Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Norvik Banka pirms aptuveni gada sāka senioru nodarbinātības programmu, kuras ietvaros patlaban strādā jau 14 senioru konsultanti. Bankas pārstāvji novērojuši, ka lielākoties seniori visbiežāk izvēlas strādāt dažas stundas nedēļā, lai atliktu laika arī tuviniekiem, hobijiem un atpūtai, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Norvik Bankas Stratēģisko projektu vadības nodaļas vadītāja Lidija Dzene.

Kādēļ tika izlemts nodarbinātības programmu vērst tieši uz senioriem?

Lēmumu izveidot senioru nodarbinātības programmu stimulēja divas lietas – lielais senioru īpatsvars bankas klientu vidū un vēlme veicināt senioru iekļaušanu sabiedriskajā dzīvē, arī darba tirgū. Kā liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati, 2016. gada sākumā 40% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija vecāki par 50 gadiem. Turklāt iedzīvotāji vecuma grupā no 50 līdz 61 gadam veido trešdaļu no visiem darbspējas vecuma cilvēkiem. Gan Latvijas, gan arī visas Eiropas sabiedrība noveco, un senioru iesaiste darba tirgū ir aktuāls jautājums valstiskā līmenī. Tāpēc uzsākām jaunu iniciatīvu senioru iesaistei aktīvā darbā Norvik Bankā. Bankai kopumā ir apmēram 100 tūkstoši klientu, no kuriem lielākā daļa jeb divas trešdaļas ir tieši seniori, tāpēc lielu uzmanību banka pievērš tam, lai uzlabotu senioriem pieejamos bankas pakalpojumus, kā arī padarītu tos saprotamākus.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Pēc muzikāli interesantā un šogad arī atraktīvi pieteiktā Fontaine Festival neveik­smes (tikai 1 000 apmeklētāju) otrs Liepājā notiekošais festivāls Baltic Beach Party (BBP) šogad sagaidīja vairāk apmeklētāju nekā cerēts.

Plānoto 40 000 - 50 000 vietā uz BBP bija atbraukuši 55 000, kas nozīmē, ka pasākums noticis ar plusiem. Lai arī tas ir mazāk nekā pērn (62 000), organizētāji par rezultātu ir gandarīti, Db festivāla laikā apstiprināja festivāla organizētāji Raivo un Mareks Mediņi. Pēc Db aplēsēm, vidējā festivāla biļešu cena bija aptuveni 17 Ls. Tas nozīmē, ka rīkotāju ienākumi bijuši pērnā gada līmenī - tuvu miljons latiem. Dārgākā budžeta pozīcija festivālā ir un paliek mūzika - Db atzina festivāla organizatori. Šogad festivāls bijis divas reizes dārgāks izmaksu ziņā nekā pērn. "Viss ir O.K.," jautāts par festivāla finansiālo veiksmi, sīkumos neielaižas viens no BBP organizatoriem Mareks Mediņš.

Invalīdu nodarbinātības veicināšana, jaundzimušo pabalstu sistēmas uzlabojumi un stabila sociālās apdrošināšanas sistēmas darbība ir tie sasniegumi, kurus kā būtiskākos savas darbības laikā min demisionējusī labklājības ministre Dagnija Staķe.

Ministru prezidents šodien, 6.novembrī, pieņēma Staķes demisiju. Viņa turpinās darbu ministra amatā līdz nākamajam premjera rīkojumam.

Dagnija Staķe labklājības ministres amatā strādājusi gandrīz piecus gadus – kopš 2002. gada 21. novembra.

”Uzsākot darbu šajā amatā, cilvēki ar invaliditāti praktiski nebija nodarbinātības dienesta redzes lokā. Pēc reorganizācijas vieni no galvenajiem Nodarbinātības valsts aģentūras klientiem ir tieši invalīdi, un kopš 2003. gada izveidotas gandrīz 2000 valsts subsidētas darba vietas invalīdiem,” norāda D. Staķe.

Tāpat pēdējos gados palielinājies valsts atbalsts jaunajām ģimenēm. Būtiski palielināts bērna piedzimšanas pabalsts, bet pabalsts par bērna kopšanu pirmajā dzīves gadā ir tāds, ka ļauj ģimenei saglabāt ierastos ienākumus. „Kā punkts pie šīs sistēmas sakārtošanas ir vecāku pabalsta griestu atcelšana no nākamā gada – pabalstu maksās no sociālā budžeta, nevis pamatbudžeta, un tas būs atbilstošs mātes vai tēva veiktajām sociālajām iemaksām,” uzsver Staķe.

Jau no nākamās nedēļas darbu sāks īpašais Positivus festivālam veltītais 360TV Positivus kanāls, kura programma šovasar būs sadalīta trīs lielos blokos, šodien vēstīja Lattelecom vadītājs Juris Gulbis.

Lattelecom sadarbību ar Positivus festivāla rīkotājiem sāka pirms trīs gadiem, piedāvājot arī īpašo festivālam veltīto televīzijas kanālu.

Šoreiz pirms festivāla četrus raidījumus vadīs Andris Freidenfelds, kā arī būs skatāmi labākie ieraksti no pagājušā gada festivāla. Kad sāksies festivāls, tad 360TV Positivus piedāvās tiešraides no koncertiem un festivāla notikumu apskatus, kā arī būs stāsti par mūziku, bet vēl divas nedēļas pēc tam, kad festivāls jau būs beidzies, televīzijas kanāls piedāvās noskatīties labākos koncerta ierakstus un labākos notikumus no festivāla, stāstīja Gulbis.

Positivus festivāla rīkotājs Ģirts Majors akcentēja, ka festivālam ir svarīga šī televīzija, jo tas ļauj daudz vairāk cilvēku sekot līdzi festivālam. «Pirms pāris gadiem vienīgā televīzijā skatītākā mūzikas pārraide bija Jaunais vilnis. Prieks, ka tagad tas ir Positivus festivāls,» sacīja Majors. Pagājušā gada pieredze liecina, ka 360TV Positivus līdzi sekojusi katra ceturtā mājsaimniecība.

BaltCap, vadošais privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā, ar meitasuzņēmuma Adoro starpniecību ir parakstījis līgumu par uzņēmuma Senior Baltic SIA iegādi, kas pārvalda senioru rezidenci Dzintara Melodija.

Šis ir nākamais solis, lai izveidotu Adoro par Latvijas vadošo senioru sociālās aprūpes ķēdi un ieviestu augstas kvalitātes pakalpojumus šajā jomā.

BaltCap Latvijas sociālās un veselības aprūpes nozarē ienāca 2022. gada novembrī, iegādājoties sociālas aprūpes centru Dzīves Ābece Šampētera apkaimē, Rīgā. BaltCap meitasuzņēmums Adoro nākamo piecu gadu laikā plāno izveidot vairākas jaunas sociālās aprūpes iestādes ar kopā 500+ gultasvietām. BaltCap kā investors šajā jomā saredz potenciālu, ņemot vērā ievērojamu augstas kvalitātes pakalpojumu trūkumu senioru aprūpē Latvijā, kopējo sabiedrības novecošanās tendenci, kā arī esošo situāciju ar valsts un pašvaldību aprūpes iestāžu lielo noslogojumu.

Tuvojas festivālu laiks, tāpēc biznesa portāls db.lv vēlējas noskaidrot, cik tirgotājiem un ēdinātājiem var izmaksāt piedalīšanās divu lielāko Latvijas mūzikas festivālu «Summer Sound» un «Positivus» tirdziņos.

Vasaras mūzikas un kultūras festivāla «Positivus» pārstāve portālu db.lv informēja, ka pasākuma organizatori katru gadu saņem daudz pieteikumu ar interesi tirgoties festivāla teritorijā, tomēr organizatori rūpīgi atlasot izvērtē katru pieteikumu un izvēlas tos, kas piestāv festivālam.

Vēl viens no kritērijiem ir tas, lai festivālā būtu pieejams iespējami plašs sortiments. Būtiska ir arī uzņēmēju reputācija, jo, kā paskaidro festivāla pārstāve, organizatoriem ir svarīgi, lai festivāla viesi saņemtu kvalitatīvu servisu.

«Positivus» festivālā uzņēmēji var pieteikties divās kategorijās - ēdināšanai un smukumlietu tirdziņā. Ēdināšanas zonas ir dažādas, kas nodrošina iespēju piedalīties kā lielam ēdinātājam, tā arī mājražotājam.

No pirmdienas, 9.novembra mājas lapā www.staroriga.lv pieejama informācija par visiem piecdesmit sešiem gaismas festivāla Staro Rīga objektiem. Lielākā daļa festivāla objektu izvietota pastaigu maršrutos Vecrīgas teritorijā un pilsētas centrālajā daļā, taču lielāki objekti izvietosies Skanstes ielas rajonā un Brīvdabas muzejā.

Visi objekti sadalāmi piecās grupās - festivāla laikā būs apskatāmi 18 jauni festivāla programmas gaismu objekti, 3 festivāla programmas gaismu objekti no 2008. gada programmas, 9 objekti, kas tapuši ar festivāla sadarbības partneru atbalstu, 12 LMA studentu programmas gaismu objekti, kā arī 14 pilsētvides pastāvīgie gaismu objekti.

Pils laukumā, Torņa ielā un Aldaru ielā būs skatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studentu darbi, kas iekļausies trīs idejiskās koncepcijās - Esi starā - ej ar tumsu karā!, Parazīti un Gaismoņi.

Jaunizveidotajos 18 gaismas festivāla objektos izmantots gan spuldžu, gan LED spuldžu spīdējums, gan video projekcijas, gan īpaši gaismas efekti. Jauno objektu vidū atrodami gan interaktīvi gaismas objekti, gan lielformāta pilsētvides objekti.

Latvijas lielāko mūzikas festivālu "Positivus" un "Summer Sound" rīkošana pašlaik norit pēc plāna un to organizatori cer, ka pasākumi, neraugoties uz pašreizējo Covid-19 uzliesmojumu, notiks paredzētajā laikā.

"Līdz festivālam ir četri mēneši, tādēļ šobrīd izsludinātie ierobežojumi tos tiešā veidā neskar. Protams, ka mēs vērojam vispārējo situāciju visā pasaulē un, ja tā pasliktināsies un ierobežojumi tiks pagarināti, mēs attiecīgi uz to reaģēsim.Tāpat ir jāņem vērā, ka mūsu situācija būs atkarīga no situācijas ārvalstīs," biznesa portālam db.lv sacīja festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors. Festivāls Salacgrīvā plānots no 17. līdz 18. jūlijam.

"Līdz ārkārtas situācijai valstī mums bija otrs labākais biļešu pārdošanas rādītājs. Protams, pēc ārkārtas situācijas izziņošanas biļešu pārdošanas rādītāji ir ievērojami kritušies," atzīst "Positivus" rīkotājs.

"Šādā situācijā es neredzu iespēju turpināt darbu valdībā," norādījusi labklājības ministre Dagnija Staķe.

Šodien, 31.oktobrī, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas sēdē par savu demisiju gatavojas paziņot labklājības ministre Dagnija Staķe. Demisijas rakstu valdības vadītāja vietas izpildītājam Oskaram Spurdziņam ministre iesniegs šodien pēc ZZS Saeimas frakcijas sēdes, informēja Labklājības ministrija.

„Es varu godīgi atzīt, ka man nav izdevies panākt pensiju pieaugumu tādā apmērā, kā to prasīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, jo tas nozīmētu pārskatīt finansējumu citām Labklājības ministrijas pārziņā esošajām nozarēm, tostarp invalīdiem, bezdarbniekiem, jaunajiem vecākiem,” skaidro labklājības ministre, „un šādā situācijā es neredzu iespēju turpināt darbu valdībā,” saka Dagnija Staķe.

Ņemot vērā esošo situāciju valstī, uz 2021.gada vasaru pārcelts Liepājā notiekošais festivāls "Summer Sound", informēja festivāla organizatoru pārstāve Alise Pabērza.

Plānots, ka festivāls notiks nākamā gada 23. un 24.jūlijā, saglabājot visu līdz šim izziņoto programmu.

Festivāla organizators Uldis Pabērzis pauda, ka tika cerēts uz pozitīvāko iznākumu un, ka desmitais festivāls "Summer Sound" šogad varēs norisināties kā ierasts, tomēr tika pieņemts lēmums festivālu pārcelt uz nākamā gada vasaru, "jo nav nekā cita svarīgāka par visu mūsu līdzcilvēku drošību un veselību".

Šī vasara bez Positivus 

Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu,...

Viņš skaidroja, ka kopš pirmajām runām par iespējamo pasākumu norises aizliegumu šajā vasarā, festivāla rīkotāji ir visu laiku paralēli strādājuši pie alternatīviem festivāla norises scenārijiem, lai vienotos par labākajiem risinājumiem ar māksliniekiem un festivāla atbalstītājiem, un varētu sniegt apmeklētājiem iespējami precīzāku un pilnīgāku informāciju par festivāla pārcelšanu uz nākamo gadu.

Pēc festivāla rīkotāja paustā, ieguldītais darbs ir rezultējies tajā, ka pašlaik visi šajā gadā apstiprinātie festivāla mākslinieki ir piekrituši uzstāties arī 2021.gada festivālā, tādējādi ļaujot pilnībā saglabāt festivāla mākslinieku programmu.

Vienlaikus tika uzsvērts, ka visas iegādātās biļetes uz festivālu ir derīgas un ar tām nav jāveic nekādas papildu darbības, lai varētu apmeklēt festivālu "Summer Sound" 2021.gadā.

Precizējošas detaļas par festivāla norisi 2021.gadā tiks paziņotas laika gaitā, pauda Pabērza.

Festivāla mākslinieku programmā līdz šim jau bija izziņots franču dīdžeja Kungs, DJ "Regard", dīdžeju duets "Ofenbach", grupa "Mumiy Troll", "Musiqq", "Jumprava", Singapūras Satīns un citas.

Kā ziņots, apmeklētāju drošības dēļ arī festivāls "Positivus", kam bija jānotiek 17.jūlijā un 18.jūlijā Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, savā kontā sociālajā tīklā "Facebook" paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Paziņojumā norādīts, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. Majors uzsver, ka paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā.

Sevi realizēt biznesā vēlas ne tikai jaunieši, bet arī cilvēki, kuri sasnieguši jau cienījamu vecumu, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Piedevām, maldīgs ir uzskats, ka uzņēmējdarbībā pēc 62 gadu sasniegšanas turpina darboties tikai ļaudis, kuriem jau iepriekš piederējušas uzņēmumu daļas, jo, kā rāda Lursoft dati, seniora gadus sasniedzot, uzņēmīgākie turpina reģistrēt jaunus uzņēmumus, lai tādējādi realizētu savu dzīves laikā uzkrāto pieredzi. Lursoft izpētījis, ka patlaban no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem teju ceturtajā daļā vismaz viens no dalībniekiem ir sasniedzis 62 gadu vecumu.

Lursoft aprēķini rāda, ka ik gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 500 uzņēmumi, kuros viens no kapitāldaļu turētājiem ir sasniedzis seniora gadus. Aktīvāk seniori jaunus uzņēmumus sākuši reģistrēt līdz ar finanšu krīzes beigām, kad 2011.gadā jaunreģistrēto uzņēmumu skaits, ko dibinājušas personas vecumā no 62 gadiem, sasniedzis 583 komersantus. Nākamajos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gan nedaudz sarucis, saglabājoties robežās virs 500.

Biļešu tirdzniecības apjomi liecina, ka šogad būs apmeklētākais Summer Sound festivāls, informē festivāla rīkotāji.

Pērn uz festivālu Liepājā tika pārdoti aptuveni 25 tūkstoši biļešu.

Reģionālais portāls ReKurZeme iemūžinājis, kā tiek iekārtota pasākuma teritorija (fotogrāfijas raksta galerijā).

Festivāla pirmās dienas kulminācija būs grupas Prāta vētra koncerts - īpašs ar to, ka šī būs vienīgā grupas uzstāšanās festivālos Latvijā šovasar, tāpēc festivāla organizatori lielo publikas atsaucību skaidro arī ar šo faktu.

Organizatori brīdina, ka piektdien, 12.jūlijā, uz Rīgas - Liepājas šosejas gaidāma liela automašīnu plūsma un sastrēgumi. Turklāt ceļu uz Liepāju paildzina remonts posmā starp Skrundu un Liepāju, tāpēc festivāla rīkotāji iesaka ceļu caur Aizputi, lai ietaupītu aptuveni vienu stundu laika.

"Pēc tam kad vēl divas alus darītavas paziņoja, ka tehnisku sarežģījumu dēļ nevarēs Latvijā ievest savu alu, esam pieņēmuši nepatīkamo, taču vienīgo atbildīgi pareizo lēmumu un šīs nedēļas nogalē plānotais amatalus festivāls "Riga Craft Beer Weekend" tiek atcelts," informē festivāla organizators un biedrības "Alus brālība" vadītājs Andrejs Šikors.

Sarežģījumi ar alus ievešanu Latvijā un tā piedāvāšanu degustācijām amatalus festivālā radušies darītavām, kas uz Rīgu brauca no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

"Esošais normatīvais regulējums strikti nosaka kārtību, kādā valstī drīkst ievest akcīzes preces. Ir jābūt akcizētās preces nosūtītājam, juridiskai personai, kas nodrošina tās atmuitošanu, uzglabāšanu, realizāciju un garantē akcīzes nodokļa nomaksu. Vest alu tiešā ceļā no darītavas uz festivāla norises vietu nedrīkst. Aizvadītajā gadā, kad amatalus festivāls "Riga Craft Beer Weekend" notika pirmo reizi, visu formalitāšu kārtošanu uzņēmās organizators. Juridiski mēs kļuvām par festivālā piedāvātā alus īpašnieku, kas nodrošināja arī visu nodokļu nomaksu.

Latvijā pirmais kooperatīvais senioru ciemats Dalbes Līcis, kuru projekta īstenotāji sola izbūvēt degušās un nepabeigtās viesnīcas vietā Rīga – Jelgava šosejas malā, ar 1.februāri uzsāks jaunu kooperatīvās sabiedrības (KS) biedru reģistrēšanu, vienlaikus dodot iespēju rezervēt iegādei apartamentus vai individuālo māju, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pirmajiem 50 reģistrētajiem biedriem būšot iespēja izvēlēties sev vēlamāko apartamentu izvietojumu centrālajā ēkā vai pieteikt vēlamo vietu individuālās mājas projektam senioru ciemata teritorijā.

Senioru ciematā Dalbes Līcis būšot iespējams iegādāties mājokļus par pajām. Iestāšanās maksa kooperatīvajā sabiedrībā saskaņā ar statūtiem ir Ls 1000. Šī summa kļūst par paju daļu un līdz pilnai paju apmaksai tiek noguldīta KS kontā. Šo iemaksu iespējams arī atgūt, ja KS biedrs ir pārdomājis un vēlas izstāties no kooperatīvās sabiedrības.

Kooperatīvais senioru ciemats Dalbes Līcis esot Latvijā unikāls projekts, kurā tiek veidota sava veida «mikropilsēta» - īpaša dzīvesvieta cilvēkiem, sākot no 55 gadiem. Kā norāda attīstītāji, Dalbes Līcis nav sociālās aprūpes iestāde vai pansionāts, tā ir dzīvesvieta pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem, «kuri izvēlas iegūt augstu atbalsta un drošības līmeni, kā arī savai vecuma grupai interesantu kopienu un aktīvu dzīvesveidu».

Festivāls Baltic Beach Party šogad Liepājā notiks pēdējo reizi. Iespējams, turpmāk tas varētu notikt citā pilsētā vai pat citā valstī.

Tā preses konferencē informēja festivāla rīkotāji. «Tas ir smags lēmums un nav radies vienā naktī,» preses konferencē norādīja viens no festivāla dibinātājiem un organizatoriem Raivo Mediņš. Lēmuma pamatā nav finansiālas grūtības vai organizatoriskas neveiksmes - gluži otrādi - festivāls esot sasniedzis daudz plašākus apmērus, nekā jebkād tā dibinātāji cerējuši. Tomēr pašvaldība neatbalsta festivālu tādā mērā, kā vēlētos tā rīkotāji. «Ja nav pleca sajūtas no galvenā partnera - pašvaldības puses, tad tā ir pārāk liela nauda, pārāk liela atbildība,» norādīja festivāla organizatoru pārstāvis Mareks Mediņš.

Fontaine Festivāls Liepājā ir festivāls, kas ļauj baudīt īstu mūziku no visām pasaules malām. Kopš pagājušā gada, festivāls ir audzis un notiks 3 dienas, līdzšinējo 2 dienu vietā, Db.lv informēja Fontaine Festival 2008 Mediju koordinatore Agnese Ruberte.

Fontaine Festivāls piedāvā aktuālas grupas, liela daļa no tām ir uzstājušās klubā Fontaine Palace tā 4 gadu pastāvēšanas vēsturē. Kā arī lieliskus un leģendārus ārzemju mūziķus, kas rūpīgi izvēlēti, lai sniegtu iespējami labāko skatuves un mūzikas sniegumu. Ar vairāk nekā 50 grupām festivāla programmā, katrs noteikti atradīs kaut ko sev tuvu.

Festivāla galvenā skatuve atrodas Liepājas centrā, promenādē pie tirdzniecības kanāla. The Flashlight skatuve šogad būs lielāka nekā citus gadus un sasniegs 10 x 10 metru izmērus, kas ļaus uz tās uzstāties lielākām un populārākām grupām.

Pasaulē atzīti tēlnieki no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Somijas, Nīderlandes, Čehijas, Īrijas, Itālijas un ASV uzsākuši smilšu skulptūru veidošanu Jelgavas Uzvaras parkā. Šā gada festivāla tēma – Brīnumu pasaule (mīti, teikas, pasakas, leģendas).

Vairāki no festivāla māksliniekiem Jelgavā ir viesojušies ziemā Ledus skulptūru festivālā, bet daudzi Latvijā ieradušies pirmoreiz.

Pasākums Jelgavā tiek organizēts trešo reizi un to pilsētas iedzīvotājiem un apmeklētājiem piedāvā Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra Kultūra un Jelgavas dome sadarbībā ar ceļu būvniecības sabiedrību Igate un SEB banku.

Tūlīt pēc Līgo svētkiem - no 26.jūnija - sākās festivāla parka sagataves darbi. Skulptūru veidošanai atvestas vairāk nekā 400 tonnas mālsmilšu, kuras interesantajam mākslas darbam nodrošina papildu stingrību un stabilitāti. Atbilstoši mākslinieku iesūtītajām skicēm, smiltis ar vibro blietēm presētas formās, lai, māksliniekiem ierodoties, būtu stabils pamats skulptūru veidošanai.

Grupa Prāta Vētra, kas 17.jūlijā uzstāsies Positivus festivālā Salacgrīvā, īpaši gatavojas savam vienīgajam šā gada koncertam Latvijā. Festivāla organizatori esot saņēmuši grupas idejas skatuves uzbūvei, un tehniskajā ziņā tā būšot krietni iespaidīgāka nekā iepriekšējos festivālos redzētā.

Informēja Positivus festivāla sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Andžāne.

Jūnija vidū Prāta Vētra plānojot klajā laist jaunu singlu.

Prāta Vētra savu vienīgo koncertu šovasar izvēlējusies sniegt Positivus festivālā. Kā galvenie mākslinieki Prāta Vētra uzstāsies festivāla pirmajā dienā, 17.jūlijā. Grupas uzstāšanās sāksies ap plkst. 23:00 uz festivāla galvenās - TELE2 skatuves.

Gaismas tehnikas apjoms, ko savā šovā izmantos gan Prāta Vētra, gan festivāla otrās dienas galvenais mākslinieks MOBY, būšot krietni lielāks un iespaidīgāks nekā iepriekšējos Positivus festivālos redzētais.

Festivāls «Positivus» nākamgad būs saīsināts, jo trīs dienu pasākums atspoguļojas augstākās biļešu cenās, pastāv sezonālo koncertu konkurence, kā arī lielākā daļa apmeklētāju iepriekšējos gados izvēlējušies to apmeklēt tieši divas, nevis visas trīs dienas, sacīja festivāla organizators Ģirts Majors.

Viņš skaidroja, ka, saīsinot festivāla norisi, tas kļūs pieejamāks plašākai publikai, jo muzikālā satura kvantitāte atspoguļojas biļešu cenās, kā rezultātā, tas ir «jutīgs moments pasākumu tirgū».

Tāpat Majors uzskata, ka, atgriežoties pie agrākā divu dienu koncepta, tas kļūs saturiskāks. Festivāla rīkotāju statistika esot uzrādījusi, ka cilvēki pēdējo gadu laikā lielākoties apmeklē vien divas, nevis visas trīs dienas, kas liek secināt, ka trīs dienu festivāli bijuši par garu.

Taujāts, vai aizvadītā gada festivāls uzņēmumam radījis zaudējumus, Majors teica, ka šis bizness vienmēr ir sezonāls. «Ir koncerti, kas ir ļoti veiksmīgi un tādi, kas nav tik veiksmīgi. Tas pats ir ar festivāliem. Mums ir svarīgi, lai vidējā līkne ir stabila. Tas nav pirmais gads, kad festivāls guvis zaudējumus. Bet, ja mēs skatītos tikai no peļņas viedokļa, tad festivālu nekad nebūtu sākuši. Pēc viena gada nevar izdarīt ilgtermiņa secinājumus,» pauda «Positivus» rīkotājs.

Labklājības ministre Dagnija Staķe nosūtījusi Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) vēstuli, kurā aicina tās biedrus aktīvi sadarboties ar reģionālajām Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) konsultatīvajām padomēm, lai veicinātu straujāku cilvēku ar invaliditāti iesaistīšanu darba tirgū.

"Iespēja strādāt un saņemt par savu darbu atalgojumu ir labākais veids, kā mazināt invalīdu sociālo atstumtību un veicināt viņu integrāciju sabiedrībā. Liela loma ir tieši darba devēju iniciatīvai, jo invalīdi paši bieži vien neizmanto visas valsts piedāvātās iespējas, baidoties no iespējamās darba devēju un kolēģu negatīvās attieksmes," skaidro labklājības ministre Dagnija Staķe.

Ministre vēstulē izsaka pateicību LDDK un tās biedriem par veiksmīgo līdzšinējo sadarbību sociālo un darba jautājumu risināšanā un aicina darba devējus arī turpmāk būt sociāli atbildīgiem un sniegt atbalstu, iesaistoties ar vien jaunos invalīdu nodarbinātības projektos.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Cilvēki vēlas dzīvot veselīgi, ir gatavi piemaksāt, lai būtu labā fiziskā, emocionālā un garīgā formā, kas lielā mērā ir atkarīgs no tā, ko viņi ēd, kādu dzīves veidu piekopj

Tā uzskata restorāna Tiirs vadītāja Dagnija Brūvere. Veselības biznesā viņa darbojas 15 gadus, – kopš tiem laikiem, kad Latvijā sāka veidoties veselīga dzīvesveida kultūra. Viņa ir Latvijā populārās Sulukūres idejas autore un tagad arī veselīga uztura restorāna Tiirs īpašniece. Jau vairākus gadus Dagnija loloja ideju par savu restorānu, kurā veselīgi ēst varētu gan visēdāji, gan arī vegāni, veģetārieši un neapstrādātas pārtikas (raw food) piekritēji. To izdevās īstenot, kad projektam pieteicās investors.

Pirms Sulukūres programmas izveidošanas Dagnija strādāja skaistumkopšanā, palīdzēja gan politiķiem, gan augstām valsts amatpersonām veidot imidžu, nodarbojās arī ar stilistiku un izstrādāja vāka koncepciju vairākiem žurnāliem. «Pienāca brīdis, kad sapratu, ka mani ļoti maz interesē tas, kā cilvēks izskatās un kas viņam ir mugurā. Ja citi apzināti nonāk pie kādiem biznesa modeļiem, tad man tas lielā mērā iznāca gluži nejauši. Sarunas ar draugiem rezultējās ar ideju par Sulukūri,» stāsta Dagnija. Šobrīd jāatzīst, ka esmu radījusi veiksmīgu zīmolu – Sulukūres diezgan ātri kļuva populāras, atzīst Dagnija, norādot, ka tām bija arī daudz atdarinātāju.

No 18.līdz 21.novembrim Rīgā notiek ikgadējais gaismas festivāls Staro Rīga, kura devīze šogad ir Gaismu sauca... Latvijas māju sajūtu meklējot.

Festivālā būs skatāmas četras gaismu instalāciju programmas: festivāla pamatprogramma Latvijas māju sajūtu meklējot, starptautiskā projekta Baltic Light Chain (Baltijas gaismas ķēde) darbu programma, līdzdalības akcijas Rīgas karnevāls gaismas instalācijas un 2014. gada festivālā uzsāktā ārvalstu gaismas festivālu starptautiskā programma.

Festivāla rīkotāji laikā no 18.novembra līdz 21.novembrim aicina ikvienu rīdzinieku veidot gaismas instalācijas savos namu logos, lietojot dažādas gaismas tehnikas, lai svētku noskaņojums pārņemtu visu pilsētu. Rīdzinieki, kas izgaismos savus logus, varēs reģistrēt savus darbus interkatīvā kartē festivāla laikā www.staroriga.lv.