Izskatās, ka viens no galvenajiem mūsu valsts mērķiem tuvākajā piecgadē ir izspiest no saviem nodokļu maksātājiem vēl pēdējo santīmu, nedodot ne mazāko cerību uz veselīgu Latvijas ekonomikas atgūšanos.Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi četrus iespējamos scenārijus turpmākajai valsts nodokļu politikai, piedāvājot visai interesantu izvēli - vai nu saglabāt esošo nodokļu sistēmu, vai arī virzīties uz turpmāku nodokļu palielināšanu.
Patīkami apzināties, ka ministrijas darbinieki, droši vien apņēmīgi spītēdami pavasara saules spožumam un valsts iestādēs tik iecienīto kafijas paužu šķindai, ir strādājuši gana cītīgi, lai radītu pat veselus četrus scenārijus tam, kāda varētu būt mūsu valsts nodokļu nākotne no 2011. līdz 2016. gadam. Tomēr, spriežot pēc FM publiskotā informatīvā materiāla, šeit ir kāds ļoti būtisks trūkums. Lai būtu iespējams izdarīt izvēli, ir skaidri jāsaprot visi par un pret: proti, ko dos vai nedos tāds vai cits no ieteiktajiem pasākumiem.
Citiem vārdiem sakot - kāds ir to mērķis.Ņemot vērā Latvijas amatpersonu izteikumus, ilgu laiku bija sajūta, ka visu nodokļu sistēmā veicamo korekciju iemesls un mērķis ir starptautisko aizdevēju prasību izpilde. Taču šobrīd kā pirmo variantu FM ir norādījusi iespēju, kas paredz saglabāt esošo nodokļu sistēmu, kamēr izpildīt saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem (t.i., pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu un izvērtēt izmaiņas transportlīdzekļu nodevu sistēmā) paredz otrais un pārējie varianti. Saprotams, ka iespēja «atstāt visu, kā ir» no četrām piedāvātajām ir vistīkamākā - vismaz uz brīdi nodokļu maksātājs (vai potenciālais investors) varēs atvilkt elpu un nepārkalkulēt savu budžetu katru trešo mēnesi līdz ar jaunām spīdošām idejām te no mūsu pašu valdības, te no starptautisko aizdevēju puses.
Taču nu rodas jautājums: vai, piedāvājot pirmo variantu, FM ir atklājusi veidu, kā apiet» aizdevēju prasības? Vai tas nozīmē, ka ir atrasta iespēja, kā pateikt starptautiskajiem kreditoriem mīļu paldies par jau piešķirtajiem līdzekļiem, bet uz pārējo mēs vairs nepretendēsim? Savukārt trešais un ceturtais scenārijs vēl bez starptautiskajiem aizdevējiem solītā paredz attiecīgi vai nu atcelt PVN samazinātās likmes, vai vispārēju PVN standartlikmes paaugstināšanu.
Diemžēl tas nozīmē, ka, piemēram, grāmatu izdevēju un viesu izmitinātāju cīņa par pazeminātās likmes atjaunošanu būs izrādījusies veltīga. Uz brīdi atvilkuši elpu, šie uzņēmēji atkal būs spiesti domāt, kā turpināt - un vai vispār turpināt - savu darbību.
Turklāt jāatgādina, ka jau pašreiz PVN likme Latvijā ir viena no augstākajām ES - ko, cita starpā, atzīst arī pati Finanšu ministrija. Ir pamats domāt, ka ar tās tālāku kāpināšanu vienkārši tiks panākta, pirmkārt, mūsu pircēju labprātīga došanās «trimdā» uz tuvākajām kaimiņvalstīm, un, otrkārt, arvien aktīvāka rosība «pelēko darījumu» lauciņā/