Prognozes attiecībā uz nākamā gada pasaules ekonomikas izaugsmi kļūst arvien piesardzīgākas, arī eirozonā briesmas vēl nebūt nav garām
Ir patīkami lasīt, ka cilvēki ir optimisti. No jaunākās SEB bankas veiktās finanšu direktoru aptaujas mēs uzzinām, ka 66% Latvijas lielo uzņēmumu tuvākā gada laikā tiek gaidīts apgrozījuma pieaugums. Turklāt 11% uzņēmumu rēķinās ne jau ar 1 vai 2% pieaugumu, bet gan ar tādu, kas mērāms ar divciparu skaitli. Mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi arī rožaino nākotnes plānu ziņā ir uz pusi vēsāki – tur apgrozījuma pieaugumu gaida tikai 34% uzņēmēju. Arī jaunākie Eurostat dati par eirozonas ekonomikas izaugsmi dažam labam ir likuši priekā sasist plaukstas – iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis par veseliem 0,2%, lai gan iepriekšējā periodā tas tik tikko pārkāpa nulles punktu. «Mēs sākam saskatīt uzlabošanās pazīmes,» saka Raiffeisen Switzerland Cooperative ekonomists Aleksanders Kohs, piebilstot, ka ir plašs spektrs ar valstīm, kas, skatoties pēc izlaides apjomiem, esot atgriezušās pirmskrīzes līmenī.
Par eiforijā iegrimušiem optimistiem reizēm mēdz sacīt: «Nezinu, ko viņi tur pīpē, bet es arī gribu.» Katrā ziņā starptautiskās krīzes, kari Ukrainā un Vidējos Austrumos, kuru gaitu ir neiespējami prognozēt, kā arī lielie vairāku valstu parādi neatstāj daudz vietas cerībām par pasaules ekonomikas atkopšanos un strauju augšupeju. Turklāt ekonomikas izaugsme pasaulē norit ļoti nevienmērīgi. Par to liecina arī jaunākās OECD ekonomikas prognozes, kurās pasaules IKP pieaugums nākamgad tiek lēsts tikai 3,5% apmērā, lai gan pirms pusgada vēl tika runāts par 4% pieaugumu. ASV ir paziņojušas par procentu likmes paaugstināšanu, tas varētu mainīt ASV dolāra un citu pasaules valūtas kursu attiecību, dolāram kļūstot dārgākam. Tas no vienas puses var negatīvi ietekmēt gan ASV eksportu, gan daudzas tā sauktās straujās izaugsmes valstis, kas ir aizņēmušās ASV dolāros. Arī Ķīnas izaugsme nākamgad tiek lēsta tikai ap 7%, līdz ar to nav vairs runa par iepriekšējo gadu rekordlēcieniem un ar tiem saistītajām daudzu valstu cerībām tieši ar šo tirgu. Savukārt Japāna, kuras valsts parāds veido pat 120% no IKP, drīzāk pati ir globālās ekonomikas problēma, nevis risinājums. Pašlaik zemās naftas cenas ir izdevīgas valstīm, kas naftu importē, bet ir sliktas OPEC dalībvalstu un Krievijas ekonomikai. Kopumā jāsaka, ka pasaules ekonomika ir ļoti viegli ievainojama un tās stiprināšana ir iekļauta arī Brisbenā notiekošajā G-20 samita dienaskārtībā. Pašlaik izskatās, ka pasaules vadošo valstu līderi cer dot ekonomikai spārnus ar jaunu brīvās tirdzniecības līgumu slēgšanu, tādējādi iekustinot gan globālās tirdzniecības, gan nodarbinātības rādītājus, taču arī ar šiem līgumiem nebūt neiet tik vienkārši, kā to apliecina ES un ASV ilgais ceļš līdz transatlantiskajai tirdzniecības un investīciju partnerībai.
Runājot par Eiropu, piesardzību veicina reģiona ekonomikas motora – Vācijas – samazinātās ekonomikas izaugsmes prognozes. Šā gada trešajā ceturksnī Vācija ar 0,1% lielu izaugsmi gan par mata tiesu izvairījās no recesijas, tomēr 2015. gadā ekonomikas eksperti šai valstij prognozējuši maksimāli 1% lielu ekonomikas pieaugumu. Situāciju Vācijas ekonomikā ietekmē gan eirozonas problēmas un ECB uzsāktā plaša mēroga kvantitatīvā mīkstināšana, gan sakarā ar globālās ekonomikas atdzišanu sarūkošie eksporta apjomi. Zināms bremzējošs faktors ir arī vācu politiķu lēmumi, kas cieši piesaistīti pie tāda budžeta rāmja, kur izdevumi nepārsniedz ieņēmumus. Taču tādējādi pietrūkst izaugsmi veicinošu investīciju. Šā gada trešajā ceturksnī mazliet labāk ir klājies Francijas ekonomikai, kas pēc vairāku mēnešu stagnācijas un pat mīnusiem ir spējusi uzrādīt vieglu, 0,3% lielu pieaugumu. Tomēr Eiropas Komisija prognozē tālāku Francijas valsts deficīta un parādu apjoma pieaugumu, ko pagaidām nespēs līdzsvarot arī veiktie izdevumu samazināšanas pasākumi. Uz šī fona Latvija ar savu pieticīgo 2,8% lielo izaugsmes prognozi nākamajam gadam izskatās gandrīz vai pēc Eiropas čempiones. Tomēr bez straujas infrastruktūras izbūves un investīcijām modernās tehnoloģijās mums būs ļoti grūti nodrošināt stabilu izaugsmi un peļņas iespējas, cenšoties noturēt savu mazo laivu pretim globālās ekonomikas vētrām.
