Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

Oktobrī kravas automašīnu ražotājs DAF Trucks Barselonā prezentēja jauno LF kravas automašīnu sēriju (pilna masa no 7,5 līdz 19 tonnām), kā arī uzlabotos kravas automašīnu CF un XF modeļus, kurus pirmo reizi tirgum kompānija parādīja šā gada pavasarī.

Raksts tapis sadarbībā ar DAF

Liels pieprasījums pēc pilsētas kravas automašīnām LF tiek gaidīts Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā un Ungārijā. Nākamajā gadā tiek plānots saražot vairāk nekā 11 000 DAF LF sērijas kravas automašīnu. Savukārt šajā gadā uzņēmums plāno pārdot 10 500 kravas automašīnu. Vislielākais pieprasījums starp DAF kravas automašīnām, tajā skaitā Latvijā, ir pēc XF sērijas modeļiem, kas ir šī segmenta etalons tālu maršrutu pieveikšanai. Šīs kravas automašīnas aprīkotas ar lielu dzīvojamo platību, darba un bagāžas telpu salonā. DAF XF ir labākās guļamvietas nozarē, un sēdvietas vadītājam nodrošina maksimālu komfortu automašīnas vadīšanai.

Maijā kravas automašīnu ražošanas kompānija DAF Nīderlandē prezentēja 2017.gada jaunākās paaudzes automašīnu modeļus. Zilo gigantu prezentācijā viesojās arī Dienas Bizness.

Kompānijas DAF Paccar divīzijas devīze ir Driven by Quality un jaunās paaudzes CF & XF sērijas modeļi, ko DAF prezentēja, to arī apliecina. Jaunajiem modeļiem ir uzlaboti PACCAR MX-11 un MX-13 dzinēji, kas garantē efektīvu degvielas patēriņu, jaunas aizmugurējās asis, jauna transmisijas programmatūra, automāta vadības 12 un 16 pakāpju TraXon ātrumkārbas, uzlabota aerodinamika, maksimāls ekspluatācijas laiks, jauns iekšējais un ārējais dizains.

Īsumā sakot, galvenās priekšrocības, ko saņems klienti, ir: jaunie DAF modeļi patērē par 7% mazāk degvielas, kas gadā uz vienu automašīnu ļauj ietaupīt 3000 eiro un automašīnas var pārvadāt par 100 kilogramiem vairāk, kas gadā dod papildus 600 eiro. Servisa apkopes intervāls ir palielināts no 150 tūkstošiem līdz 200 tūkstošiem kilometru, kas gadā ietaupa 250 eiro, bet parka pārvaldības sistēma DAF Connect – 1300 eiro gadā. Jaunie kravas automašīnu modeļi tirgū tiks piedāvāti, sākot no 2017.gada jūnija. Jauno modeļu krāsa būs debeszila (Jamaica Blue).

Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

«Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,» norādīja Lejniece.

Getliņu poligona teritorijā uzsākta Getliņi EKO siltumnīcu būvniecības 3. kārta. Tās ietvaros tiks izveidota siltumnīca, kas paredzēta augsti tehnoloģiskai gurķu audzēšanai. Projekta realizācijā tiks investēti aptuveni 3,85 miljoni eiro, būvniecības darbus veic SIA Arčers, informē Getliņi EKO pārstāvji.

Topošā siltumnīca ir iecerēta kā gurķu audzēšanas vieta. Tieši gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais lauksaimniecības attīstības virziens, kas papildinās veiksmīgo tomātu audzēšanu. Jaunajā siltumnīcā darbu plānots uzsākt nākamgad un tirgū piedāvāt gurķus plānots jau nākamajā Getliņi sezonā, kas tradicionāli ir no novembra līdz augustam.

«Šāda tipa siltumnīcas Latvijā vēl nav un arī Eiropā tās vēl nav izplatītas. Tādēļ to pašizmaksa ir dārgāka nekā parasti, bet tā mums ļauj arī gurķu sezonu Latvijā pielāgot ziemas prasībām. Siltumnīca iecerēta 0,3 hektāru plaša, piemērota gurķu intensīvai audzēšanai ziemā, izmantojot LED apgaismojumu un rekuperācijas iekārtas. Gurķu stādu izvēlē un audzēšanā mēs cieši sadarbosimies ar eksperimentālajām siltumnīcām, kuras attīsta uzņēmums Philips, lai izceltu tās gurķu sugas, kuras ir piemērotas audzēšanai ziemā,» stāsta Guntars Strauts, SIA Getliņi EKO agronoms.

Gremdēšanās filozofijā, runājot par sporta precēm, var norādīt uz to, ka arī šādu rakstu autoriem vajadzētu vairāk sportot un mazāk domāt. Vingrošanas riņķis atmet mūs atpakaļ bērnībā, kad sacentāmies skolā vai pagalmā, kurš vingrošanas riņķi spēs apgriezt ap gurniem vairāk reizes. Un tik pat apaļš kā bērnības atmiņu cikliskais ceļojums ir šis vienkāršais un jautrais izgudrojums. Ciklisks tas ir tāpēc, ka bieži vien daudzi pieaugušie atgriežas pie vingrošanas riņķu lietošanas.

Darbošanās ar vingrošanas riņķi ir jautra, bet pats riņķis nebūt nav rotaļlieta, kas ir paredzēta tikai bērnu dzimšanas dienas ballītēm. Šo izgudrojumu izmanto gan ikdienas sporta piekritēji, gan profesionāli atlēti, kas nodarbojas ar mākslas vingrošanu. Šī nodarbe notiek pat Olimpisko Spēļu līmenī! Kāpēc tik daudzi pieaugušie atgriežas pie šīs bērnības “rotaļlietas”?

Viens no jautrākajiem sporta veidiem ar daudzām priekšrocībām

Protams, visi zinām, ka vingrošanas riņķa griešana sadedzina kalorijas kā jau visas fiziskās aktivitātes. Bet kādas ir citas tā priekšrocības?

Vingrošana ar riņķi palīdz uzturēt veselu sirdi un asinsvadus, nodrošinot asinsvadu sistēmu ar papildus skābekli. Vingrošanas riņķis palīdz trenēt dažādas muskuļu grupas, kā piemēram sēžamvietas muskuļus, vēdera preses muskuļus un pat grūti trenējamos iegurņa muskuļus. Papildus, tas trenē arī muguras lejasdaļu, kas daudziem sēdoša darba strādātājiem ir milzīgs klupšanas akmens.

SIA Getliņi Eko izsludinājusi konkursu par siltumnīca dārzeņu audzēšanai iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 11.maijam.

Kā skaidro Getliņi Eko pārstāve Linda Vītola-Barānova, šis ir atkārtoti izsludināts iepirkums, pirmo kompānija izsludinājusi februāra vidū, bet iepirkums tika pārtraukts, jo radās nepieciešamība precizēt iepirkuma dokumentāciju, kura potenciālajiem iepirkuma dalībniekiem ir būtiska piedāvājuma sagatavošanai. Tādēļ lemts par labu iepirkuma pārtraukšanai un precīzākas informācijas sagatavošanai, nevis iepirkuma pagarināšanai,un tagad konkurss izsludināts no jauna.

Plānotā siltumnīca ir iecerēta kā dārzeņu, konkrētāk gurķu, audzēšanas vieta. Gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais plāns lauksaimniecības virziena attīstībā. Tiks turpināta arī tomātu audzēšanā esošajās siltumnīcās. Plānots, ka jaunajā siltumnīcā tiks investēti līdz 3,8 miljoni eiro bez PVN (aptuveni 4,5 miljoni eiro ar PVN), viņa uzsver. .

Zemo cenu aviokompāniju pārvadājumi jau iekarojuši 30–40% no Eiropas tirgus; tās audzē muskuļus arī Baltijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Analizējot aviokompāniju tirgus daļu datus starptautiskajā lidostā Rīga, pēdējos piecos gados ir novērojama nepārprotama tendence – zemo cenu aviokompānijas strauji audzē savu īpatsvaru, turpretī Latvijas nacionālās aviokompānijas AirBaltic apkalpoto pasažieru skaits pēdējos piecos gados ir sarucis par 20%. Kā liecina DB aptaujāto ekspertu sacītais, zemo cenu aviokompāniju uzvaras gājiens nav specifisks Latvijas fenomens. «To īpatsvars Eiropas tirgū jau ir sasniedzis 30–40%. Šī ekspansija ir grūti apturama, jo sevišķi tik mazos mājastirgos, kāda ir Baltija. Ir novērojama arī zemo cenu aviokompāniju tuvināšanās ar starpkontinentālo lidojumu veicējiem, piemēram, ar Lufthansa. Līdz ar to pārskatāmā laikā droši vien piedzīvosim zemo cenu aviokompāniju un starpkontinentālo aviokompāniju maršrutu tīklu saplūšanu,» DB saka aviācijas eksperts Ginters Solingers. To uzsver arī neatkarīgais starptautiskās lidostas Rīga padomes loceklis Tālis Linkaits, norādot, ka zemo cenu aviokompānijas arī vērienīgi paplašina savas flotes.

25 gadu laikā Salaspils AS Roga-Agro nostiprinājusi pozīcijas maizes tirgū un šogad spēcinās rudzu audzēšanas tradīciju

Maiznīca savu darbību sākusi tā saucamajos pārmaiņu gados būvētā nelielā maizes ceptuvē, kas līdz tam piederēja agrofirmai Salaspils. Ceptuve tika būvēta ar mazu jaudu tikai rupjmaizes un saldskābmaizes cepšanai. Saimnieks Valdis Circenis atklāj, ka tolaik viņa mamma kļuva par ceptuves vadītāju un līdz ar to darbā iesaistījās visa ģimene. Bijuši vēl citi līdzīpašnieki, no kuriem laika gaitā atpirktas kapitāldaļas. No 1993. gada V. Circenim pilnībā nācās iesaistīties maizes biznesā. Atgūtie senču īpašumi Vidzemē ļāva arī uzsākt rudzu un kviešu audzēšanu, ko vēlāk Roga-Agro sāka pārstrādāt savās dzirnavās Salaspilī. «Bija laiks deviņdesmito gadu vidū, kad graudi maksāja gandrīz neko, bet milti bija ļoti dārgi,» atceras V. Circenis. Vēlāk sistēma mainījās un arī Roga-Agro saimnieks lēma izaudzētos graudus nodot pārstrādes uzņēmumiem, bet maizes ražošanai vajadzīgos miltus iepirkt. Šogad gan saimnieks pastiprinātu uzmanību pievērsīs rudzu audzēšanai, to darot savās saimniecībās z/s Jaunstrūkas un z/s Irbītes, kur ik gadu daļā no aptuveni 1500 ha lielās platības audzē graudaugus un rapsi. Abas saimniecības, ko V. Circenis saimniekošanā pārņēmis no tēva, arī dibinātas tieši pirms 25 gadiem.

Ekonomisti aprēķinājuši, ka, aizstājot 20% importēto produktu ar vietējiem ražojumiem, Latvijas ekonomikā ik gadu papildus ieplūstu 200 miljoni eiro.

Pēc Citadele Banka ekonomista Mārtiņa Āboliņa aprēķiniem Latvijas iedzīvotāji ik gadu pārtikas produktu iegādei tērē aptuveni 2–2,5 miljardus eiro. Tomēr Latvijas pārtikas ražotāju apgrozījums vietējā tirgū veido tikai ap 900 miljonu eiro. “Tātad joprojām ievērojama daļa pārtikas produktu, ko iegādājamies veikalos, ir importa preces. Protams, ne visu importu ir iespējams un nepieciešams aizvietot ar vietējo ražojumu. Produktu izvēles daudzveidība un pieejamība dažādos gadalaikos uzlabo mūsu dzīves kvalitāti. Tāpat nedrīkst aizmirst cenas faktoru, jo importa produktus bieži izvēlamies tieši zemākas cenas dēļ. Bet, ja mums izdotos 20–40% no importa produktiem aizvietot ar vietējiem, Latvijas ekonomika ik gadu varētu papildus iegūt 200–400 miljonus eiro. Mūsu ekonomikā tas varētu dot līdz pat 20 000 darba vietām un valsts budžetā papildus ienest 60–120 miljonus eiro gadā,” skaidro M.Āboliņš.

Garneļu audzētājs FishBode (zīmols Mere Shrimp Farms) plāno ieguldīt vairāk nekā divus miljonus eiro Klusā okeāna garneļu audzēšanas ražotnes būvniecībā, kā arī tehnikas, iekārtu un aprīkojuma komplekta iegādē, piegādē un uzstādīšanā, pastāstīja kompānijas valdes loceklis Māris Hmeļņickis.

Viņš sacīja, ka investīciju projektu iecerēts īstenot divās kārtās. Pirmās kārtas laikā kompānija plāno izveidot garneļu māju ar vienu moduli, bet otrajā kārtā plānots pievienot vēl divus moduļus. Projekta pirmo kārtu iecerēts īstenot līdz 2017.gada 30.septembrim, bet otro kārtu - līdz 2018.gada vidum. Abu projektu laikā kopumā kompānija plāno garneļu audzēšanas apmērus palielināt līdz 100 tonnām gadā.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā minēts, ka FishBode plāno ieguldīt 1,03 miljonus eiro tehnikas, iekārtu un aprīkojuma komplekta iegādē, piegādē un uzstādīšanā garneļu audzēšanai, piesaistot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu. Šī ir investīciju projekta otrā kārta. Interesenti konkursā var pieteikties līdz 2016.gada 14.decembrim.

Zinātniskās izpētes mežos 50 gadu laikā ir izaudzētas egles ar 50 centimetru diametru. Lai šāda situācija no meža īpašnieka sapņa kļūtu par realitāti, ir nepieciešami ne tikai kvalitatīvi stādi un atbilstoša audzes kopšana, bet arī izmaņas normatīvajos aktos

Tādi secinājumi skanēja pēc viena no Meža pētīšanas stacijas demonstrāciju objektu apmeklējuma pie Kalsnavas. Pašlaik zinātniskās izpētes meži ir nepilnu 29 000 ha platībā, kas izkaisīti pa visu Latvijas teritoriju. Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums atzina, ka zinātniskās izpētes mežos drīkst darīt to, kas aizliegts citos mežos, – būtībā pārkāpt mežsaimniecības un citu normatīvu prasības. Tieši ignorējot mežsaimniecības normatīvus un neko vairāk – 54 gadu laikā izaugušas egles ar diametru 50 līdz 56 centimetri. Būtībā pusgadsimtu vecs egļu mežs izskatās tā, it kā tam būtu 80–90 gadi. Vienlaikus tikai ļoti neliela daļa Latvijā strādājošo kokrūpnieku būtu tehnoloģiski spējīgi sazāģēt 50–56 cm diametra baļķi dēļos.

Masāžas pistoles ir kļuvušas par iecienītu instrumentu gan fitnesa entuziastu, gan sportistu vidū. Kopš perkusīvās terapijas (Perkusīvā terapija ir mīksto audu manipulācijas veids) tendences sākuma 2016. gadā, kad sportisti iepazina “Theragun” masāžas pistolēm, daudzi citi uzņēmumi ir radījuši savas dažādās cenu kategorijās. Nav nekāds pārsteigums, ka masāžas pistoles ir kļuvušas populāras, jo tās palīdz samazinātu muskuļu sāpes un palielinātu kustību apjomu.

Theragun masāžas pistoli Jūs varat iegādāties fiziopreces.lv interneta veikalā

Masāžas pistoles ir diezgan dārgas, tāpēc Jums varētu varētu rasties jautājums, vai ir vērts to iegādāties. Aplūkosim piecus iemeslus, kādēļ masāžas pistole būs laba investīcija Jūsu veselības uzturēšanā.

1. Tā nav domāta tikai atlabšanai pēc treniņiem

Masāžas pistoles galvenokārt tiek uzskatītas par ierīci kas palīdz ātrāk atjaunoties pēc treniņiem. Taču sākotnēji to kā sāpju mazināšanas instrumentu izstrādāja hiropraktiķis, Dr. Džeisons Verslands. Verslands ir “Theragun” dibinātājs un vadītājs, un ierīci viņš radīja pēc traumu gūšanas motocikla avārijā. Tā vietā, lai pievērstos tradicionālajām sāpju mazināšanas metodēm, viņš vēlējās holistisku veidu, kā tikt galā ar sāpēm, un kā risinājumu izvēlējās perkusīvo terapiju.

Mutes dobuma veselība norāda uz ķermeņa vispārējo veselību - tātad problēmas, kas atrodas cilvēka mutē, var ietekmēt pārējo ķermeni. Tas ir ideāls analogs par to, kā mūsu valsts šobrīd neizmanto savu pilno potenciālu ekonomikas attīstībai.

Kāda sakarība zobiem ar kapitāla tirgu? Ļoti vienkārša! Ja ķermenis ir mūsu valsts ekonomika, barību ir veiksmīgi jāsagremo, lai to pareizi izmantotu. Ja kādam zobam ir bojājumi, to nevar risināt ar maksimālo efektivitāti. Ekonomiskai izaugsmei viena no svarīgākajām barības vielām ir kapitāls. Atcerēsimies, ka cilvēkam zobi vajadzīgi arī artikulēto skaņu veidošanā, tātad komunikācijā ar citiem (šeit tā ir starptautiskā komunikācija ar citām valstīm).

Kapitālu tālākai izaugsmei iegūst no dažādiem avotiem, tātad nosauksim to par kapitāla ekosistēmu. Tajā ietilpst: kredīti/obligācijas (no bankām, starptautiskajām iestādēm, obligāciju emisijām utml.), uzkrājumi (pensiju fondu, kā arī privātpersonu un juridisko personu uzkrājumi utml.), privātais (riska) kapitāls (angliski: ‘private equity’, kā arī ‘venture capital’) un publiskais kapitāls (angliski: ‘public equity’). Šis pēdējais avots galvenokārt nāk no regulētas tirdzniecības vietas, kuru ikdienā aprakstam kā ‘kapitāla tirgu’ un tā šobrīd klibo. Kopējo vērtību no publiskā kapitāla tirgus akcijām nosauksim par ‘tirgus kapitalizāciju’.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Starptautiskā kompānija Scania ir iepazinusies ar Eiropas Komisijas vakar pieņemto lēmumu par neatļautu informācijas apmaiņu laika posmā no 1997. līdz 2011. gadam un apstrīdēs to, informē uzņēmuma pārstāvji.

Eiropas Komisija vakar, 27. septembrī paziņoja savu lēmumu izmeklēšanas lietā pret Scania, norādot, ka Scania ir pārkāpusi konkurences noteikumus, 14 gadu laikā slepeni vienojoties ar pieciem citiem Eiropas kravas automobiļu ražotājiem par cenu noteikšanu.

Scania neatzīst Eiropas Komisijas apsūdzības un apstrīd lēmumu kopumā. Scania arī uzsver, ka tā ir pilnībā sadarbojusies ar Eiropas Komisiju, sniedzot pieprasīto informāciju un paskaidrojumus visā izmeklēšanas periodā.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas Komisija (EK) trešdien Vācijas autobūves koncernam Volkswagen piederošajam kravas automašīnu ražotājam Scania piemērojusi 880 miljonu eiro naudassodu, apsūdzot uzņēmumu cenu fiksēšanā un par izvairīšanos no stingrāku piesārņojuma noteikumu radītajām izmaksām.Scania vienīgais līdz šim bija izvairījies no naudassoda saņemšanas vērienīgajā EK izmeklēšanā saistībā ar Eiropas kravas automašīnu ražotāju karteli, kurā pieci citi uzņēmumi jau atzinuši vainu un kopumā saņēmuši rekordlielu naudassodu trīs miljardu eiro apmērā.

Poligrāfijas uzņēmumi nākotnē raugās cerīgi - audzē muskuļus eksporta tirgos, investē modernās tehnoloģijās un kļūst videi draudzīgāki, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī 2016. gada darbības rezultāti vēl nav apkopoti, Latvijas poligrāfijas uzņēmumu asociācijas aplēses liecina, ka gads bijis veiksmīgs, audzis gandrīz visu tās uzņēmumu apgrozījums. Nozares lielākie uzņēmumi uzrādījuši vērā ņemamu izaugsmi: SIA Livonia Print apgrozījums bijis 53 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2015.gadā, SIA PNB Print apgrozījums 2016. gadā bija tāds pats kā gadu iepriekš – 17,6 miljoni eiro, bet SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala (PGM) tas pieaudzis par aptuveni 25%, sasniedzot 17 miljonus eiro.

«Pagājušajā gadā uzņēmums ir samazinājis atkarību no Austrumeiropas tirgus un vairāk sācis orientēties uz Rietumeiropas klientiem. PNB Print ir pārveidojis pārdošanas daļas struktūru, ir būtiski palielināts darbinieku skaits Eiropas tirgus nodaļā, kā arī ir attīstītas jaunas tehnoloģijas. Kopumā 2016.gads ir vērtējams pozitīvi, un tas noteikti palīdzēs veidot stabilu pamatu turpmākajai attīstībai,» saka SIA PNB Print vadītājs Aleksandrs Smogļukovs. 2017. gadā paredzēts uzņēmuma apgrozījuma pieaugums vismaz par 25%. Šogad uzņēmums plāno palielināt ekskluzīvo produktu eksportu uz Lielbritāniju, apgūt Vācijas tirgu un palielināt ietekmi Baltijas valstīs. SIA PNB Print eksportē 85% saražotās produkcijas. Galvenie eksporta tirgi ir Norvēģija, Dānija, Zviedrija un Krievija. 2017.gadā būtiskas investīcijas uzņēmuma attīstībā nav paredzētas. A. Smogļukovs atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir vērojama strauja poligrāfijas nozares izaugsme, ko lielā mērā veicinājis Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts. «Vislielākā izaugsme ir tieši lielajiem uzņēmumiem, kas ir sociāli atbildīgi un var piedalīties Eiropas tenderos, kur viena no galvenajām prasībām ir veiksmīgi izieta Sociālā audita procedūra,» ir novērojis SIA PNB Print vadītājs.

Mēbeļu ražotājs SIA Spals audzē muskuļus Latvijas tirgū un lolo sapni par savu zīmolu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Spals īpašnieks Jānis Nudiens stāsta, ka lēmums būvēt mēbeļu ražotni Iecavas novadā tika pieņemts galvenokārt tā ģeogrāfiskās atrašanās dēļ – netālu galvaspilsētai. Tāpat būtisks faktors ir iespēja paplašināties un darbaspēka pieejamība – darbinieki brauc arī no tuvākajiem novadiem – Bauskas, Jelgavas un arī no Rīgas.

«Mēs esam specifisks uzņēmums, kas izgatavo savā tirgus nišā labu produktu ar augstu inženiertehnisko pievienoto vērtību. Ja mūsu darbību varētu salīdzināt ar automašīnu biznesu, tad daudzi zina, kas ir Audi un BMW, bet nezina, kas šiem automobiļiem ražo ģeneratorus un starterus. Mūsu mērķis ir būt spēcīgam apakšuzņēmējam. Līdz šim tas ir izdevies – būt, noturēties un attīstīties. Pēdējā laikā jūtu, ka klienti no mums vēlas saņemt produktu pa tiešo, lēnām ejam šajā virzienā, kaut kad plānojam startēt arī ar savu zīmolu. Uzņēmumā tiek veiktas reformas, tikko pabeidzām ieviest uzņēmuma vadības sistēmu, tagad beidzot sākam baudīt tās ieguvumus,» saka J. Nudiens.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

SIA deBusul Music līdz ar mūziķa Intara Busuļa popularitātes pieaugumu audzē arī apgrozījuma muskuļus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums deBusul Music 2009. gadā dibināts ar mērķi realizēt projektus, kas saistīti ar Intara Busuļa un kolektīva radošo darbību, kas sevī ietver mūzikas izdošanu, koncertu organizēšanu, korporatīvo pasākumu apkalpošanu. Tas ir spējis kāpināt apgrozījumu no 165 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 465 tūkst. eiro 2016. gadā; straujā izaugsme ļāvusi kompānijai iekļūt Dienas Biznesa un SIA Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «2017. finanšu gadā sasniedzām 800 tūkst. eiro. apgrozījumu. 2017. gadā neko kardināli atšķirīgu nedarījām kā iepriekšējos gados. Tiesa, mēs tiešām ļoti daudz strādājam lieliskā komandā, mums ir arī daudz ilgtermiņa sadarbības partneru un atbalstītāju,» stāsta SIA deBusul Music valdes priekšsēdētāja Una Taal-Medvide.

Divu gadu laikā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ideju par vērtīgās tropu mikroaļģes spirulīnas audzēšanu vēsajā klimatā pārvērtuši gatavā produktā, kas jau pieejams tirdzniecībā.

«2018. gada janvārī ar ideju startējām RTU biznesa pirmsinkubatora «RTU IdeaLAB» atlasē, bet tikko piegādājām veikalam pirmo svaigas spirulīnas partiju,» stāsta Agnese Stunda-Zujeva, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece un uzņēmuma «SpirulinaNord» līdzdibinātāja.

Idejas attīstībai «SpirulinaNord» komanda izmantojusi vairāku Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) atbalsta instrumentus, ko Latvijas zinātniekiem, studentiem un uzņēmumiem piedāvā RTU Dizaina fabrika. Attīstībai piesaistīts arī finansējums no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmām un jauno uzņēmēju granta programmas «(ie)dvesma», ko organizē SEB bankas un vairākas Pierīgas pašvaldības. Kopumā piesaistīti 39 tūkstoši eiro, kas ļāvuši attīstīt tehnoloģiju, uzbūvēt reaktoru, izremontēt un aprīkot telpas, sākt ražošanu, stāsta A. Stunda-Zujeva.

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktie uzraudzības un informatīvie pasākumi un sadarbība ar cūku audzētājiem ir nodrošinājuši to, ka Āfrikas cūku mēris (ĀCM) mājas cūkām Latvijā šogad nav konstatēts un pēc veiktajām cūku novietņu pārbaudēm, biodrošības prasībām atbilst 87% mājas cūku novietņu. Tomēr pārbaužu laikā inspektori visā Latvijas teritorijā joprojām konstatē rupjus pārkāpumus, informē PVD.

Biodrošības prasību neievērošana galvenokārt konstatēta novietnēs, kurās audzē nelielu skaitu cūku savām vajadzībām. Līdz šodienai PVD ir 455 mājas cūku novietņu saraksts, kurās biodrošības prasības netiek ievērotas. Pārkāpums, kas vienlaicīgi ir arī lielākais slimības ievazāšanas risks, ir zaļbarības, zāles, termiski neapstrādātu dārzeņu un augļu izbarošana. Novietnēs, kurās audzē Mangalicas šķirnes cūkas nereti tiek konstatēta to turēšana āra aplokos, kuros ir milzīga inficēšanās iespēja ar ĀCM.

Lietuvā un Igaunijā kopš jūnija jau konstatēti vairāki mājas cūku saslimšanas gadījumi, galvenokārt nelielās piemājas saimniecībās. Šis fakts norāda uz ļoti augstu risku arī Latvijas cūku audzētājiem.

Šā gada janvārī VID Muitas pārvaldes darbinieki pasta sūtījumā konstatēja marku blokus, kuri bija piesūcināti ar narkotisko vielu – LSD. Izmeklēšanas gaitā VID Muitas policijas pārvaldes darbinieki Preiļos aizturēja trīs personu grupu, kas, izmantojot pasta sūtījumus no Holandes uz Preiļiem, nodarbojās ar LSD marku kontrabandu uz Latviju, kā arī audzēja marihuānu mājas apstākļos.

Veicot kratīšanas tika izņemts vairāk par 600 gramiem marihuānas, LSD markas, marihuānas audzēšanai izmantojami rīki un ierīces.

2016.gada 14.janvārī VID Muitas pārvaldes darbinieki, veicot no Holandes saņemta pasta sūtījuma muitas pārbaudi, tajā konstatēja marku blokus (ar narkotiskām vielām piesūcinātu papīra materiālu), kas radīja pamatotas aizdomas par iespējamu aizliegtu vielu klātbūtni. Markām tika veikts eksprestests, kas norādīja uz iespējamu narkotisko vielu saturu.

Saistībā ar konstatēto sūtījumu 2016.gada 19.janvārī VID Muitas policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess par narkotisko vielu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai. Procesa ietvaros tika veikta ķīmiskā ekspertīze, lai noskaidrotu, kādas vielas satur kontroles laikā atrastās markas, un saņemts eksperta atzinums, ka tās satur LSD – vielu, kas ir iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā kā aizliegta psihotropā viela.

«Pirmie desmit gadi bija ļoti grūti,» par tēju audzēšanas biznesu laikrakstam Dienas Bizness stāsta ZS Rūķīši saimnieks Raimonds Lignickis.

1997. gadā ģimene iegādājusies māju Rūķīši Dobeles novada Krimūnu pagastā. «2010. gadā dibinājām ZS Rūķīši un tēju audzēšanas lietai pievērsāmies nopietnāk,» stāsta saimnieks. Šobrīd augi tējām tiek audzēti 25 hektāru platībā, gadā tiek apgrozīti ap 500 tūkst. eiro, un uzņēmums strādā ar peļņu.

Tējas ir bizness, kur nepieciešami ļoti lieli darba resursi: sākot no sēšanas, stādīšanas un ravēšanas – tas viss ir roku darbs. «Bizness nav viegls, jo nav darbaspēka. Latvijā esošais bezdarbs ir tikai nosacīts. Ir cilvēki, kas dzīvo ar pabalstiem, bet brīvus darbiniekus, kas gribētu strādāt, atrast nevar,» sūdzas uzņēmējs. Viņš, tāpat kā citi saimnieki, vasarās labprāt izmanto Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegtās iespējas piesaistīt skolēnu darbaspēku. Par galvenajiem iemesliem darba roku trūkumam R. Lignickis dēvē emigrāciju un cilvēku nevēlēšanos strādāt.