«Mēs nolēmām, ka prezidentūrai ir jābūt ļoti efektīvai. Piemēram, Dānijā ir ļoti kvalitatīvs dzeramais ūdens, un tāpēc mēs pasniedzām ūdeni no krāna, nevis pirkām minerālūdeni. Tāpat pasniedzām ļoti nelielas dāvanas, izmantojām sabiedrisko transportu, mums bija arī mazāk neformālo sanāksmju ministriem, nekā citās prezidentūrās iepriekš. Mēs koncentrējāmies uz rezultātu,» stāsta N. Vammens.
Jāatgādina, ka Dānija bija ES Padomes prezidējošā valsts 2012. gada pirmajā pusē, un šīs Skandināvijas valsts prezidēšanas pusgads izmaksāja 17,5 miljonus eiro.
Raksti par tēmu
Latvijā prezidentūra 2015. gada pirmajos sešos mēnešos izmaksās aptuveni 71 miljonu latu. Gada laikā Latvijā notiks pusotrs tūkstotis pasākumu, no kuriem divi simti pasākumu notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Patlaban aptuveni tūkstoš ierēdņu ir sākuši apmācības, lai sagatavotos Latvijas prezidentūras laikam.
Latvija savās izmaksās iekļāvusi, piemēram, veicamos sekretiariāta sagatavošanās darbus, īpašu datorsistēmu izveidi, kas ļaus strādāt ar klasificētiem Eiropas Savienības dokumentiem, videokonferenču sistēmas izveidi un citas pozīcijas. Lai samazinātu izmaksas, tiek plānots piesaistīt arī sponsorus tādās jomās kā ēdināšana un kancelejas preču iegāde.
Tiek norādīts, ka Latvijas izmaksas ir lielākas nekā Dānijai, jo Latvija šajās kopējās izmaksās iekļauj vairākas pozīcijas, ko Dānija bija nošķīrusi no kopējām izmaksām. Turpretī Latvijā pilnīgi visas izmaksas tiekot rēķinātas vienā budžetā. Tādēļ arī tās izskatās lielākas, kā, piemērām, Dānijai, skaidro eksperti.
