Pateicoties straujai insektu skaita krišanai, arvien aktuālāki kļūst savvaļīgie dārzi
Četrstūris sulīgi zaļa zāliena, rinda taisni apcirptu tūju un pa malām izpucētās rindās atraitnītes un asteres: aina, ko sev acu priekšā uzburam, kad izdzirdam vārdu «dārzs». Savukārt pasaulē, ja ne praksē, tad vismaz teorijā, pieņemas spēkā kustība, kas sludina dabiskus dārzus (wild gardens). Tie ir lielāki vai mazāki zemes pleķi, kas ir nevis atkaroti dabai un uzturēti perfektā sterilitātē, bet gan pleķi, kur ļauts dzīvībai kūsāt reibinošā haotiskumā. Pateicoties skaļi izskanējušiem ziņojumiem par insektu populācijas strauju samazināšanos, dabisko dārzu sludinātājos beidzot ir sākuši arī ieklausīties (skat, un patiešām katram mākonim pa zelta maliņai!). Pat slavenā britu Karaliskā dārzkopības biedrība sadarbībā ar The Wildlife Trust ir radījusi vairākus ceļvežus, kā dabiskot dārzu.
Savā vaļā?
Šīs balsis gan nav nekas jauns, tikai, tehnokrātiskās eiforijas apdullināti, mēs tās iepriekš nesadzirdējām. Tomēr atšķirībā no, teiksim, simts gadu vecas vēstures, kad dabisko dārzu sludinātāji vēl stipri sliecās uz intensīvu dārzkopību, tikai iebilda pret pārmērīgu formālismu dārza dizainā un vārgu (siltumnīcās audzējamu) augu izmantošanu, mūsdienu «naturālisti» mēdz būt dažādi, tomēr to visu galvenais virsmērķis ir dārzs, kas patīk ne tikai tā ierīkotājam cilvēkam, bet arī bitei un kamenei, spīļastei un skrejvabolei, cīrulim un sikspārnim, ezim un kurmim. Kad tik daudzu vēlmes jāņem vērā, tad dārza ierīkošana var izvērsties par visai komplicētu padarīšanu, un daži šo problēmu atrisina, vienkārši atstājot dārzu savā vaļā. Tā gan nav norma, drīzāk izņēmums, jo pat dabiskos dārzos mums vēl joprojām ir ļauts tēlot dievus.
Visu rakstu lasiet 30. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
