2018.gadā bijis neliels pieaugums, taču nevar runāt par faktu, ka tendence ir mainījusies. Iemesli ir plaši zināmi - daudzi ražotāji savā darbībā ievieš prasību būt energoefektīvākiem, skaidro eksperts.

«Patlaban lielais jautājums - vai pieprasījums mainīsies, vai saglabāsies krītošais lāču tirgus?» jautā Grēblinghofs. Gāzes patēriņu lielā mērā tieši virza elektrības un siltuma ražošana – 69% no kopējā dabasgāzes patēriņa. 12% izmanto industriālie uzņēmumi, 10% - uzņēmumi un 9% - mājsaimniecības.

Mājsaimniecības segmentā uzņēmums necer uz pieaugumu, pēdējo gadu laikā tirgum pievienojušās vien dažas mājsaimniecības.

«Esam situācijā, kad gāzes pieprasījums ir svārstīgs. Lielu proporciju veido atjaunojamie energoresursi, taču svārstības var ietekmēt to ražošanas apjomus. 2018.gads bija sauss un hidrostacijas nevarēja darboties tik aktīvi pirms gada; gāze šos apjomus aizstāja. Līdz ar to gāzes ražotājiem jābūt elastīgiem, jo pieprasījums var ievērojami mainīties.»