Tautsaimniecības norises liek domāt, ka jau nākamā gada sākumā algu pieaugums valstī apstāsies, tomēr ir cerības uz kāpuma atgriešanos gada otrajā pusē
Līdz ar valsts ekonomiskās izaugsmes strauju nobremzēšanos arī vidējās statistiski fiksētās darba samaksas apmērs valstī uzrāda lēnāku pieaugumu nekā iepriekšējos gados. Tiesa gan, «vidējam strādājošajam» pēdējā gada laikā darba samaksa palielinājusies straujāk par valsts ekonomisko izaugsmi, kas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem trešajā ceturksnī sasniegusi vien 0,3%. Tādējādi rādītājs ir bijis krietni vien sliktāks nekā iepriekš publicētajā ekonomiskās izaugsmes ātrajā novērtējumā, kur iekšzemes kopprodukta izaugsme bija aprēķināta par 0,4 procentpunktiem augstāka. Tas, ka ekonomikas dati iepriecina aizvien mazāk, nevar neatsaukties arī uz vidējo algu, kura trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn palielinājusies par 2,2%. Tādējādi darba samaksas jomā pieaugums ir kļuvis apmēram trīs reizes lēnāks, nekā statistiķi bija fiksējuši iepriekšējos gados. Turklāt šobrīd izskatās, ka visai drīz algu kāpums apstāsies pavisam.
Galvenais iemesls ir aizvien izteiktāka ekonomiskā pieauguma samazināšanās Latvijā, kas visai drīz var novest valsti recesijā. Arī ārējie ekonomiskie procesi pagaidām nešķiet pārāk daudzsološi, galvenokārt saistībā ar ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem, radot neskaidrību, kas notiks ar pasaules tirdzniecību. Valdot vispārējai neziņai, arī darba devēji nesteigsies palielināt algas, tādējādi, visticamāk, nākamā gada pirmos divus ceturkšņus vidējās darba samaksas pieaugums Latvijā varētu būt tuvs nullei vai pat nelielos mīnusos.
Tomēr jādomā, ka šāda situācija neturpināsies ilgstoši. Pirmais un galvenais, kas nākamajā gadā ekonomikas konjunktūru var krietni vien uzlabot, ir Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudas strauja ieplūšana valsts tautsaimniecībā, kas krasi kāpinās ne tikai pieprasījumu pēc dažādām precēm un pakalpojumiem, bet arī darbarokām. Jau tagad, par spīti tam, ka ekonomiskā izaugsme ir gandrīz apstājusies, kvalificēta darbaspēka trūkst. Kad ekonomikā straujāk ieplūdīs ES nauda, šī problēma var kļūt vēl izteiktāka.
Jādomā, ka galu galā pozitīva ietekme būs arī ārējo tirgu norisēm. Pieļaujams, ka pēc dažu mēnešu apjukuma, kas varētu būt saistīts ar prezidentu nomaiņu ASV, pasaule tomēr nāks pie atskārsmes, ka, neraugoties uz bažām, nekas būtiski nav mainījies. Protams, ES brīvās tirdzniecības līgums ar ASV var iestrēgt, taču attiecībā uz to varam runāt par kādiem varbūtējiem neieguvumiem nākotnē, līdz ar to ekonomiskais kurss paliek bez īpašām pārmaiņām, tādējādi neatstājot negatīvu ietekmi arī uz darba samaksas pārmaiņām mūsu valstī. Šobrīd šķietami vienīgais drauds ir pašreizējās neziņas veicināta krīze finanšu tirgos, kas, izraisot vispārēju paniku, krietni nobremzētu investīciju plūsmu arī reālajā ekonomikā, tādējādi iegriežot pamatīgu negatīvu procesu spirāli, vienlaikus uz kādu brīdi liekot aizmirst arī par lielāku darba samaksu.
