Iespējams, kādam nupat minētais šķitīs absurds līdz nemaņai, bet tieši par naudas taupīšanu uz cietumnieku higiēnas rēķina pilnā nopietnībā ir aizdomājusies Tieslietu ministrija un jau šonenedēļ attiecīgo lēmumprojektu gatavojas virzīt skatīšanai Ministru kabinetā.
Savulaik Buhāras pils pirmajā stāvā bijis izbūvēts zirgu stallis ar caurumiem grīdā, lai visi netīrumi satecētu pagrabstāvā esošajās cietuma kamerās. Ir tikai viena nianse — šāds cietuma modelis minētajā Vidusāzijas pilsētā darbojās viduslaikos. Ejot laikam, gadsimtiem, arī sapratne par higiēnas normām civilizētajā pasaulē ir būtiski mainījusies, un līdz šim vēl nebija dzirdēts, ka sabiedrība kļūtu labāka, ja tā būtu nedaudz netīrīgāka. Tiesa, trešās pasaules valstis dzīvo pietiekami lielā netīrībā un cilvēki tur esot laimīgāki nekā Rietumos. Sanāk — Latvijai vēl ir, kurp tiekties...
Patiesībā šī Tieslietu ministrijas iecere ļoti uzskatāmi parāda Latvijas amatpersonu domāšanas neloģiskumu. Iespējams, šāds solis būtu attaisnojams, ja varētu simtprocentīgi droši teikt — naudu vēl vajag ieekonomēt, bet nav vairs pilnīgi nekā, uz kā rēķina. Taču šādai situācijai valsts pat tuvumā vēl nav. Proti, valdība ir radījusi normu, kas ļauj valsts amatpersonām izmantot dienesta automašīnas personīgajām vajadzībām, par to mēnesī maksājot mazāku summu, nekā nāktos tērēt tad, ja šie cilvēki pārvietotos ar sabiedrisko transportu, piemēram, tramvaju. Tāpat var minēt tā saucamo dāvinājuma nodokli, kas ir izstrādāts precīzi tik «veikli», lai rosinātu cilvēkus attīstīt savu fantāziju attiecībā uz to, kā jēdzienu «dāvinājums» varētu nodēvēt kaut kā citādi. Savukārt Saeimas deputāti paši sev ne tikai neatsakās samazināt algas, bet arī negrib likvidēt sistēmu, kas ļauj viņiem daļu savas iedzīves kā bonusu nodrošināt uz nodokļu maksātāju rēķina. Katrs no minētajiem piemēriem, kuru sarakstu varētu turpināt, no valsts budžeta naudas prasa miljonus.
Ir cilvēki, kas ir spējīgi vieglu roku šķiesties ar lielām naudas summām, lai dažas dienas pirms algas knapinātos, skaitot santīmus un domātu — pietiks maizei ar sviestu vai no pēdējās minētās pozīcijas tomēr būs jāatsakās. Vēl var atgādināt, ka ir daudz tā saucamo nelabvēlīgo ģimeņu, kur kārtējai alkohola pudelei pietiek, bet maizes rikai ģimenei — nekādi. Arī Latvijas valsts, tā vien izskatās, ir gatava noteiktai iedzīvotāju daļai kaut arī runa ir par sodu saņēmušiem cilvēkiem) pasliktināt dzīves kvalitāti uz elementāras nomazgāšanās rēķina, paralēli tam daudz niecīgākām vajadzībām amatpersonu vajadzībām šķiežot daudz lielākas summas. Citiem vārdiem sakot, arī, realizējot taupības politiku, nedrīkst nonākt līdz smieklīgam, bet vienlaikus nožēlojamam absurdam.
