika pārskaitīta nauda no Krievijas un Latvijas. Kompānija naudu konvertējusi ASV dolāros vai eiro un izņēmusi to no bankas skaidrā naudā. Pēc tam uzņēmuma kurjeri naudu somās ieveda atpakaļ Krievijā. Procesā arī nauda pārskaitīta no viena konta uz otru, izveidotas jaunas čaulas kompānijas un slēptas pēdas.

Zviedrijas finanšu tirgus uzraugs piemērojis ievērojamu naudas sodu banku grupām Nordea un Handelsbanken par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas likuma pārkāpumiem, raksta Reuters.

Ziemeļvalstu lielākajai bankai Nordea piemērots lielākais sods – 50 miljoni Zviedrijas kronu (5,3 miljoni eiro), savukārt Handelsbanken nāksies maksāt 35 miljonus kronu (3,73 miljonus eiro).

Finanšu uzraudzības iestāde uzsvērusi, ka atklājušies milzīgi trūkumi Nordea pieejai naudas atmazgāšanas darījumiem. «Tas ir slikti, tiešām ļoti slikti,» norāda institūcijas pārstāvis Pērs Hakansons, uzsverot, ka banka pat nav bijusi pārliecināta, ka tai ir augsta riska klienti.

Viņš norādījis, ka ir augsta iespēja, ka Nordea nespētu pamanīt, ja kāds mēģinātu legalizēt nelegālas finanses vai finansēt terorismu.

Lielbritānijas banku milzis HSBC, kas aizvadītajā gadā saņēma ievērojamu sodu ASV saistībā ar naudas atmazgāšanu, saskāries ar jaunām apsūdzībām Argentīnā, vēsta BBC.

Argentīnas finanšu regulatori norāda, ka bankas Aregantīnas struktūrvienība bija izveidojusi nelegālu shēmu, kas ļāva valsts iedzīvotājiem ar tās palīdzību izvairīties no nodokļu nomaksas. Ar HSBC atbalstu Aregentīnas iedzīvotāji pamanījušies nobēdzināt aptuveni 100 miljonus ASV dolāru. Banka sadarbojusies ar organizētās noziedzības grupējumiem, viltojusi dokumentāciju, izmantojusi neeksistējošus kontus un dažādām kompānijām palīdzējusi atmazgāt finanšu līdzekļus.

HSBC izplatījusi paziņojumu, kurā nav noliegusi izvirzītās apsūdzības un piekritusi sadarboties. «Jebkurā vietā, kur strādā HSCB, banka likumu ievēro ļoti stingri un pilnībā atbalsta valdības un regulatoru centienus atklāt nelegālas darbības un pieņemt pareizus mērus,» teikts bankas izplatītajā paziņojumā.

Vācijas banka Deutsche Bank, kas nodrošina ASV dolāru maksājumu veikšanu vairākām Latvijas bankām, nolēmusi pārtraukt korespondējošās attiecības ar bankām Latvijā.

Jau pērn Deutsche Bank sašaurināja darbību Latvijā un pārtrauca sadarbību ar vairākām Latvijas bankām, kuru biznesa modelī nozīmīgs īpatsvars ir ārvalstu klientu apkalpošanai. Tagad Deutsche Bank nolēmusi pilnībā izbeigt sadarbību ar bankām Latvijā.

Deutsche Bank aģentūrai LETA nesniedza nekādus komentārus par saviem darbības plāniem Latvijā. Savukārt Latvijas komercbanku pārstāvji uzsvēra, ka Deutsche Bank lēmums to darbību neietekmēs, un skaidroja, ka šis Vācijas bankas lēmums varētu būt saistīts ar pašas Deutsche Bank biznesa stratēģijas izmaiņām.

SEB bankas vadītāja Ieva Tetere atzina, ka Deutsche Bank lēmums pārtraukt Latvijas bankām nodrošināt ASV dolāru maksājumus savā ziņā ir vērtējums kopējai Latvijas finanšu sektora darbībai, tā ilgtspējai un industrijas biznesa standartu atbilstībai. «Pēdējo gadu notikumi finanšu sektorā Latvijā vairāk ir sašķobījuši kopējo reputāciju, nekā stiprinājuši. Tai pat laikā - lēmums nenodrošināt ASV dolāru maksājumus pilnīgi visiem tirgus dalībniekiem, visticamāk, ir saistīts arī ar pašas Deutsche Bank attīstības un darbības plāniem. Būtiski, ka finanšu sektorā šobrīd notiek jau ilgstoši nepieciešamās pārmaiņas, kuras, manā skatījumā, tikai stiprinās kopējo finanšu sektora reputāciju,» skaidroja Tetere.

Latvijas bankām ir būtiska loma Krievijas un Ukrainas ieroču tirdzniecības darījumu finanšu apkalpošanā un līdzdalībā naudas atmazgāšanā, secināts Vašingtonā bāzētas militāro un drošības analītiķu nevalstiskās organizācijas C4ADS izmeklēšanas ziņojumā.

Pētījuma autori veikuši desmit mēnešus ilgu izmeklēšanu par Ukrainas un Krievijas valsts ražotāju ieroču darījumiem, analizējot datubāzēs pieejamos kuģu kravu un transportēšanas dokumentus par pēdējiem 12 gadiem.

Ziņojumā Odesas tīkls pētītas Ukrainā, pārsvarā Odesā, bāzētas personas un transporta uzņēmumi, kas nodarbojas ar Krievijas un Ukrainas valsts uzņēmumu ražoto ieroču pārvadājumiem. Pierādījumi liecina, ka daļa no šīm kompānijām piegādā ieročus arī vairākiem represīviem režīmiem, pārkāpjot starptautiskos embargo.

«Galvenie loģistikas apakšuzņēmumi Krievijas un Ukrainas ieroču eksportam ir kuģniecības, kuru galvenie biroji atrodas Odesā, savukārt finanšu pakalpojumu sniedzēji, kas dažkārt tiek izmantoti peļņas «attīrīšanai», atrodas Latvijā,» teikts ziņojumā.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti gala lasījumā atbalstīja Latvijas pārstāvja Krišjāņa Kariņa (Vienotība/ETP) virzīto likumprojektu, kas ieviesīs jaunus noteikumus cīņai pret naudas atmazgāšanu, kā arī paredz vienota patiesā labuma guvēju reģistra izveidi Eiropas Savienībā (ES), informē K. Kariņa padomniece Ieva Zīberga.

Likumprojekts tiesībsargājošajām iestādēm dos jaunu instrumentu efektīvai cīņai pret naudas atmazgāšanu, kā arī nodokļu krāpšanās shēmām. Neskatoties uz sākotnējo Eiropas institūciju un atsevišķu dalībvalstu pretestību, ir izdevies panākt atbalstu vienota patiesā labuma guvēju reģistra izveidošanai ES. Tajā būs pieejama informācija par uzņēmumu, tai skaitā, ofšoru īpašniekiem un patiesā labuma guvējiem. Reģistra izveidošana padara daudz stingrāku sākotnējo Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto likumprojektu un ir Krišjāņa Kariņa virzīts priekšlikums.

Reģistrs ļaus uzzināt kam un kur ir jāmaksā nodokļi, veicinās godīgu konkurenci un, līdz ar to, arī uzlabos investīciju klimatu dalībvalstīs. Likumprojektā noteikts, ka tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī bankām, juristiem, auditoriem un citām likumprojektā atrunātajām institūcijām būs pieejama informācija par patiesā labuma guvējiem visā ES teritorijā. Tāpat informācija būs pieejama mediju pārstāvjiem un citām institūcijām un personām, veicot reģistrāciju.

ASV uzsāktajā vērienīgajā izmeklēšanā par naudas atmazgāšanu tā dēvētās digitālās valūtas uzņēmuma Liberty Reserve lietā figurē arī Latvijas vārds, liecina ASV likumsargu publiskotie dokumenti.

Kostarikā bāzētais uzņēmums Liberty Reserve pārvalda pasaulē populāro interneta valūtas pārskaitījumu sistēmu, kas atrodas ārpus nacionālo valdību kontroles.

ASV izmeklētāji norāda, ka Liberty Reserve tiek apsūdzēts sešu miljardu ASV dolāru (3,3 miljardu latu) naudas atmazgāšanas shēmas īstenošanā, kā arī nelicencēta naudas pārskaitījumu biznesa organizēšanā.

Saskaņā ar apsūdzībām Liberty Reserve apstrādājusi vismaz 55 miljonus nelegālu darījumu, ko veicis vismaz viens miljons sistēmas lietotāju.

Izmeklēšana šobrīd aptver 17 dažādas valstis, un tā uzskatāma par lielāko naudas atmazgāšanas izmeklēšanu vēsturē.

Maskavas Basmannijas rajona tiesa ir noteikusi aizmugurisku apcietinājumu bijušajam naftas kompānijas Bašņeftj vadītājam Uralam Rahimovam, ceturtdien ziņoja Krievijas laikraksts Kommersant.

«Basmannijas rajona tiesa vakar (trešdien) apmierināja Galvenās izmeklēšanas pārvaldes lūgumu par starptautiskā meklēšanā esošā Urala Rahimova aizmugurisku apcietinājumu,» rakstīja "Kommersant".

Laikraksts atzīmēja, ka Rahimovs, kurš dzīvo Austrijā, pirms tam atsūtīja izmeklētājam Aleksejam Veseļjevam atbildes uz viņa uzdotiem jautājumiem. Izmeklētājus tomēr neapmierināja šāda nopratināšana neklātienē un viņi panāca aizmugurisku apcietinājumu.

Kommersant precizēja, ka šāds drošības līdzeklis ir nepieciešams, lai sāktu apsūdzētā izdošanas procesu.

«Basmannijas tiesas spriedumu mēs pārsūdzēsim Maskavas pilsētas tiesā, jo uzskatām to par nelikumīgu. Mēs uzskatām, ka darbības, par kurām Rahimovs tiek saukts pie atbildības, attiecas uz uzņēmējdarbības jomu un nevar būt kriminālas tiesvedības priekšmets,» laikrakstam paziņoja Rahimova advokāts Iļnurs Salimjanovs.

ASV lielākā banka JPMorgan Chase&Co, kurai ASV regulators ir licis pastiprināt drošību saistībā ar naudas atmazgāšanas darījumiem, apstādinājis dolāru pārskaitījumus uz Latvijas bankām, raksta Bloomberg. Latvijas banku uzraugi norāda, ka lēmums nav vērsts tikai uz Latviju.

Tādējādi turpmāk vienīgie Rietumu partneri, ar kuru palīdzību Latvijas bankas var veikt starptautiskos dolāru pārskaitījumus, paliek divas bankas – Deutsche Bank AG un Commerzbank AG. Dažas vietējās bankas dolāru klīringā paļaujas uz partneriem Krievijā un Ukrainā, kuriem ir korespondējošie konti ar ASV partneriem.

«Nav šaubu, ka JPMorgan bija nozīmīgs parneris,» norāda LKA vadītājs Mārtiņš Bičevskis, piebilstot, ka tas netraucēs strādāt bankām tālāk un meklēt jaunus partnerus.

JPMorgan atteicies šo informāciju komentēt, bet Deutsche Bank AG un Commerzbank AG nekomentējuši iespējamo JPMorgan lēmuma ietekmi uz biznesu.

Turpinot pastāvīgu banku darbinieku zināšanu papildināšanu par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumiem, 62 banku darbinieki ir beiguši mācību ciklu un saņēmuši sertifikātu Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) un Baltic Compliance kopīgi organizētos kursos, informē LKA.

Savukārt LKA praktiskajā seminārā zināšanas par naudas atmazgāšanas novēršanas teorijas un prakses jautājumiem ir papildinājuši 35 banku nozares pārstāvji.

Kopumā LKA mācību kursos par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu organizē jau vairāk nekā desmit gadus – kopš 2005. gada decembra, un jau 1035 Latvijas banku darbinieki ir ieguvuši sertifikātus par zināšanu un prasmju paaugstināšanu vairākos līmeņos.

Cīņa ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu ieņem arvien nozīmīgāku lomu valsts iestāžu un finanšu institūciju darbā, tādēļ Latvijas bankas velta arvien vairāk resursu šim jautājumam. Regulatorā vide finanšu nozares dalībniekiem ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē attiecībā uz nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu kļūst arvien stigrāka, sagaidāmā prasību izpildes latiņa nemitīgi paaugstinās. Latvijas bankas apzinās šos riskus, un pieliek arvien lielākas pūles, lai tos vadītu un mazinātu.

Britu finanšu tirgus regulators (FCA) šodien publiskojis lēmumu par Deutsche Bank sodīšanu saistībā ar Krievijas izcelsmes naudas atmazgāšanu; shēmā figurē arī Latvija

(Pievienots Latvijas FKTK komentārs)

Britu likumsargs relīzē norāda, ka Deutsche Bank uzliktais vairāk nekā 163 milj. GBP (virs 191 milj. EUR) sods ir lielākais, kādu FCA vai tā priekšgājēji jebkad kādam ir piemērojuši. Banka naudas atmazgāšanas pretpasākumu (AML) noteikumus nav ievērojusi laikā no 2012. gada sākuma līdz 2015. gada beigām.

Bankai tiek pārmests, ka tā ar nepietiekami pārraudzītiem globālajiem darījumiem ir pakļāvusi Apvienoto Karalisti finanšu noziegumu riskiem. Nepietiekamās AML ievērošanas dēļ neidentificēti klienti caur Deutsche Bank ir pārskaitījuši ap desmit miljardiem USD nezināmas izcelsmes naudas. Tā no Krievijas caur Londonu ir pārskaitīta t.s. spoguļu darījumu shēmā, beigu beigās nonākot ofšoru kontos. Notikušo darījumu shēma pieļauj ļoti lielu iespēju, ka tas ir bijis finanšu noziegums.

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.