Viņš arī uzsver, ka pagājušajā gadā parakstīts līgums par vienotu ekonomisko zonu (VEZ), kurā ietilpst Krievija. Tā kā Krievijas noteiktie ierobežojumi nav saistoši pārējām VEZ valstīm, tad ir iespēja preces Krievijā ievest caur tām - Baltkrieviju, Kazahstānu vai citu vienotās ekonomiskās zonas dalībvalsti, piemēram, Armēniju. Tas gan nozīmējot - nāksies meklēt jaunus ceļus un rēķināties ar dārgākām starpnieku izmaksām.
Ekonomisko sankciju ietekmi uz Latviju varot mazināt tas, ka dažu Latvijas uzņēmumu īpašnieki ir no Krievijas vai to kapitāla daļas pieder Krievijas pilsoņiem. «Ir loģiski, ja Krievijas uzņēmēji censtos noregulēt attiecības ar savu valsti. Mums ir piemērs ar degvīnu - ilgu laiku bija domstarpības starp Latviju un Krieviju par degvīna zīmola izplatīšanu, bet tagad viss ir noregulēts un tirdzniecība rit sekmīgi. Viena lieta ir vispārējā politika, bet cita - ekonomiskās sadarbības stabilizēšana,» pauž Danusēvičs.
Kā vēstīts, uz gadu aizliegts ievest Krievijā liellopu, cūku un mājputnu gaļu, zivis, sieru, pienu, dārzeņus un augļus no Austrālijas, Kanādas, Eiropas Savienības, Ukrainas, ASV un Norvēģijas. Aizliegums neattiecas uz pārtiku bērniem un alkoholu. Krievijas prezidenta rīkojumā paredzēts uz gadu «aizliegt vai ierobežot [..] Krievijas teritorijā ievest noteiktus lauksaimniecības produktus, izejmateriālus un ražojumus no valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krievijas juridiskām un/vai fiziskām personām vai pievienojušās šādam lēmumam».
Raksti par tēmu
Visvairāk apdraudēti šobrīd ir zivju, īpaši šprotu, ražotāji. Ierobežojumi varētu skart 25 līdz 80 procentus no realizācijas atkarībā no tā, cik svarīgs konkrētajam ražotājam ir Krievijas tirgus. Tiem, kam ir mazāka daļa, iespējams bez liekiem zaudējumiem pārorientēties uz citiem tirgiem.
Vienlaikus gan izskanējis, ka Krievijas piemērotais importa aizliegums šprotes neskar. «Latvijas šprotu koda - 16.04 - sarakstā nav, un tā ir vienīgā labā ziņa. Skaidrs, ka ekonomikas karš ir sācies un arī zivrūpniekiem klāsies grūti,» aģentūrai LETA sacīja Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits.
Vēl ar zaudējumiem var saskarties piena pārstrādātāji un kartupeļu audzētāji, kā arī tirgotāji, kas nodarbojas ar preču tranzītu uz Krieviju no citām ES valstīm, norāda Danusēvičs.
