«Ja vērtē darba tirgu kopumā, tad var manīt, ka priekšroka krīzes gados tika dota pieredzējušiem darbiniekiem. Pēdējā pusgada laikā situācija mazliet sāk mainīties un jaunieši arī sāk iegūt tiesības piedalīties konkursos un kandidēt uz darbu, ne tikai pieņemt krasi radikālus risinājumu – pamest valsti,» nesaudzīga ir E. Tauriņa.
Kā iemeslu, kādēļ izveidojusies šāda situācija, viņa min to, ka darba devēji neprot novērtēt jauniešu potenciālu un viņu galveno priekšrocību – vēlmi mācīties un motivāciju pierādīt sevi, savukārt jaunieši neprotot uzrunāt darba devējus un prezentēt sevi kā vērtīgus speciālistus. Turklāt arī valsts no savas nemotivējot darba devējus risināt šo jautājumu.
Raksti par tēmu
«Ja valsts no savas puses piedāvātu konkrētas programmas ietvaros darba devējiem nodokļu atlaides vai kāda cita veida kompensāciju par jaunpieņemtajiem jauniešiem darbā, tas noteikti šo jautājumu risinātu, » pieļauj E. Tauriņa.
DB jau rakstīja, ka jauniešu bezdarba problēmu risināšanai uzmanību aicina pievērst Eiropas Komisija, kā vienu no risinājumiem minot neiezīmēto Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu pārdali. Latvija gan nesteidz atsaukties šim aicinājumam un papildu finansējumu vēl nepiešķir.
Pērn novembrī vidējais bezdarba līmenis ES bija 9,8%, bet jauniešu vidū tas sasniedza 22,3%. Latvija pieder pie TOP 8 ES valstīm, kur saistībā ar jauniešu bezdarba līmeni ir slikta situācija – vidējais bezdarba līmenis valstī pēc Eurostat datiem novembrī bija 14,8%, bet jauniešu vidū tas sasniedza 29,9%.