Jaunā regula liks uzņēmumiem ne tikai pārskatīt datu krātuves, bet pēc klienta pieprasījuma tos nodot arī citiem pakalpojumu sniedzējiem
No nākamā gada maija tiks piemērota jaunā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – Datu Regula), par kuru debates un cīņas ilga vairākus gadus. Regulas mērķis ir paaugstināt personas datu aizsardzības līmeni, kas nozīmē jaunus izaicinājumus uzņēmumiem un organizācijām – nopietnāk izturēties pret klientu, sadarbības partneru, darbinieku datiem, – to ieguvi, apstrādi un uzglabāšanu. Šobrīd datu aizsardzības prasības ievēro ne visi uzņēmumi un organizācijas, piemēram, pērkot aviobiļetes vai pakalpojumus internetā, cilvēks pārsvarā nav lietas kursā, kā viņa dati tiks izmantoti un cik ilgi tie tiks uzglabāti, novērojumos dalās Digital Mind valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis. Tāpat ikviens mobilā telefona lietotājs vismaz reizi ir saņēmis zvanu no telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem. Vai vienmēr tik veiksmīgi var uzģenerēt telefona numuru vai tomēr numuri tiek ņemti no datu bāzēm, aizdomāties par datu aizsardzības jautājumiem aicina R. Sluckis. Datu Regula paredz lielāku soda naudu, ja prasības netiks ievērotas – naudas soda apmērs var sasniegt līdz 20 milj. eiro vai 4% no kopējā apgrozījuma. Uzņēmumiem un organizācijām būs jāpārskata, kādus datus tie uzglabā, kādiem mērķiem – turklāt ne tikai elektroniski, bet arī papīra veidā. Plašāk par datu aizsardzības jautājumiem tiks diskutēts 29. marta Dienas Bizness, Digital Mind, IBM un ALSO Latvija rīkotajā konferencē Organizācijas un dati. Šobrīd jautājumi par Regulas interpretāciju ir vienlīdz aktuāli visās Eiropas Savienības valstīs. R.Sluckis norāda, ka darbs šajā jomā būs gan valsts sektoram, gan uzņēmumiem, lielas pārmaiņas paredzamas medicīnas nozarē, kur vēl aizvien daudz informācijas ir papīra kartiņās.
Mūsu uzņēmuma prakse pierāda, ka uzņēmumi reizēm neapzinās milzīgo t.s. tumšo jeb neapzināto datu (dark data) daudzumu, kas iegūti dažādos veidos un dažādos laika posmos. Reizēm uzņēmumi nav lietas kursā par informāciju to rīcībā, uzsver R. Sluckis. «Piemēram, veicot analīzi uzņēmumā, secinājām, ka mums ir vairāk nekā 700 dažādu cilvēku CV, kas atsūtīti dažādos periodos. Pirmais solis, ko vajadzētu darīt organizācijām un uzņēmumiem, ir datu audits un klasifikācija. Lai uzņēmums apzinātu datus, kādi ir uzņēmuma rīcībā gan datu nesējos, digitālajā vidē, gan papīra formātā, un kādiem mērķiem tie tiek izmantoti, kāda ir saskarsme ar biznesa procesiem. Pēc tam, kad tas tiek apzināts, ir iespēja noteikt, kādus datus uzglabāt, bet kurus labāk izdzēst, lai neradītu papildu risku. Uzņēmumiem un organizācijām jāatceras, ka tieši uzņēmums ir atbildīgs par datu aizsardzību, arī gadījumos, ja darbinieks datus ir nodevis trešajai pusei vai pārkāpis datu aizsardzību. Mūsdienās ir dažādi tehniskie risinājumi, kā uzņēmumi var aizsargāties pret nevēlamu datu noplūdi vai ļaunprātīgu darbinieku rīcību. Informāciju var šifrēt un ieviest piekļuves līmeņus, piemēram, līdzīgi kā bankās – ne visiem darbiniekiem ir piekļuve kontu stāvokļiem un līgumiem, līdzīgi būtu jārīkojas citos uzņēmumos un jo īpaši medicīnas jomā, kur darbs ir ar sensitīviem datiem,» klāstīja R. Sluckis.
Visu rakstu Datu regulas normatīvu šobrīd daudzi nepārvarētu lasiet 16. marta laikrakstā Dienas Bizness.