Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, lai gan noticis ir tikai nesenā pagātnē - tā varētu raksturot Rīgas pašvaldības darba stilu un metodes. Laikā, kad Rīgā tika realizēta Dienvidu tilta būvniecība, šis projekts tika dēvēts par zelta tiltu, par dārgāko tiltu pasaulē, rēķinot uz vienu kvadrātmetru, un vēl visādi.

Lielo tā dārdzību veidoja ne tik daudz pašas būvniecības izmaksas, cik naudas piesaiste. Arī iemesls tam bija vienkāršs - Rīgas dome līdzekļus tilta būvniecībai nevis pakāpeniski atskaitīja no pašvaldības budžeta, vai arī aizņēmās pati, bet gan pieļāva situāciju, ka finanšu resursus piesaista pats būvnieks. Citiem vārdiem sakot, netika ņemts vērā, ka pašvaldībām un valstij kredīti allaž izmaksā lētāk nekā privātuzņēmējam. Rezultātā nodokļu maksātāji par šo tiltu būtiski pārmaksāja.

Šķiet, no šādām kļūdām cilvēki parasti mācās un izdara pareizos secinājumus, bet tikai ne Rīgā. Šobrīd ir iecerēts par pašvaldības (tātad nodokļu maksātāju) līdzekļiem būvēt 1000 jaunus dzīvokļus, kas kopumā izmaksās 56,3 milj. Ls, turklāt aptuveni pusi no šīs summas veidos procenti bankām, jo ir noteikts, ka finansējums atkal būs jāpiesaista būvniekiem. Absurds! Protams, apsveicami ir tas, ka Rīgas pašvaldība vēlas rūpēties par tiem iedzīvotājiem, kuri paši nespēj nopirkt sev mājokli. Turklāt ir skaidrs, ka lielās rindas uz dzīvojamo platību tika radītas vēl iepriekšējos gados, nepienācīgi risinot tā saucamo denacionalizēto namu iedzīvotāju problēmu. Pozitīvi ir arī tas, ka vairāki būvnieki ir tikuši pie jauniem pasūtījumiem. Tomēr atbalstāms nav ne laiks, ne arī veids, kā pašreizējā Rīgas dome mēģina šo jautājumu risināt.

Jā, ir saprotams, ka pašreiz pašvaldībai nav pietiekami daudz naudas, lai tā pati jau uzreiz sāktu segt rēķinus par jaunu daudzdzīvokļu namu būvniecību. Tāpat nekāds noslēpums nav tas, ka saistībā ar nepieciešamību konsolidēt valsts budžetu, pašvaldībai faktiski nav iespēju aizņemties. Tomēr acīm redzami pašreizējā domes vadība, prātodama par to, kā spodrināt savas spalvas, nav padomājusi par to, ka ilgtermiņā pašvaldībai tāpat nāksies par jaunajiem 1000 dzīvokļiem samaksāt, turklāt dubultā. Pareizāk sakot, tie būs nodokļu maksātāji, kas maksās dubultā. Tātad izskatās, ka prātīgāk būtu bijis vēl zināmu laiku nogaidīt un tad ķerties pie šīs nenoliedzami būtiskās problēmas risināšanas. Tāpat izskatās, ka nav izsvērts vēl kāds variants.

Savulaik tā saucamajos treknajos gados Rīgā tika sabūvēti pietiekami daudzi dzīvokļu nami, kuri joprojām stāv tukši un nereti jau ir nokļuvuši banku īpašumā. Acīm redzami nav izvērtēta iespēja šos īpašumus atpirkt, pārbūvējot tajos esošos lielos dzīvokļus par mazākiem, ekonomiskākiem.

Tā visa rezultātā Rīgai jau ir zelta tilts, tiks izbūvēti zelta dzīvokļi un droši vien vairs nav tālu līdz tam, kad savu galvaspilsētu mēs varēsim popularizēt ar jaunu saukli: Rīga - zelta pilsēta! Skan jau lepni, bet pārmaksāt nākas divkārši.