Valdība 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojusies par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paudis intervijā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV).

Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar "Telia", un devusi mandātu Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Oktobra vidū EM būs jāatskaitās valdībā par šo sarunu rezultātu un jāpiedāvā tālākie risinājumi.

Valainis otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka plānots virzīties tajos scenārijos, kuri veicina valsts lomu uzņēmumos, kā arī attīsta uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar šo sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.

Latvija sarunās ar Zviedrijas "Telia Company" ("Telia") par telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru operatora un tehnoloģiju inovāciju uzņēmuma "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni nevar atļauties nonākt strupceļā, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs nevaram atļauties situāciju, kad nonākam strupceļā," teica ministrs, runājot par otrdien, 16.jūlijā, valdības slēgtajā sēdē spriesto par tālākajiem scenārijiem sarunās ar "Tet" un LMT otru akcionāru "Telia".

Valainis arī atzīmēja, ka jau šobrīd sarunās ir izdevies panākt "Telia" nostājas maiņu un ieklausīšanos Latvijas pozīcijās.

"Ticu, ka šoreiz, pie šādas valdības vienprātības šajā jautājumā un pie mūsu instrumentiem, un neslēpšu, tie ir spēka instrumenti, ar kuriem mēs ejam šajās sarunās, izdosies panākt Latvijas valsts interesēm atbilstošāko risinājumu," sacīja Valainis.

Viņš atzīmēja, ka esošajai valdībai ir samērā liela vienprātība par to, kā attiecīgais jautājums tālāk būtu jārisina. "Tas varbūt ir atšķirīgais no citām reizēm, kad tieši starp valdības politiskajām partijām bija diezgan atšķirīgi viedokļi, kas tad būtu jādara ar šiem uzņēmumiem," piebilda Valainis.

Situācija Latvijas ekonomikā varētu būt labāka, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulcē sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka uzņēmēji Latvijā pēdējos gados ir saskārušies ar vairākiem lieliem pārbaudījumiem, tostarp Covid-19 pandēmiju, virkni problēmu finanšu sektorā, kā arī Krievijas sākto pilna apmēra iebrukumu Ukrainā.

"Šajos apstākļos mums ir jāspēj pašiem organizēties, kļūt labākiem, konkurētspējīgākiem, un palīdzēt radīt tādu biznesa vidi, kas ir vērsta uz attīstību," uzsvēra Valainis.

Viņš pauda, ka ekonomikas uzlabošanai ministrija strādā pie vairākiem iespējamiem risinājumiem, tostarp ne tikai pie finanšu instrumentu pieejamības, bet arī birokrātiskā sloga mazināšanas. Piemēram, Ekonomikas ministrijā (EM) notiek darbs pie birokrātiskā procesa mazināšanas būvniecības nozarē, ar kuru iecerēts samazināt par aptuveni 70% laiku, kas nepieciešams no idejas līdz būvniecības projekta realizācijai.

Pēc tam, kad valdība būs izskatījusi ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāru sarunu rezultātiem, sabiedrībai tiks izskaidrots, kāpēc izvēlēti konkrēti tālākās attīstības scenāriji un kāpēc notikusi atteikšanās no citiem variantiem, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Neoficiāli aģentūrai LETA zināms, ka sarunās starp Latvijas valsti un Zviedrijas uzņēmumu "Telia" tiek apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Ministrs aģentūrai LETA sacīja, ka šobrīd nevar komentēt nevienu no minētajiem scenārijiem, tāpat arī nevar komentēt sarunu gaitu.

Viņš uzsvēra, ka sarunas ar "Telia" vēl turpinās un tikmēr par iespējamiem risinājumiem, kurus piedāvājusi Latvijas puse, komentārus sniegt nav iespējams.

Tomēr tuvākajā laikā esot plānots ziņojumu par sarunu gaitu iesniegt valdībā, kas pieņems lēmumu par tālākiem soļiem, tostarp par to, kurus variantus atmest un pie kuriem strādāt tālāk.

Latvijā bankām virspeļņas nodokli varētu noteikt arī individuāli, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka banku peļņa šogad pirmajos piecos mēnešos bija 250 miljoni eiro, tajā pašā laikā izsniegto aizdevumu apmērs nav pieaudzis tādā apmērā, kādā būtu vēlams, tāpēc ir jāatrod veids, kā būtiski palielināt izsniegto kredītu apmēra kāpumu.

Tāpat Valainis atzīmēja, ka bankas attiecīgo peļņu ir sasniegušas nevis tāpēc, ka būtu īstenojušas agresīvu kreditēšanas politiku, bet tāpēc, ka Eiropas Centrālā banka, lai ierobežotu straujo inflācijas kāpumu, ir paaugstinājusi likmes.

"Mums ir nepieciešams, lai bankas šo naudu iegulda tautsaimniecībā," uzsvēra ekonomikas ministrs, piebilstot, ka efektīvākais veids, kā sekmēt tautsaimniecības kreditēšanu, būtu virspeļņas nodokļa ieviešana bankām.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir pārliecināts, ka valdībā izdosies panākt vienotu redzējumu par tālākajiem scenārijiem sarunās par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - "Telia".

Pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes Valainis atgādināja, ka pašlaik tiek gatavots informatīvais ziņojums par "Tet" un LMT akcionāru sarunu rezultātiem.

Valainis skaidroja, ka ziņojums būšot maksimāli vispusīgs. "Tuvākajā laikā to plānojam iesniegt izskatīšanai valdībā, pēc kā tā iedos tālāko konceptuālo redzējumu, kurā virzienā mēs dodamies," sacīja Valainis.

"Tajā brīdī varēsim daudz sīkām skaidrot, daudz vairāk atklāt informāciju par datiem, kas ir mūsu rīcībā, gan arī iesaistīt pašus uzņēmumus tālāko scenāriju izstrādē, kā arī sākt publiskas debates par to, vai izvēlētais ceļš ir pareizs, vai būtu nepieciešamas kādas izmaiņas," klāstīja Valainis.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šodien Zaļo un zemnieku savienības valdi iepazīstinās ar pārtikas cenu ierobežošanas plānu, aģentūru LETA informēja partiju apvienībā.

Izstrādājot plānu pārtikas cenu ierobežošanai, Valainis esot iecerējis vairākus risinājumus, lai samazinātu pārtikas cenas lielveikalu plauktos.

"Lielveikalu cenu politika, attieksme pret patērētājiem un ražotājiem sasniegusi robežu, kas ir jau ļoti tuvu visatļautībai, un tas ir jābeidz. Teju ik nedēļu mūs sagaida jauni pārtikas cenu paaugstinājumi, kam nav objektīva pamatojuma," pauda politiķis, norādot, ka savulaik izskanējušie argumenti par energoresursu cenām "šobrīd neiztur nekādu kritiku".

Piedāvātie risinājumi ir saistīti ar vietējo ražotāju interešu aizstāvību un primāri nepieciešamo pārtikas preču piecenojumu, aģentūrai LETA klāstīja Valainis, komentējot ieceri. Izmaiņas varētu skart likumus, kas regulē tirgotāju, ražotāju un patērētāju attiecības, bet izmaiņas nodokļos gan neesot gaidāmas.

Latvijas ekonomikas izrāviens ir jābalsta uz darbaspēka un finansējuma pieejamības uzlabošanu, kā arī tiesiskās vides uzlabošanu un birokrātijas samazināšanu, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka primāri būtu jārisina darbaspēka pieejamības jautājums, kā arī jautājums, kas ir saistīts ar finansējuma piesaisti.

Tostarp Valainis piebilda, ka Latvijā darbojas "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", kura tautsaimniecības attīstībai piedāvā 42 programmas. "Tās būtu jāpilnveido, lai tās veicinātu eksportu, eksportu ar augstu pievienoto vērtību," piebilda ministrs.

Tāpat Valainis norādīja, ka Latvijā ir jāuzlabo tiesiskā vide un jāstrādā pie birokrātijas mazināšanas.

"Šīs lietas, kuras nupat nosaucu, neprasa budžeta ieguldījumus. Tās prasa darīt savu darbu," sacīja Valainis, piebilstot, ka, izpildot nosauktās lietas, Latvijas ekonomika iegūs zināmu augšupeju.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reformā darbu varētu zaudēt vairāk nekā 30 cilvēku, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Izmaiņas būs ļoti lielas," teica Valainis, informējot, ka darbu varētu zaudēt vairāk nekā 30 cilvēku.

Tāpat viņš norādīja, ka reformā mainīsies gan LIAA darbinieku skaits, gan arī darbinieku atbildības sfēras, tostarp turpmāk LIAA darbaspēka resursi tiks koncentrēti darbam ar investīcijām un eksportu. "Investīciju jomā mēs plānojam trīskāršot darbinieku skaitu (..), tāpat vairākas reizes palielināsim eksporta darbinieku skaitu," sacīja ekonomikas ministrs.

Pēc Valaiņa teiktā, paredzēts arī būtiski samazināt LIAA departamentu skaitu, kas šobrīd ir tuvu pie 20, kā arī visās iestādes nodaļās - gan reģionālajās, gan arī ārvalstu - tiks ieviesta darba vērtēšanas sistēma.

Konkurencei Latvijas banku tirgū ir jāpieaug, un tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem, 28.augustā atzina "Indexo bankas" dibināšanas pasākuma paneļdiskusijas dalībnieki.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja, ka patlaban Latvijā konkurence starp bankām nav pietiekama, un "Indexo bankas" atvēršana apliecina, ka tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem. Tādējādi konkurence var kļūt stiprāka un no tā visi var tikai iegūt.

Kazāks atzina, ka pēdējos četros gados ļoti strauji augušas tieši Latvijas mazās bankas, audzējot kredītportfeli par 50%. Savukārt lielās bankas kredītportfeli audzējušas tikai par 3%.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents pauda, ka, viņaprāt, kreditēšanā zemākais punkts ir aiz muguras. Kazāks atzina, ka pagaidām skaitļi vēl ir mazi, bet kreditēšanas apjomu pieaugums ir straujāks nekā ekonomikas izaugsme.

Ņemot vērā Finanšu nozares asociācijas (FNA) aicinājumu Finanšu ministrija (FM) pārcēlusi "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu ar nozari par vienu nedēļu jeb uz 12.septembri, pavēstīja FM pārstāvji.

FM šobrīd norit darbs pie iespējamā banku solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos.

Plānots, ka solidaritātes iemaksu modelis, kas līdz šim medijos izskanējis kā banku virspeļņas nodoklis, attiektos uz periodu no 2025.gada līdz 2027.gadam.

Jau ziņots, ka FNA aicināja FM pārcelt "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu par vienu nedēļu, lai izvērtētu tiesību akta projekta ietekmi uz visu finanšu nozari.

FNA pārstāvji norāda, ka likumprojekta un tiesību akta projekta anotāciju par ilgi apspriesto virspeļņas nodokli bankām asociācija saņēma trešdien, 4.septembrī, taču tuvākā apspriešana ir paredzēta piektdien, 6.septembrī.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Vēl ieviešamajā banku virspeļņas nodoklī nākamgad būtu jāiekasē vismaz 140 miljoni eiro, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis, komentējot nepieciešamās apņemšanās topošās valdības deklarācijā.

Ieviešot banku virspeļņas nodokli, tas ļautu iegūt papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības jomā, norādīja Valainis. ZZS politiķa ieskatā nepieciešams arī veicināt jaunu banku ienākšanu tirgū jeb konkurences veicināšanu starp bankām.

Kā viens no īstermiņā veicamajiem darbiem līdztekus valsts budžeta veidošanai ir risinājums "Sadales tīklu" tarifu pieaugumam, ko pie iespējas jāatrod vēl pirms decembra, pauda ZZS frakcijas vadītājs.

Valainis akcentēja, ka valdības deklarācijā jāiekļauj tādus ilgtermiņa izaicinājumus kā kvalitatīvas izglītības nodrošināšana un veselības aprūpes sistēmas uzlabojumi. Jāparedz arī veselības finansējuma modeļa izstrāde, atzīmēja politiķis.

Telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod mobilo sakaru kompānijai SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un Zviedrijas uzņēmumam "Telia Company" ("Telia"), kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums (IPO) un kotēšana biržā.

Tas izriet no "Telia" sagatavotā piedāvājuma. Ņemot vērā dokumenta slepenību, netiek atklāts, cik plaši šis piedāvājums analizēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par turpmākās attīstības scenārijiem un vēlamo Latvijas valsts līdzdalības apmēru LMT un "Tet" uzņēmumu grupā, un vai valsts to uzskata par pieņemamu.

Atbildīgie ierēdņi un politiķi, aizbildinoties ar konfidencialitāti, plašākus komentārus par ierobežotas pieejamības informatīvā ziņojuma saturu nesniedz, tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis darba dokuments balstās uz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pieaicināto konsultantu veikto tirgus izpēti.

Ekonomikas ministrija (EM) lūgusi Valsts kanceleju izsludināt jaunu konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, aģentūru LETA informēja EM.

LETA iepriekš ziņoja, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) 22.aprīlī oficiāli informēja Valsts kanceleju, ka ir nolēmis izbeigt konkursu uz LIAA direktora amatu bez rezultāta.

LIAA direktora amats ir vakants kopš 2023.gada septembra beigām, kad to pameta Kaspars Rožkalns, kurš kļuvis par uzņēmuma "UPB nams" valdes priekšsēdētāju. Rožkalns LIAA direktora amatā strādāja kopš 2020.gada janvāra. Par LIAA vadītājas pienākumu uzpildītāju šobrīd iecelta LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

Valainis solīja, ka jauns konkurss uz LIAA direktora amatu tiks izsludināts "visai drīz".

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka Valainim piedāvāta izvēle starp diviem finālistiem - Baibu Bļodnieci un Fredi Bikovu. Taču ekonomikas ministrs vērsies Valsts kancelejā, lūdzot papildu informāciju arī par citiem pretendentiem konkursā. Valsts kancelejā gan uzsvērts, ka nedrīkstot šādu informāciju atklāt, pat ne ministram. Kancelejas direktora vietniece Ieva Lībķena sacījusi, ka viņas pieredzē šī ir pirmā reize, kad ministrs prasījis sīkāku informāciju.

Telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompānijas "Latvijas mobilais telefons" (LMT) apvienošana būtu labs risinājums, kas dotu vērtību gan uzņēmuma klientiem, gan lielāku labumu akcionāriem, jo uzņēmums spētu strādāt efektīvāk, aģentūrai LETA sacīja "Tet" galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

Viņš norādīja, ka "Tet" nav informēti par valdībā skatītajiem "Tet" un LMT nākotnes scenārijiem, tomēr uzņēmums ir iesaistīts procesā, tostarp sniedzot visu nepieciešamo informāciju abiem "Tet" akcionāriem.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka kopumā pozitīvi skatās uz to, ka ir uzsākts šāds process un akcionāri ir uzsākuši vai plāno tuvākajā laikā uzsākt aktīvu diskusiju.

Akcionāru diskusija ik pa laikam ir nepieciešama jebkura uzņēmuma veiksmīgai attīstībai, īpaši domājot par tālākas nākotnes vidēja vai gara termiņa periodiem, akcentēja Tatarčuks.

"Protams mēs arī saprotam, ka viens no iespējamiem scenārijiem, par ko būs diskusijas mūsu akcionāru starpā, būs uzņēmumu apvienošana," sacīja Tatarčuks.

Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā jaunu ostu pārvaldības modeli, ieviešot ostu pārvaldes valdes, informē EM pārstāvji.

EM ir iesniegusi vairākus nozīmīgus iebildumus un priekšlikumus Satiksmes ministrijas (SM) virzītajā informatīvajā ziņojuma "Par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām" projektā, būtībā piedāvājot alternatīvu ostu pārvaldības modeli, kas atšķiras gan no ostu reformā sākotnēji paredzētā, gan SM ierosinātā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šos priekšlikumus šodien pārrunāja ar Latvijas Stividorkompāniju asociācijas pārstāvjiem, kuri pret tiem pauda pozitīvu attieksmi.

EM piedāvājums ir balstīts uz pasaules un Eiropas ostās akceptētajiem pārvaldības principiem, jo īpaši Roterdamas un Hamburgas ostu pieredzi. Kā uzsver Valainis, Latvijai ostu pārvaldībā "nav jāizgudro velosipēds", bet var vadīties pēc pasaules praksē labākajiem un modernākajiem ostu pārvaldības piemēriem.

Latvijas mazās bankas varētu neaplikt ar plānoto banku virspeļņas nodokli, 28.augustā "Indexo bankas" atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs uzsvēra, ka valdībai nav plāns ar virspeļņas nodokli sodīt bankas, bet primārais mērķis ir veicināt kreditēšanu, lai nauda atgriežas ekonomikā.

Valainis arī norādīja, ka bankām būtu jāsāk aktīvāk kreditēt uzņēmējdarbību, palielinot kredītportfeli par vismaz 8-10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Ekonomikas ministrs sacīja, ka mazajām bankām ir pietiekami daudz projektu, kurus kreditēt, un šo banku kredītportfelis aug par aptuveni 8-10% gadā. Tāpēc arī lielajām sistēmiskajām bankām, kuru kredītportfelis aug tikai par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, būtu jāsasparojas aktīvākai kreditēšanai.

"Meklēsim veidu, kā no virspeļņas nodokļa maksāšanas izdalīt ārā mazās bankas, kuras ir pietiekami aktīvas kreditēšanā. Ja mazās bankas izdalīs ārā no šī nodokļa, budžeta ieguvums no tā īpaši nemazināsies," teica Valainis.

Latvijas ekonomikai pietrūkst investīciju 2-3 miljardu eiro apmērā, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka šonedēļ prezentētajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju paustais lielā mērā sakrīt ar to, kas jau šobrīd Latvijā tiek īstenots. "Rekomendācijas, kas nāk no OECD, ir arī mūsu dienaskārtības jautājumi," teica ministrs.

Valainis arī minēja, ka Latvijas ekonomikai pietrūkst investīciju 2-3 miljardu eiro apmērā, tādējādi primāri ir nepieciešams attīstīt kapitāla tirgu. "Investīciju apmērs, kas iztrūkst mūsu ekonomikai, nav pieci, desmit vai 100 miljoni eiro, tie ir 2-3 miljardi," viņš sacīja, piebilstot, ka šādu finanšu resursu ieplūdi ir iespējams panākt tikai nopietni pārskatot to, kā tiek finansēta Latvijas tautsaimniecība, un kapitāla tirgus attīstība ir viens no priekšnosacījumiem.

Baltijas farmācijas uzņēmumu AS “Olainfarm” 5.februārī apmeklēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kurš kopā ar uzņēmuma vadību pārrunāja aktuālos jautājumus par Latvijas medikamentu ražotāju attīstības iespējām, “Olainfarm” jauno produktu portfeli, investīcijām modernizācijā un ražošanas jaudu kāpināšanā, kā arī vēl straujāku darbības paplašināšanu Rietumvalstu un Pasaules tirgos.

Tikšanās laikā ministrs apmeklēja arī “Olainfarm” zāļu ražotni, kurā ik gadu tiek saražotas un nodrošinātas pacientiem vairāk nekā viens miljards tablešu un kapsulu. Saskaņā ar uzņēmuma ilgtermiņa stratēģiju, jau tuvākajos gados arī ar valsts atbalsta programmu palīdzību ražošanas jaudas ir plānots ievērojami palielināt, eksporta apjomiem uz jauniem tirgiem pieaugot vairāk kā par 80%.

“Farmācija ir viena no spēcīgākajām un eksportspējīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm, kurai ir ļoti augsts eksporta potenciāls. Tā nenoliedzami sniedz nozīmīgu pienesumu valsts kopējā attīstībā un izaugsmē, turklāt radot augstas pievienotās vērtības produktus. “Olainfarm” ir lielisks piemērs tam, ka mērķtiecīgi investējot automatizācijā, digitalizācijā un modernizācijā, kā arī produktu portfeļa paplašināšanā un jaunu tirgu apgūšanā, Latvijas uzņēmumi varēs vēl sekmīgāk konkurēt ar lielajiem pasaules līmeņa spēlētājiem. Valsts uzdevums ir efektīvi un pārdomāti sniegt atbalstu uzņēmumiem eksportspējas veicināšanai gan ar dažādiem finanšu instrumentiem, gan padarot mūsu uzņēmējdarbības vidi vietējiem komersantiem daudz draudzīgāku, piemēram, samazinot administratīvo slogu. Mums ir jāveido tāda uzņēmējdarbības vide, kas Latvijai gan piesaista jaunas investīcijas, gan palīdz augt un attīstīties nacionālā kapitāla uzņēmumiem,” tikšanās laikā uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis ticies ar “Attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, lai iepazīstinātu ar sava darba prioritātēm, kā arī pārrunātu “Altum” aktuālos jautājumus un Ekonomikas ministrijas izstrādāto uzņēmējdarbības un energoefektivitātes veicināšanas atbalsta programmu ieviešanas gaitu.

Tikšanās laikā abas puses vienojās, ka jau tuvākajā laikā “Altum“ izskatīs iespēju nodrošināt atbalstu valsts garantijām mājokļa iegādei vai būvniecībai jaunajiem speciālistiem, tās uz laiku samazinot.

“Ņemot vērā arvien pieaugošās kredīta procentu likmes, valdība šobrīd aktīvi meklē risinājumus, kā palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem. Ar “Altum“ īstenotās atbalsta programmas palīdzību pie jauniem mājokļiem tikuši vairāki tūkstoši Latvijas jauno speciālistu, kuri nav izvēlējušies veidot darba karjeru ārpus Latvijas, bet savas zināšanas un prasmes ikdienu iegulda Latvijas ekonomikā. Mēs nevaram zaudēt šos cilvēkus, tāpēc no savas puses meklēsim risinājumu, kā uz laiku samazināt maksu par “Altum“ garantijām un līdz ar to arī šo kredītņēmēju ikmēnešu maksājumus, lai pārvarētu situāciju, kurā kredītņēmējiem pieaugušas procentu izmaksas EURIBOR pieauguma dēļ,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Viens no būvmaisījumu ražotāja AS “Sakret Holdings” ietilpstošajiem uzņēmumiem SIA “Sakret” izvirzījis mērķi iepirktās elektroenerģijas apjomu samazināt par 38% jau pirmajā saules paneļu darbības gadā. Saules paneļu parks kopš pavasara rūpnīcai nodrošina vidēji pusi no ražošanas procesiem nepieciešamās enerģijas. Līdz ar to jau patlaban tiek plānoti līdzīgi projekti arī pārējās Sakret ražotnēs Igaunijā un Lietuvā.

Lai iepazītos ar AS “Sakret Holdings” attīstības plāniem un īstenotajiem ilgtspējas projektiem, 30. maijā Sakret rūpnīcu Rumbulā apmeklēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis un nesen īstenotā saules paneļu parka projekta partneri – attīstības finanšu institūcijas “Altum” un AS “Latvenergo” vadītāji.

“Apsveicami, ka Sakret ir izmantojis “Altum” atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, lai uzlabotu uzņēmuma produktivitāti un konkurētspēju, vienlaikus piedaloties arī Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā. Tas pilnībā atbilst Ekonomikas ministrijas izstrādātajai Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģijai, kur būtiski akcenti tiek likti uz produktivitātes paaugstināšanu, inovāciju un jaunāko tehnoloģiju pielietošanu, kā arī izcilību zaļās ekonomikas un atjaunojamās enerģijas jomās,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

10. novembrī no plkst. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās notika viziuminārs “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai. Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”, kas pulcēs uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai meklētu risinājumus enerģētikas nozares transformācijai un tās ietekmei uz Latvijas ekonomiku.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažādu nozaru ekspertu viedokļiem, piedalīties diskusijā par atjaunīgās enerģijas izmantošanu Latvijā, kā arī tīkloties un neformāli tikties ar uzņēmējdarbības līderiem un enerģētikas nozares ekspertiem.

NORISES LAIKS: 2023. gada 10. novembris, plkst.: 10:00 – 16:00

PASĀKUMA VIETA: Zinātnes centrs “VIZIUM” (Rūpniecības iela 2, Ventspils)

Pasākumu organizē Ventspils valstspilsētas pašvaldība, sadarbībā ar Ventspils brīvostu un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri.

PROGRAMMA

1. daļa

Latvijas energosistēmas attīstība atjaunīgās enerģijas kontekstā

Tārgalē, Ventspils novadā, vēja enerģijas ražotājs SIA “Utilitas Wind” atklāj pirmo liela mēroga elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu Latvijā ar kopējo jaudu 10 MW un 20 MWh ietilpību.

Šoruden elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma (BESS) tiks pieslēgta Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmai, veicinot Latvijas energoapgādes attīstību. Kopējās projekta investīcijas sasniedz septiņus miljonus eiro.

“Šis ir vēsturisks mirklis Latvijas jaunāko laiku enerģētikā. Divus gadus esam aktīvi strādājuši pie šī projekta īstenošanas, un ar lepnumu sniedzam mūsu artavu Latvijas energodrošības stiprināšanā. Esam gatavi arī turpmāk sniegt savu pienesumu energoapgādes sistēmas attīstībai atbilstoši nākotnes izaicinājumiem,” norāda Renārs Urbanovičs, SIA “Utilitas Wind” valdes loceklis.

Lielākā elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma nodrošinās enerģijas uzkrāšanu, lai saražoto elektroenerģiju lietotājiem nodotu tajos brīžos, kad elektrosistēmā ir elektroenerģijas iztrūkums. Baterijas sistēma ietver sešus bateriju, trīs invertoru/transformatoru un vienu sadales punkta konteineri, nodrošinot kopējo elektroenerģijas ietilpību līdz 20 MWh. Lai labāk izprastu uzkrātās enerģijas apjomu – ar to pietiktu, lai viens elektroauto spētu veikt 115 000 km garu distanci, viena mājsaimniecībā izmantotā veļasmašīna spētu nodrošināt 19 000 mazgāšanas ciklus vai teju 3 000 mājsaimniecībām vienu dienu tiktu nodrošināta elektroenerģija.

Valdība otrdien Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktores amatā apstiprināja līdzšinējo Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāju Baibu Vītoliņu.

BVKB direktores amatu no šā gada 1.jūnija atstāja tā līdzšinējā vadītāja Svetlana Mjakuškina. Attiecīgo lēmumu Mjakuškina pieņēmusi personisku apstākļu dēļ.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka rīkojuma projekta "Par Baibas Vītoliņas pārcelšanu" mērķis ir nodrošināt BVKB darbības nepārtrauktību un funkciju efektīvu izpildi.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) valdības sēdē sacīja, ka Vītoliņa darbu BVKB sāks 1.augustā.

Vītoliņa valdības sēdē norādīja, ka būvniecība ir viena no nozarēm, kurā ir visvairāk administratīvie šķēršļi, un viena no prioritātēm būtu šī jautājuma sakārtošana. Tāpat arī prioritāte būtu ilgtspējīgas enerģētikas attīstība.