http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(411).jpg

Lai dažādotu saimniecisko darbību lauku rajonos, mikrouzņēmumi varēs saņemt Eiropas fondu atbalsta finansējumu kopumā 20 miljonu latu apmērā, turklāt paša ieguldījums, realizējot konkrēto projektu, varēs būt vien 30% apmērā.

Attiecībā uz ES fondu apgūšanu Latvijā var runāt par daudz dažādām piedzīvotām problēmām, nebūšanām un joprojām neskaidriem jautājumiem. Savukārt šī pro-gramma, vienkārši sakot, ir vērtējama kā iespēja tiem mazajiem uzņēmumiem un arī iedzīvotājiem, kuriem ir vēlme attīstīt savu biznesu, kuriem nav iespēju vai aicinājuma to darīt lauksaimnieciskās ražošanas jomā un kuri nevēlas pamest savas dzimtās mājas, lai dotos dzīvot un strādāt labākajā gadījumā uz Rīgu, bet sliktākajā - uz Lielbritāniju, kur mūsu valsts pilsoņi masveidā papildina ne tikai melnstrādnieku, bet arī bezpajumtnieku rindas.

Respektīvi, šis ir reāls atbalsta instruments, kas var aizkavēt iedzīvotāju aizplūšanu no laukiem. Protams, ir pāris aspektu, kas šeit būtu jāņem vērā.

Pirmkārt, lai uzsāktu biznesu apdzīvotā vietā, kurā nav vairāk par 5000 iedzīvotāju, un maksimālais saņemamais starta kapitāls ir 70000 latu, ir jābūt gana oriģinālai idejai. Šeit nevar būt runas par kārtējo pārtikas veikalu ar galveno akcentu uz alkoholiskajiem dzērieniem vai jaunu frizētavu ciemā, kurā septiņas jau knapi velk dzīvību.

Otrkārt, piešķirot šādu finansējumu, atbildīgajām institūcijām tomēr nebūtu jāvadās pēc pasaulslavenā principa - kas pirmais brauks, tas pirmais mals. Proti, katram šādam projektam ir jābūt rūpīgi izsvērtam, analizējot tā dzīvotspēju. Tāpat būtu tomēr jāizšķir, kāds ir katra konkrētā projekta iesniedzēja mērķis - tiešām attīstīt mazo biznesu, vai arī vienkārši izmantot iespēju «dabūt» naudu.

Un, treškārt… Ja atbildīgās iestādes šīs programmas ietvaros būs uzskatījušas par iespējamu piešķirt attiecīgajai personai ES finansējumu, ir ļoti svarīgi, lai, uzsākot darbību, šāda jaunā uzņēmēja iniciatīva netiktu apsista pašā saknē, nepārtraukti veicot dažādas kontroles, pārbaudes, revīzijas un tamlīdzīgus pasākumus. Protams, katram šā finansējuma latam, lai cik tas patētiski arī izklausītos, ir jātiek izlietotam godīgi, taču tas vēl nebūt nenozīmē, ka uzņēmēja iniciatīva būtu nositama ar birokrātiju.

Citiem vārdiem sakot, šī programma ir laba iespēja attīstīt tautsaimniecību ne tikai Rīgā un citās mūsu lielajās pilsētās, bet arī reģionos, kurus tradicionāli ir pieņemts uzskatīt par nīkulīgiem vai pat depresīviem. Šobrīd ļoti būtiski ir šo iespēju nesabojāt, nodrošinot, ka nauda nonāk pareizajās rokās, turklāt šo procesu organizējot tā, lai tas nebūtu apgrūtinošs gan esošajiem, gan arī potenciālajiem mazajiem lauku uzņēmējiem. Pretējā gadījumā var gadīties, ka, beidzoties finansējuma apguves termiņam noteiktajā programmā, tiks konstatēts - liela daļa līdzekļu tā arī palikuši neapgūti, lai gan par ekonomikas attīstību minētajās vietās runāt stipri vien pagrūti. Šos 20 miljonus latu vajag izmantot lietderīgi, tā, lai ilgākā termiņā tie dotu arī atdevi.