«Visi mirušie bija sociāli aktīvi cilvēki, viņu vidū nebija bezdarbnieku, tātad viņiem bija līdzekļi vizītei pie ārsta. Lielākajai daļai mirušo nebija hronisku saslimšanu, tātad viņi pirms tam bija veseli. Tikai nelielai daļai bija cukura diabēts, aptaukošanās, sirds un asinsvadu saslimšanas, plaušu slimības… Gandrīz visi slimnieki, kas nomira, nebija vērsušies pie ģimenes ārsta. Un, ja arī bija, lielākā daļa nebija saņēmuši pretvīrusu terapiju,» skaidrojis J. Keišs.
Uz laikraksta jautājumu: «Tātad šī gripa tomēr nav izdomāta?» viņš atbildējis: «Ja es mirušo slimnieku tuviniekiem sāktu stāstīt, ka tā ir izdomāta, lai farmācijas firmas varētu nopelnīt, ražojot jaunas vakcīnas, tad es nezinu, ko viņi par mani domātu. Mana meita mēdz pārmest – ko tu, tēti, tur stāsti par tām pretvīrusu zālēm, palasi, kas rakstīts avīzēs, – tās nevajag pirkt. Tas ir tas pats, ja cilvēkam, kurš slīkst, ir iespēja padot glābšanas riņķi un laivu, bet tas netiek darīts. Sak, ja izķepurosies, tā būs tava laime, bet laivu un glābšanas riņķi es tev nemetīšu.»
Runājot par to, vai var apgalvot, ka pandēmiskā gripa ir beigusies, viņš sacījis: «Es negribu teikt, ka mēs varam tai pielikt punktu. Var gadīties, ka nāks otrs pacēluma vilnis. To neviens nevar pateikt. Man šķiet, ka viļņa nebūs, bet garantiju nav, tās ir tikai pārdomas.»