Dārzeņu audzētājiem Latvijā ir ko darīt, bet ar nosacījumu, ja var paciest mūsu ierēdņus, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.
Desmit gadus nostrādājot ārzemēs lauksaimniecības nozarē, Rolands Jēkabsons izlēma atgriezties Latvijā. Daukstu pagastā viņš iegādājās īpašumu. Pagājušajā gadā izmēģināja vairāku desmitu hektāru apjomā audzēt brokoļus, puķkāpostus un divu veidu salātus. To stādi tika iepirkti no Holandes un Vācijas.
Strādājot ārzemēs, Rolands sapratis, ka grib mājās pie ģimenes - trim bērniem un sievas. «Nauda bija, nopirkām māju ar zemi Daukstu pagastā. Zeme pašiem ir trīs hektāri, pārējo nomājam. Negribas visu laiku ārzemēs citiem kalpot, izlēmu strādāt šeit,» atceras Rolands un piebilst, ka, strādājot ārzemēs, nodibinājis vērtīgus kontaktus, kas palīdzējuši uzsākt savu darbību Latvijā. Daloties pieredzē, viņš atzīst, ka, piemēram, iekļūt lielajā Rimi tīklā gandrīz ir neiespējami, ja nav kontaktu. «Es ar savu produkciju tur tiku iekšā jau pirmajā gadā,» saka Rolands, kuram ir nodibināts kopuzņēmums ar ārzemju partneriem - SIA JJJ.
«Es pārdevu visu, kas man bija izaudzēts un veikalu tīkls prasīja vēl. Nespēju piegādāt. Uz nākamo gadu viņi teica, ka mēs varam audzēt, ko gribam, jo kvalitāte bija ļoti laba, arī ar piegādi viņi bija apmierināti. Mūsu novadā dārzeņus varēja nopirkt Supernetto veikalā. Rimi neticēja, ka mēs izaudzēsim, bet mēs izaudzējām un pierādījām, ka varam un protam to darīt. Pamatā tam visam bija pieredze, ko biju guvis, strādājot ārzemēs. Tur nošpikoju tehnoloģijas. Kādas? Neteikšu,» saka Rolands.
Lai arī noiets dārzeņiem bija labs, finansiāli tomēr bija lieli zaudējumi. Tie radās neiekoptās zemes dēļ, kā arī dārzeņu audzēšanā jārēķinās ar savu specifiku. Zaudējumi iznāk tad, ja, piemēram, ir jānodrošina veikalu tīkls ar 200 kilogramiem brokoļu nedēļā, bet izaug 350 kilogrami nedēļā.
«Spiedienu no citiem dārzeņu audzētājiem neizjutu. Tieši pretēji. Spiedienu es izjutu tikai no valsts, jo jau pirmajā gadā visas valsts iestādes pārgāja pāri,» atceras lauksaimnieks. Ja kāds mēģina kaut ko darīt, ierodas kāds ierēdnis, kurš mēģina iemīt zemē. «Vīlies esmu savā zemē. Kādi reemigrācijas plāni? Atbrauc uz Latviju, gribi kaut ko darīt, bet visu laiku kāds sit pa nagiem. Finansiāli man izdevīgāk ir strādāt ārzemēs nekā šeit. Te neatmaksājas,» ir pārliecināts Rolands, tāpēc nav izlēmis, ko darīs šogad.