Kopš 2007. gada dabasgāzes patēriņš sarucis par 278 miljoniem m3, 2018. gadā sasniedzot 1422 miljonus m3, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Līdz ar patēriņa samazinājumu par 220 miljoniem m3 krities arī importētās dabasgāzes apjoms. Latvijas Gāzes (LG) Vairumtirdzniecības un produktu attīstības departamenta vadītājs Jānis Kalējs patēriņa samazinājumu saista ar alternatīvo kurināmo resursu izmantošanas stimulēšanu, Liepājas Metalurga slēgšanu, kā arī energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.
Vairāki faktori
Dabasgāzes patēriņa izmaiņas īstermiņā galvenokārt ietekmē laika apstākļi, pauž J.Kalējs. «Ja ziema ir aukstāka, skaidrs, ka patēriņš būs lielāks, ja siltāka - mazāks. Arī pagājušā gada patēriņa pieaugumu stimulēja zemā gaisa temperatūra ziemā, kad palielinājās siltuma ražošana, kā arī sausie un karstie laika apstākļi pavasarī un vasarā, kad zemā ūdens līmeņa dēļ gāze plaši tika izmantota arī elektroenerģijas ražošanā,» skaidro J.Kalējs.
Raksti par tēmu
EM rosina pagarināt samazināto akcīzes nodokli dīzeļdegvielai
Dienas Bizness
Narvesen laiž klajā jaunu privāto preču zīmi CHOP CHOP
Dienas Bizness
EM: Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma ieviešana ir nepieciešama
LETA
EM rosina pagarināt samazināto akcīzes nodokli dīzeļdegvielai
Dienas Bizness
Narvesen laiž klajā jaunu privāto preču zīmi CHOP CHOP
Dienas Bizness
EM: Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma ieviešana ir nepieciešama
LETAEnefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers piekrīt, ka pēdējos gados gāzes patēriņu ietekmējusi gaisa temperatūra un elektroenerģijas biržas cenas. «Gāzes patēriņam ir sezonāls raksturs, jo primāri dabasgāze Latvijā tiek patērēta ziemā. Līdz ar to lielu lomu spēlē tas, cik auksta ir ziema. Pērnais gads bija izņēmums, jo netipiski siltās un ilgstošās vasaras ietekmē būtiski pieauga elektroenerģijas patēriņš. Lai apmierinātu augsto pieprasījumu, daudz intensīvāk tika darbinātas gāzes spēkstacijas, kā rezultātā kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā 2018. gadā pieauga par 10%, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš,» atzīst J.Bethers. Arī CSP Lauksaimniecības un vides statistikas departamenta direktors Armands Plāte norāda, ka gaisa temperatūra ietekmē dabasgāzes kopējo patēriņu, taču jāņem vērā arī citi faktori, tajā skaitā fosilo resursu aizstāšana ar atjaunīgajiem kurināmā veidiem, kā arī kopējā tautsaimniecības politika. «Lielākā daļa dabasgāzes tiek izmantota siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās un katlumājās. Jāsaka, ka pēdējos desmit gados kopējam patēriņam ir tendence samazināties, piemēram, patēriņa īpatsvars koģenerācijas stacijās no 2008. līdz 2017. gadam samazinājies no 94% līdz nepilniem 60%, bet atjaunojamo energoresursu īpatsvars pieaudzis par 36 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 39%,» stāsta A.Plāte.
Visu rakstu lasiet 13. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
