Brauciens uz Bahamu salām, papildus brīvas dienas, atlaides veikalos vai vienkārši neliela kabatas naudiņa – to visu uzņēmumi piedāvā saviem darbiniekiem, lai panāktu, ka tie zaudē svaru.
Nav noslēpums, ka Amerika kļūst arvien «resnāka», kas ne tikai uzliek miljardiem dolāru lielu papildu slogu veselības aprūpes sistēmai, bet arī atsaucas uz darbinieku produktivitāti. Uzņēmuma
HealthyWage
eksperti aplēsuši, ka tādējādi radītie zaudējumi veido vairāk nekā 153 miljardus ASV dolāru gadā, raksta FoxBusiness. Kādā citā pētījumā nosaukts daudz pieticīgāks, taču vēl aizvien gana iespaidīgs skaitlis – 45 miljardi, ko privātā sektora darba devēji zaudē veselības aprūpes izmaksu un kavētu darba dienu dēļ.Mēģinot samazināt izdevumus, uzņēmumi ir uzsākuši pieteikt dalību vai paši izveidojuši fitnesa programmas, maksājot darbiniekiem par svara samazināšanu un tādējādi cerot samazināt viņu veselības problēmu apjomu un naudu, kas jātērē par veselības aprūpi. «Svara zaudēšana ir krietni jautrāks un veiksmīgāks pasākums, ja cilvēkiem par to tiek piedāvāta nauda,» stāsta
Raksti par tēmu
HealthyWage
pārstāvis Deivids Rodenberijs. Opciju, kā to darīt, izrādās, ASV tirgū ir gana daudz – iespējamas gan programmas indivīdiem, gan komandām – tāpat kā uzņēmumu, kas šādu praksi piekopj, un tendence kļūst aizvien aktuālāka, darba devējiem arvien biežāk nopietni uztverot rūpes par savu darbinieku veselību. Kā motivatorus svara zaudējumam piedāvā visu ko – naudu, ceļojumus, brīvdienas un dāvanu kartes. Nauda ir pat labāks motivators nekā tas, ka darba vietā ir pieejama vingrošanas zāle, atklāj
Journal of Occupational & Environmental Medicine
publicēts pētījums.Iespējams, šādas programmas palīdz darbiniekiem pievērsties veselīgākam uzturam un vairāk vingrot, tomēr ir eksperti, kas apšauba, vai maksāt darbiniekiem par svara zaudēšanu patiešām ir tik efektīva prakse. Par šo tēmu ASV veikti apmēram 15 līdz 20 pētījumi, taču lielākoties ne visai reprezentatīvi. Par lielāko varētu uzskatīt Kornela universitātē veikto. Šīs universitātes profesors Džons Koulijs veicis pētījumu ar 2400 strādājošajiem, kuri iesaistījušies septiņās dažādās korporatīvajās programmās, kas maksāja par katru nomesto kilogramu, un izrādījies, ka tie, kam maksāts, zaudējuši pat mazāk nekā tie, kam nemaksā.Tomēr pozitīvs izrādījies Mičiganas universitātes pētījums ar mērķi noskaidrot, vai ar darbinieku veselības uzturēšanas un notievēšanas programmu palīdzību iespējams uzlabot finanšu rādītājus. Izpētes objekts bijis kāds komunālo pakalpojumu sniedzējs deviņu gadu laikā. Lai gan uzņēmums programmas nodrošināšanai iztērējis 7,3 miljonus dolāru, tas kopumā ietaupījis 12,1 miljonu veselības aprūpes, darbinieku slimības un kompensāciju izmaksās.Pēc Valsts darba inspekcijas apkopotajām ziņām, arī Latvijas uzņēmumos arvien vairāk izplatīta kļūst prakse pilnīgi vai daļēji apmaksāt darbinieku sporta nodarbības, finansēt sporta laukumus, izveidot velonovietnes un atbalstīt dalību sacensībās. DB jau rakstīja, ka atbildīgākajos uzņēmumos darbinieki ar sportu tiek aicināti nodarboties arī ikdienā, ne tikai reizi gadā piedaloties sporta spēlēs, piemēram, apmaksājot sporta klubu abonementu katram darbiniekam rudens, ziemas un pavasara mēnešos vai paredzot telpas darbinieku aktīvai atpūtai (sporta zāle, trenažieru zāle, sauna, baseins). Tomēr par praksi, ka darba devējs maksātu saviem darbiniekiem par notievēšanu, pagaidām Latvijā vēl nav dzirdēts.Visu rakstu lasiet piektdienas, 5. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.
