Spiediens uz izmaksām

Andris Vilcmeiers, Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs:

Ja 2016. gads kopumā mazumtirdzniecībā bija stagnējošs, tad jau 2016. gada beigās apjomi sāka pieaugt par vidēji 5–7% mēnesī, un tā turpinājās visu 2017. gadu. Arī šogad šī tendence turpinās, un tā nozīmē arī to, ka ražotājiem un piegādātājiem ir liels spiediens uz izmaksām. Patēriņš un algas pieaug, kas ir labi un slikti vienlaikus, jo attiecīgi pieaug arī spiediens uz efektivitāti. Domāju, ka šāda situācija turpināsies vēl divus gadus, bet ir jāgatavojas, lai pēc tam nebūtu straujš kritums. Tā kā mēs esam starptautiska koncerna sastāvdaļa, redzu, ka darbaspēka trūkums ir daudzās valstīs, arī Lietuvā un Polijā. Domāju, ka tā ir laba ziņa un motivācija šejienes cilvēkiem – ja būs laba izglītība, viņi dabūs darbu gan šeit, gan citur.

Stabilitātes, nevis straujas izaugsmes gads

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs:

Banku sektorā šogad ir daudz jauninājumu, stājušies spēkā vairāki jauni regulējumi. Kopumā bankām šis būs stabilitātes, nevis straujas izaugsmes gads. Jau 2017. gads parādīja, ka banku sektora pelnītspēja samazinās. Šogad šī tendence, visticamāk, saglabāsies. Labā ziņa bankām ir tā, ka ekonomika jūtas komfortabli, sliktā – ka pieaug regulatorais slogs. Piemēram, personas datu aizsardzības regulas ieviešana ir ļoti smags projekts jebkurai bankai. Regulācija atņem ļoti daudz resursu un nereti resursu ieguldījums nav samērojams ar sabiedrisko labumu, kas no šī regulējuma ieviešanas rodas.

Riskus rada datu drošības regula

Juris Gulbis, Lattelecom valdes priekšsēdētājs:

Telekomunikāciju nozarē ekonomikas izaugsme ir jūtama. Tehnikas tirdzniecība pieaug, cilvēkiem ir arī vairāk naudas, ko maksāt par pakalpojumiem, arī par izklaides formātu. Riskus rada datu drošības regula, ar ko saistās milzīgas izmaksas un apgrūtinājumi, domāju, ka šī regula ir solis atpakaļ visas Eiropas konkurētspējā. Darbaspēka trūkums mūsu nozarē joprojām ir aktuāls, lai gan esmu redzējis arī vairākus veiksmīgus reemigrācijas piemērus. IT nozare ir īpaša ar to, ka darbaspēkam nav obligāti jābūt šajā valstī uz vietas, var iepirkt ārpakalpojumu. Papildu tam mēs aktīvi strādājam pie automatizācijas un robotizācijas. Ap gadu miju jau secinājām, ka roboti spēj pārdot tikpat labi kā reālie cilvēki, un šajā virzienā turpināsim strādāt.

Cenu pieaugumam nav ekonomiska pamatojuma

Roberts Strīpnieks, Latvijas valsts mežu valdes
priekšsēdētājs:

Gads būs ļoti trauksmains, jo šobrīd esošajam izejmateriālu un produktu cenu pieaugumam nav ekonomiska pamatojuma. Tas ir balstīts uz pērnā gada ekstrēmajiem laika apstākļiem, kas neļāva izvest no mežiem koksnes produktus. Rezultātā ir radies būtisks koksnes deficīts, ko visasāk izjutīs tieši enerģētikas uzņēmumi, kas iegādājas šķeldu, kā arī plātņu rūpniecība. Tādējādi uz 2018. gadu pircēji sarežģītās situācijas dēļ ir nosaukuši ļoti augstas cenas, taču es skatos uz tām bez optimisma, rēķinoties ar korekcijām, kas var būt arī visai asas.

Ar varu mājās nevienu nedabūsi

Guntars Kokorevičs, CleanR padomes priekšsēdētājs:

Darbaspēka trūkums ir ļoti kritisks, turklāt tas ir kā augsta līmeņa vadītāju, tā apkopēju līmenī. Taču par dažādiem mākslīgiem reemigrācijas plāniem, kas balstīti uz dažādu labumu solīšanu atbraucējiem, esmu ļoti skeptisks. Ar varu mājās nevienu nedabūsi, bet par subsīdijām vienai sabiedrības grupai vienmēr piemaksā citi. Šobrīd politikā vairāk orientējas uz to, ka ir nepieciešami augsti apmācīti speciālisti, ko varētu piesaistīt no citām valstīm, taču domāju, ka arī vidēji apmācītā darbaspēka ievešanas jautājums būs nākotnes dienaskārtībā.

Absurds tiesu sistēmā

Gvido Zemrībo, BDO Law vecākais jurists, padomnieks:

Nesenas aptaujas dati liecina, ka tiesām uzticas tikai 39% Latvijas iedzīvotāju. Tas ir ļoti slikts simptoms. Vairāk uzticas prokuratūrai un policijai, nekā tiesai. Tam ir savi cēloņi – gan maksātnespējas lietu skandāli, gan arī tas, ka civilprocesa un administratīvā procesa ietvaros daudz kas tagad ir pielāgots tieši tiesnešu ērtībai. Piemēram, nevajag vairs pasludināt spriedumu, to nolasot, bet spriedumu var saņemt kancelejā. Tāpat samazinās arī atklāto tiesas sēžu skaits. Atsevišķai lietu kategorijai tiek pieļauts, ka tās izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdes. Tas ir absolūts absurds, jo tiesas kvintesence ir tiesas sēdes, kurās var uzklausīt abas puses. Loģiski, ka tauta ir neapmierināta un ar neuzticību raugās uz tiesām, jo tiesa jau pat neuzklausa un vīzdegunīgi ar cilvēkiem negrib runāt. Tā ir ļoti nopietna problēma.