Satiksmes ministrijas (SM) un valsts kapitālsabiedrību publiskā retorika un lēmumi nozares problēmu dziļumu tikai palielina.
Politiķiem un valstij piederošu kompāniju vadītājiem vienmēr bijusi nepārvarama vēlme izmantot valsts vai tās uzņēmumu resursus sava, ministrijas vai uzņēmuma tēla spodrināšanai, bet reizēm arī savtīga labuma gūšanai. Pēdējā laikā pastiprinās iespaids, kā sevis cildināšana paliek pagalam neadekvāta un neatbilstoša reālajai situācijai un samilzušajām problēmām nozarē. Tos, kas kaut ko tādu liek vai izdomā darīt, varētu pielīdzināt stereotipiskajām blondīnēm, proti, skaistām, bet ne pārāk apķērīgām sievietēm. Tikai pāris piemēru.
Ar šādu blondīnisku pieeju īpaši izceļas VAS Latvijas dzelzceļš (LDz). Piecu mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, kravu pārvadājumu apjomi šai valsts kapitālsabiedrībai nokrituši par 21%. Tādēļ biznesā iesaistītie vēlētos dzirdēt, kurus līdz šim mērķtiecīgi izstrādātos stratēģijas punktus SM un LDz liks lietā, lai gada beigās sarukums nebūtu 30% vai pat 40%. Tā vietā tiekam pagodināti ar ziņām par to, kā kompānija māca senioriem pareizi šķērsot sliedes, bet ar dzelzceļa vēsturi varēs iepazīties mobilajā aplikācijā. Vai to uztvert kā zemapziņā gruzdošu nolemtības un bezspēcības sajūtu, ka LDz ir, tā sakot, vēsture? Vai drīzāk nozares kūrētājiem un spēlētājiem nevajadzētu ieklausīties vācu ostu pārstāvju nesen Rīgā paustajā, ka pašiem jāiet pēc kravām iekšzemē (NVS), un tam nepieciešama regulāra atspoles vilcienu satiksme? Cerams, ka vismaz sadarbības veidošanā ar Duisburgas ostu Ziemeļeiropas un Ķīnas kravu plūsmas apkalpošanai nevalda blondīniska pieeja.
Bažas par ne īpaši apķērīgu (no uzņēmumu efektīvas darbības vai sabiedrības kopējā labuma viedokļa raugoties) rīcību sāk ielauzties arī valsts kapitālsabiedrību amatu lauciņā. Piemēram, SM ir DB atbildi parādā uz jautājumu, vai varētu būt tiesa, ka LDz padomes loceklis atkārtoti jāmeklē tikai tāpēc, ka ministrija izbrāķēja nominācijas komisijas izvēlēto kandidātu. Vai nebūtu jocīgi, ja SM būtu licies nepiemērots pašā ministrijā un tās kapitālsabiedrībās izaudzis speciālists, kura pieredzi nesmādēja arī Eiropas Komisija? Iespējams, ka SM vadībai vienkārši sāk apnikt, ka uz valsts uzņēmumu amatiem sāk pieteikties pārāk daudz nemanipulējamu ekspertu.
Savukārt satiksmes ministram Uldim Augulim pašam droši vien likās šausmīgi gudri (var izvairīties no netīkamiem jautājumiem) aizdoties uz grāmatu svētkiem Daugavpils novadā dienā, kad starptautiskās lidostas Rīga padome lemj par ministrijai, šķiet, ne īpaši tīkamās valdes nākotni. Nav izslēgts, ka SM vadība grib amatos iebīdīt savus cilvēkus. Kā nesen parādīja LDz vadītāja «konkurss», tas ir iespējams. Proti, ministrija var cerēt, ka labākie speciālisti un profesionāļi nemaz nepieteiksies un «savējam» kandidātam konkurenci neradīs. Jo diezin vai labi apmaksāti eksperti tiektos uz amatu, kurā politiķu un drošības institūciju savstarpējo spēlīšu rezultātā apdedzinājušies iepriekšējie lidostas vadītāji.
Taču iebīdīt kādu savējo, kuram maz nojēgas par aviāciju un kuram nākamais ministrs tāpat var ierādīt durvis, būtu pavisam paviegla pieeja, jo iešautu kājā ne tikai lidostai kā uzņēmumam un sabiedrībai kopumā, bet nākotnē arī politiķiem, jo reizēm vēlētāji mēdz blondīniskas izdarības atcerēties.
