Būtiski nolietoti, arī kritiskā stāvoklī un pat demontējami ir daļa Hruščova laika daudzdzīvokļu māju balkoni. Tā secinājuši būvniecības eksperti, pēc Ekonomikas ministrijas (EM) pasūtījuma veicot pirmo plašāko pētījumu par tiem, ceturtdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Vairāk nekā pusei no 2000 apsekoto balkonu tuvāko gadu laikā nepieciešami uzlabojumi. Apjomīgi darbi jau tuvākā gada laikā vajadzīgi daudz mazākai daļai šo balkonu, bet ir arī tādi balkoni, kurus vairs nedrīkst lietot. «Vienam procentam [apsekoto] balkonu ekspluatācija būtu jāpārtrauc nekavējoties. Principā viena procenta ietvaros šie balkoni ir tik tehniski nolietojušies, ka atjaunošana nav tīri ekonomiski pamatota,» saka EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.

Kopumā balkonu savešana kārtībā prasīs ievērojamus finanšu ieguldījumus. «Izmaksas uz vienu balkonu ir nedaudz virs 200 eiro par balkonu, bet tie var būt arī vairāki tūkstoši. Savukārt esoša balkona demontāža un jauna uzstādīšana tipveida risinājumā ir piedāvāta par 4000 eiro,» stāsta EM pārstāvis.

Inženieri apsekojuši balkonus 29 Rīgas, Jelgavas un Rēzeknes mikrorajonu daudzstāvu 316. un 318. sērijas mājās. Šo pagājušā gadsimta 50. gadu beigās un 60. gados celto ēku balkoni ir viskritiskākajā stāvoklī un kopumā to Latvijā ir vairāk nekā 600. Tomēr ne visām šo sēriju mājām ir balkoni.

Balkonu bēdīgajā stāvoklī vainojams ēku vecums, neapmierinošā lietusūdens novadīšana un hidroizolācija, kā arī pašu balkonu ekspluatācija. «Ir mēģināts flīzēt un ko tik nedarīt ar pašu plātnes virsmu. Uz šiem balkoniem ir sakrāmēts pārāk daudz saimniecisko mantu, kas faktiski rada papildu slodzi,» norāda Valantis.

Ekspertu secinājumus EM plāno publicēt savā mājaslapā, kā arī par tiem tiks informētas būvvaldes un namu apsaimniekotāji. Ministrija piedāvās arī trīs tipveida rīcības scenārijus - stiprināt esošos balkonus, noņemt vecos un uzstādīt pilnībā jaunus vai arī balkonu demontēt pilnībā. Ar šādu piedāvājumu, kas balkonu savešanu kārtībā iedzīvotājiem padarīs lētāku un ātrāku- apmierināts ir «Rīgas namu pārvaldnieks», kurš balkonus monitorē pastiprināti jau trīs gadus. «Mums precīzi ir zināms, kuri balkoni kādā stadijā ir un tad attiecīgi arī tiek pieņemti lēmumi. Vai nu tiek veikts tehniskais atzinums, vai nu tiek veikta projektēšana, bet sliktākajā gadījumā - tiek griezti balkoni nost, ja tie ekspluatācijai ir bīstami,» skaidro «Rīgas namu pārvaldnieka» valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

«Rīgas namu pārvaldnieks» uzsver, ka jau tuvākajā laikā valstij vajadzētu izpētīt arī to, cik droši ir daudzdzīvokļu bloku māju savienojumi. Un arī šajā gadījumā noderīgi būtu piedāvāt tipveida projektus, kā problēmas novērst.