Šovasar jāpiepūlas vairāk, lai uz dažiem mēnešiem atrastu darbu citās valstīs; Latvijā speciālistus meklē arī Krievijas darba devēji. Kaimiņvalsts uzņēmējus vairāk interesē menedžeri. Savuārt Latvijas darba devēji labprāt pieņem darbā iepriekš ārvalstīs strādājošus darbiniekus.Patlaban Latvijā visvairāk vakanču tiek piedāvātas darbam Lielbritānijā, Vācijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Krievijā, kā arī uz kruīza kuģiem, stāsta CV-Online Latvia Biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš. Sakarā ar bezdarba pieaugumu izmaiņas notikušas attiecībā uz vasaras sezonas vakancēm Grieķijā un Spānijā, šogad tās tiek piedāvātas mazāk nekā citus gadus. Arī Skandināvijas valstīs vērojama nogaidoša situācija darba tirgū, jo ekonomikas attīstības tempi ir samazinājušies.Arī Lielbritānijā liela daļa nodarbināto – fabriku un noliktavu strādnieki – izjūt to, ka darbu atrast kļūst grūtāk, norāda uzņēmuma 123 Drivers Ltd. pārstāvis Kaspars Sīmanis. Tur darba devēji, kuri piedāvā vakances, ko vietējie iedzīvotāji aizpilda nelabprāt, ar gaidām lūkojoties uz 2014. gada sākumu, kad pilnībā brīvs darba tirgus uz Lielbritāniju atvērsies rumāņiem un bulgāriem. Pēc darba tirgus atvēršanas šo valstu iedzīvotājiem Lielbritānijā ir paredzams krietns pieprasījuma sarukums pēc Latvijas viesstrādniekiem, prognozē SIA GP Recruitment direktors Ginters Puriņš.Runājot par darbiniekiem, kas vēlas strādāt ārzemēs, nereti cilvēkiem ir ļoti augstas ambīcijas un viņi citā valstī uzreiz vēlas strādāt augstā amatā un saņemt lielu atalgojumu, novērojusi SIA Welldone vadītāja Inga Kadeka, tomēr viņa uzsver, ka ne vienmēr citās valstīs ir nozīmīgs tas diploms, kas Latvijā iegūts – vispirms jaunajam darbiniekam, lai arī viņš beidzis augstskolu, tiek piedāvāti zemāka līmeņa amati un cilvēks var sevi pierādīt kā lielisku speciālistu, tādējādi virzoties augšā pa karjeras kāpnēm. Arī tajos viesnīcu tīklos, kuros kompānija piedāvā strādāt, iespējams apmeklēt kvalifikācijas paaugstināšanas kursus, un ar laiku darbinieks var mainīt amatu. «Cilvēkiem Latvijā nereti ir nepareiza attieksme pret darbu. Ārvalstu studenti pieraduši, ka sāk no zemākā amata un pēc tam virzās augstāk, savukārt mūsu studenti grib visu uzreiz,» spriež speciāliste.Viņai piekrīt arī K. Sīmanis, norādot, ka Lielbritānijā nevar uzreiz cerēt tikt augstā amatā, un jāsaprot, kāda ir nodarbinātības shēma. «Kā teica kāds mūsu darbinieks – zirgam skaidrs, ka svešā valstī darbu bankā uzreiz nedabūsi. Un uzsvars jāliek tieši uz vārdu uzreiz,» viņš uzsver. Lielbritānijā rūpīgi tiek vērtēti potenciālie darbinieki un ievākta informācija par cilvēkiem. Piemēram, ja cilvēks tikko ieradies valstī un uzņēmumam nav par viņu daudz informācijas, jārēķinās, ka viņam tiks piedāvāti mazāk apmaksāti darbi. «Angļi skatās, cik ilgi tu esi viņu valstī, viņiem ir dzīva kredītreitingu sistēma, par ko Latvijā tikai sāk runāt. Tur sistēma strādā jau sen – jo garāka tava kredītvēsture (pozitīvā, protams), jo nopietnāk uztverams esi kā potenciālais darba ņēmējs,» viņš uzsver.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
