Adekvātus datus par likvidētām darba vietām, kā arī jaunradītām konkrētās nozarēs ir tikpat kā neiespējami iegūt
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu bāzē ir atrodamas nodarbināto skaita pārmaiņas un brīvās darba vietas, savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) apzina tos cilvēkus, kuri nāk reģistrēties kā bezdarbnieki, un iegūst ziņas par nozarēm, no kurām viņi nāk un kāda ir viņu profesija, tāpat zina darba devēju pieteiktās vakances. Adekvātus datus par likvidētām darba vietām, kā arī jaunradītām konkrētās nozarēs ir tikpat kā neiespējami iegūt un līdz ar to arī izdarīt atbilstošus secinājums par šiem pretēji vērstajiem procesiem. Tāpat nav atbilstošu ziņu par atjaunotajām darba vietām. Tādas zina vietējās pašvaldības un nozaru eksperti.
«Diemžēl, nevienā institūcijā Latvijā neatradīsiet datus, cik ir izveidotas jaunas darba vietas, cik likvidētas esošās un vēl jo vairāk – cik ir atjaunotās,» skaudru ainu neslēpj NVA direktore Inese Kalvāne. Uzņēmumos notiek darbinieku atlaišana (arī pēc pašu strādājošo iniciatīvas), kuras rezultātā NVA vēršas bez darba palikušie cilvēki, tomēr tā ne visos gadījumos būtu uzskatāma par darba vietu likvidēšanu, jo bieži vien tā ir rotācija, kad viena darbinieka vietā nāk cits. «Nezinu, kurš to var pateikt,» tā uz jautājumu, cik darba vietu likvidēts, piem., 2014. g., atbild I. Kalvāne. Protams, ir skaļāki gadījumi, kad par tiem zina visa valsts, piem., Latvijas Krājbanka, a/s Liepājas metalurgs.
«Par notiekošo darba tirgū varam spriest pēc cilvēka, kurš palicis bez darba, kā arī par darba devēju pieprasītajām profesijām un darbā iekārtoto cilvēku skaitu,» skaidro I. Kalvāne. NVA dati liecina – 73 115 bezdarbnieku iekārtojušies darbā. Visvairāk bezdarbnieku statusu pērn ieguva mazkvalificēto darbu veicēji – palīgstrādnieki, apkopēji, būvstrādnieki, veikalu pārdevēji, zivju apstrādātāji, sētnieki, kravas auto vadītāji, apsargi, šuvēji, kurinātāji.
Plašāk lasiet rakstā Darba tirgus piedzīvojis būtiskas izmaiņas pirmdienas, 13. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!