Viņš atzīmē, ka darba vidē joprojām ir uzbrukuma draudi - darba vietās šogad nogalināti trīs cilvēki, pērn - divi.
Kopumā 17 gadījumos izmeklēšana ir pabeigta, bet 25 gadījumos izmeklēšana turpinās.
Sešos no VDI izmeklētajiem 17 nāves gadījumos, kā nelaimes gadījuma cēlonis bija darba organizācijas un ar to saistītie trūkumi. Darba devējs nebija darbiniekus pietiekoši instruējis un apmācījis, lai savu darbu veiktu droši, kā arī nebija nodrošinājis kontroli pār veicamo darbu izpildi. Savukārt pieci cilvēki gāja bojā, jo paši nebija ievērojuši darba aizsardzības prasības, kuras uztvēra tikai kā formalitāti, nevis savas veselības un drošības garantiju. Darba vietās šogad miruši 37 vīrieši un 5 sievietes.
Raksti par tēmu
Lielākā daļa no letālajiem nelaimes gadījumiem ir ceļu satiksmes negadījumos - kopumā deviņi. Pērn mirušo skaits ceļu satiksmes negadījumos bija 3. Liels bojāgājušo skaits ir būvniecības nozarē - tranšeju būvdarbos ir gājuši bojā četri darbinieki, pērn neviens. Arī mežistrādē šogad ir mirušie – aizzāģēti koki krituši virsū un dzēsuši triju cilvēku dzīvības, pērn šādu gadījumu nebija.
Statistikas dati rāda, ka vidējais bojāgājušā darbinieka vecums ir 49 gadi. Liela daļa bojāgājušo darbinieku bija pusmūža vecumā vai pēc tā. Proti, vecumā no 45 gadiem līdz 54 gadiem mira 13 cilvēki, vecuma grupā no 55 gadiem līdz 64 gadiem 12 cilvēki. «Darbinieki vairāk uzticas savai intuīcijai un pieredzei, kas ne vienmēr ir pareizākais lēmums, nevis ievēro drošus darba paņēmienus un darba aizsardzības prasības. Iespējams, ka nāves iemesli šajā vecumā ir savu spēju apjaust un adekvāti novērtēt riskus pārvērtēšana,» norāda VDI.
VDI uzsver, ka nozīmīga loma nelaimes gadījumu samazināšanā ir sabiedrības attieksmei pret darba aizsardzības normu ievērošanu. Katram darbiniekam pašam jārūpējas par savu drošību ievērojot darba devēja noteiktās darba aizsardzības prasības, jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi, jārīkojas pārdomāti, lai neizraisītu nelaimes, gadījumus. jānovērtē savi darba apstākļi.
Paraksts darba aizsardzības instrukciju žurnālā nedrīkst būt tikai formalitāte, tam ir jābūt zināšanu apliecinājumam un kompetencei par iespējamajiem riskiem brīžos, kad drošības prasības ir nepieciešamas.
