http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(82).jpg
Lai gan ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājies, joprojām statistika par dažādām likstām uz ceļiem ik dienu ir visai iespaidīga. Diemžēl regulāri nākas lasīt arī ziņas par smagām auto sadursmēm ar traģiskām sekām, proti, ne tikai sabojātiem vai iznīcinātiem spēkratiem, bet arī bojāgājušajiem cilvēkiem.
Turklāt statistikas datu tabulās parasti ir norādīts bojāgājušo skaits, taču mēs tā arī nekad droši vien neuzzināsim, cik lielus zaudējums visas šādi dzēstās dīvības ir radījušas Latvijas tautsaimniecībai, piemēram, pēdējo desmit gadu laikā. Protams, nevar nenovērtēt gan policijas darba uzlabošanu, gan dažādas sociālās kampaņas, tomēr acīm redzami ir tas, ka ar līdzšinējām aktivitātēm vien ir par maz. Tāpēc pozitīva ir iecere ir noteikt, ka autovadītājiem, kuri par agresīvu braukšanu būs pamanījušies nopelnīt astoņus soda punktus, tiks rekomendēts apmeklēt psihologa grupu nodarbības.
Faktiski šo nodarbību apmeklēšana būs, kā mēdz teikt, brīvprātīgi piespiedu kārtā. Proti... Agresīvajiem autovadītājiem, kas apmeklēs šīs nodarbības, punktu skaits tiks samazināts par diviem punktiem, savukārt tiem šoferiem, kuri to nedarīs, punktu skaits tiks par diviem palielināts. Tālāk jau katrs var rēķināt pats – pie astoņiem jau esošiem soda punktiem pieskaitot vēl divus, iznāk 10 punkti, kas automātiski nozīmē atvadīšanos no autovadītāja apliecības. Tas ļauj domāt, ka šīs grupu nodarbības varētu būt visai labi apmeklētas, ņemot vērā, ka agresīvu autovadītāju uz Latvijas ceļiem netrūkst – runa ir par vadītājiem, kuri pārvietojas pa ceļiem un ielām, juzdamies kā pasaules nabas un tādējādi regulāri izraisot avārijas situācijas.
Nenoliedzami var diskutēt par to, vai psihologu darbs vienmēr ir efektīvs un minētās nodarbības tiešām var mainīt agresīva braucēja uzskatus par pārējiem satiksmes dalībniekiem uz labo pusi, tomēr par nelietderīgu attiecīgo soli nodēvēt nekādi nevar. Tātad, kas minētās normas akceptēšanas gadījumā gaida autovadītāju, kurš sakrājis astoņus soda punktus... Viņam būs jātērē laiks, lai dotos uz šādām nodarbībām, kur noteiktu laiku jāsēž, jāanalizē sava rīcība kopā ar citiem satiksmes huligāniem, jānoklausās zināma moralizēšanas deva un par to vēl jāsamaksā psihologam honorārs no savas kabatas. Diez vai cilvēks, kurš vienreiz tam visam būs izgājis cauri, vēlēsies to piedzīvot vēlreiz.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka ar policijas bardzību, fotoradaru izvietošanu uz ceļiem, kā arī naudas sodiem nav pietiekami, lai samazinātu apzinātu likumpārkāpumu izdarīšanu uz ceļiem. Tādējādi nav izslēgts, ka šādas psiholoģiskas metodes liks cilvēkiem padomāt, vai tiešām ir vērts apdraudēt gan pašiem sevi, gan citus satiksmes dalībniekus. Varbūt atmiņas par psihologa kabinetā skandētu frāzi: «Mani sauc Jānis, es esmu agresīvs autobraucējs,» novērsīs ne vienu vien jaunu ceļu satiksmes negadījumu.
