Jau atkal pēkšņi izdevumi? Pietrūkst naudas svarīgiem tēriņiem? Ne katram cilvēkam ir pietiekami lieli iekrājumi, lai varētu viegli tikt galā ar negaidītiem dzīves pavērsieniem, tāpēc daudzi meklē finanšu atbalstu kredītiestādēs. Taču ko izvēlēties – patēriņa kredītu, kredītkarti, bet varbūt kredītlīniju? Salīdzinājumā ar citiem aizdevumu veidiem, kredītlīnija ir elastīga un piemērota izmantošanai dažādās situācijās. Nav pamata bēdāties, izvēlies kredītlīniju un saņem nepieciešamo atbalstu. Lasi tālāk un uzzini vairāk par kredītlīnijas priekšrocībām!

##Kredītlīnija – mūsdienīgs finanšu drošības spilvens

Kredītlīnija ir patēriņa kredīta paveids, kas ir pielāgots mūsdienu cilvēka straujiem dzīves pavērsieniem. Situācijā, kad cilvēkam ir pietiekama maksātspēja, bet nav iespēju veikt ikmēneša uzkrājumus, kredītlīnija var kalpot par finanšu drošības spilvenu. Vēl viens pluss – kredītlīnija nodrošina maksimāli draudzīgu aizņemšanās pieredzi. Ik mēnesi maksājot nedaudz vairāk, nekā noteikts rēķinā, var ātrāk dzēst parādsaistības.

Tāpat kā patēriņa kredīts, kredītlīnija:

- ir ilgtermiņa aizdevums ar atmaksas termiņu līdz 24 – 36 mēnešiem;

- ir apjomīgs aizdevums ar maksimālu kredītlimitu līdz 2000 – 4000 eiro.

Tā saucamo ātro kredītu sniedzējs MCB Finance Latvia, kas tirgū pazīstams ar zīmolu Credit24, šā gada pirmo sešu mēnešu laikā privātpersonām Latvijā izsniedzis kredītus divu miljonu eiro apmērā, tādējādi gada griezumā uzrādot pieaugumu 1400% jeb 1,86 miljonu eiro apmērā.

2010. gada pirmajā pusē Credit24, kas piedāvā bez ķīlas saņemt ātru īstermiņa aizdevumu, privātpersonām Latvijā izsnieda kredītus 0,14 miljonu eiro apmērā.

Somijā Credit24 privātpersonu kreditēšana augusi par 34% jeb 12,98 milj. eiro, Igaunijā - par 37% jeb 3,53 milj. eiro, Lietuvā - par 91% jeb 7,40 milj. eiro.

Līdz ar to MCB Finance Group PLC, kas darbojas Somijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas tirgos, kopējais kreditēšanas pieaugums bijis 59% jeb 25,9 miljonu eiro apmērā.

Arī pats uzņēmums norāda, ka Latvijas ātro kredītu tirgus ir uzskatāms par visstraujāk augošo salīdzinājumā, piemēram, ar Somijas, Igaunijas un Lietuvas MCB Finance Group PLC kreditēšanas rādītājiem.

MCB Finance Group PLC piederošā «ātro» aizdevumu zīmola Credit24 izniegto kredītu apjoms šā gada otrajā ceturksnī audzis visstraujāk Baltijas valstīs, palielinoties teju divkārši, turklāt uzņēmums uzsācis darbību Austrālijā.

Credit 24 izsniegto patēriņa kredītu apjoms šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, pieaudzis par 175%, sasniedzot 3,2 milj. Ls.

Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos Latvijā kredītņēmēji slēdz līgumus par lielākām kredīta summām nekā pirms gada, novērojuši Credit24 darbinieki. Viņi pauž, ka pēdējā gada laikā samazinājies arī aizkavēto kredīta maksājumu īpatsvars.

Kopumā MCB Finance Group PLC darbojas visās trīs Baltijas valstīs un Somijā, un lielākais izsniegto kredītu apjoma kāpums minētajā laika posmā uzņēmumam bijis Latvijā.

Visos tirgos MCB Finance Group PLC izsniegto kredītu apjoms otrajā ceturksnī sasniedzis 21,8 milj. eiro, kas ir par 54% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Savukārt grupas peļņa palielinājusies par 56%, sasniedzot 6,8 miljonus eiro.

Patēriņa kredītu izsniedzējs Credit24 pēc sekmīgas vērtspapīru emisijas iegūtos līdzekļus nolēmis ieguldīt Latvijā izsniegto īstermiņa kredītu apjomu palielināšanā.

MCB Finance Group PLC, kas Latvijā ir pazīstams ar zīmolu Credit24, šā gada 8. martā notikušajā izsolē pārdevis vērtspapīrus 19,8 miljonu eiro apmērā.

Kredītu izsniedzēja kopējais obligāciju apjoms sasniedzis 22,4 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 27. februāra obligāciju emisiju, ir pieaugums par 2,6 miljoniem eiro.

«Interese par šā gada pirmo obligāciju izsoli norāda uz investoru uzticību MCB Finance Group PLC, kā arī tās izvēlētajai stratēģijai. Kompānija plāno šos līdzekļus ieguldīt ne tikai kredītapjomu palielināšanā un jaunu tirgu paplašināšanā, bet arī klientu apkalpošanas servisa uzlabošanā,» sacīja MCB Finance Latvia pārstāve Ieva Paegle.

MCB Finance Group (MCB) bez ķīlas kredīta nodrošinātājs privātpersonām Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā ir noslēgusi līgumu ar AS Rietumu Banka, līdz ar to Rietumu banka palielina kredītapjomu MCB no 10 miljoniem eiro līdz 15 miljoniem eiro.

Tāpat tiek pagarināts arī kredīta termiņš līdz 2009. gada 24. martam. Mobile Credit Baltic piedāvā privātpersonām bez ķīlas saņemt ātru, vienkārši saprotamu, elastīgu un ērtu īstermiņa aizdevumu (naudas kredītu). Ar zīmolu Credit24, kompānija darbojas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā (Somijas - Baltijas reģionā). Šie kredīti domāti, lai nodrošinātu patērētāju vajadzības ar izdevīgiem termiņiem un elastīgu atmaksāšanas grafiku. Visās četrās valstīs Mobile Credit Baltic aizdevums pieejams izmantojot internetu Credit24 mājaslapā, Db.lv informē Linda Liepiņa, KPMS&Partneri pārstāve.

Kompānija piedāvā ātros aizņēmumus no 100 eiro līdz 2000 eiro ar dažādiem atmaksas grafikiem no 1 mēneša līdz diviem gadiem. Bezķīlas aizdevumi šajās valstīs agrāk netika attīstīti, tādēļ to popularitāte strauji aug. Kopš 2006. gadā tika uzsākts šis bizness, kompānija ir kļuvusi par vienu no vadošajiem dalībniekiem nestandarta aizdevumu tirgū. Šo segmentu neapkalpo lielās finansu institūcijas, tomēr tas saista patērētājus, kuri novērtē piedāvājuma elastīgumu un vienkāršību.

Naudas aizdevēju kompānijas Credit24 vajadzībām lietuviešu producenti filmē reklāmas rullīšus pa Latvijas un citu Baltijas valstu mazpilsētām, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Aizputē nodegušās sporta halles laukumā PMK rajonā uzliets plāns ledus, skolas puikām prieks, bet galvenais varonis - ugunsdzēsējs Armands Freimanis - jau raizējas, ka viss beigās izskatīsies nelāgi.

«Viss jau bija ar VUGD pārvaldi sarunāts, un kādam bija jāiet. Es to kastingu izturēju. Pateica: divas stundas no manis tas prasīs. Vakar te biju četras stundas un šodien jau divas. Kas vēl būs, kad tā reklāma ies gaisā. Stāsts jau ir, ka ugunsdzēsējam naudas slidām nepietiek un nu viņš ņem mikrokredītu. Visi smiesies, vēderus turēdami. Būtu zinājis, ka tā, nebūtu piekritis. Citu reizi reklāmām nepiekritīšu,» Kursas Laikam pirms filmēšanas pagājušajā ceturtdienā atklājis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks A. Freimanis.

Pagājušajā nedēļā britu uzņēmums International Personal Finance (IPF) iegādājies preču zīmes Credit24 īpašnieku MCB Finance Group (MCB), informē MCB.

Darījums starp IPF un MCB notika 2015. gada 6. februārī, un tā vērtība bija 23,8 miljoni britu mārciņu (aptuveni 30,26 miljoni eiro). MCB galvenā mītne paliks Tallinā. Uzņēmumu turpinās vadīt Rami Rihenens, arī pārējā vadības komanda nemainīsies.

Uzņēmums turpinās darboties ar Credit24 preču zīmi un esošajiem produktiem, vienlaikus strādājot arī pie jauniem risinājumiem, norāda MCB valdes priekšsēdētājs R. Rihenens.

MCB Finance Group dibināta 2006. gadā. Uzņēmums piedāvā patēriņa kredītus Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Austrālijā.

International Personal Finance centrālais birojs atrodas Lielbritānijā. IPF ir uzņēmums ar vairāk nekā 130 gadu pieredzi nelielu aizdevumu izsniegšanā. IPF darbojas astoņos tirgos, tai skaitā Polijā, Čehijā, Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā un Meksikā.

Patēriņa kredītu izsniedzēja MCB Finance Group PLC, kas Latvijā ir pazīstams ar zīmolu Credit24, kreditēšanas apjoms šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2011.gada pirmā ceturkšņa datiem audzis par 212%, sasniedzot 2,5 miljonu latu, liecina kompānijas informācija.

Kopš pērnā gada sākuma Credit24 kļuvis par visstraujāk augošo uzņēmumu MCB Finance Group PLC grupā.

Kopumā MCB Finance Group PLC grupas peļņa pirmajā ceturksnī augusi par 20%, savukārt kreditēšanas apjoms pieaudzis par 79%, sasniedzot 21 miljonu eiro.

Lietuvā grupas kreditēšanas apjomi auguši par 148% līdz 7,2 miljoniem eiro, Igaunijā – par 89% līdz 2,86 miljoniem eiro, savukārt Somijas acīmredzami iedzīvotāju augstais dzīves līmenis un iespēja tikt galā ar pirmās nepieciešamības tēriņiem ātrās kreditēšanas biznesam lika augt lēnāk – par 28% līdz 8,14 miljoniem eiro.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lēti, ar labākiem finanšu rādītājiem, un lielākoties ar vāju tirgus likviditāti – šīs ir pamatpazīmes, kuras raksturo Baltijas biržas Oficiālā saraksta uzņēmumus, kas to atšķir no citiem Austrumeiropas un Rietumeiropas uzņēmumiem, liecina jaunākais finanšu pētniecības centra CE Services pētījums.

Tajā secināts, ka Baltijas kompānijas ir ar zemāk novērtētām (zemi P/E, P/B, P/CF koeficenti), tās turklāt sniedz saviem akcionāriem augstu dividenžu ienesīgumu (OMX Baltic Benchmark indeksam, kurā ietilpst 27 Baltijas biržas uzņēmumi, tas ir 5,63%, bet Baltijas Top 10 kompānijām - pat 6,52%), padarot ieguldījumus Baltijas biržas kompānijās kā ļoti saistošu iespēju pašeizējo zemo banku procentu likmju apstākļos. Šis salīdzinoši augstais dividenžu ienesīgums rada nenoteiktību par uzņēmuma spēju to saglabāt tālāk nākotnē, uzņēmuma spēju ieguldīt līdzekļus savā attīstība, kā arī par to vai dividenžu izmaksa ir labākā metode, lai atalgotu uzņēmuma akcionārus (akciju atpirkšana kā alternatīva dividenžu izmaksai, kuru neietekmē Kapitāla pieauguma nodoklis).

Ceturtdien Baltic Market Awards ceremonijā tika paziņoti NASDAQ OMX Baltijas biržās kotētie uzņēmumi kategorijās par labākajām investoru attiecībām un apbalvots Baltijas biržu Gada biedrs.

Tallinna Vesi pirmo reizi Baltijas uzņēmumu konkurencē saņēma galveno balvu nominācijā Labākās investoru attiecības Baltijas valstīs.

Lietuvas telekomunikāciju kompānija Teo LT ierindojās 2.vietā nominācijā par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs, savukārt uzņēmums Baltika ieguva 3.vietu. Šajā nominācijā labāko uzņēmumu pieciniekā ierindojās arī Grindeks un Nordecon.

«Baltijas biržās kotētos uzņēmumus ar labākajām investoru attiecībām mēs vērtējam atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošana un stiprināšana, nodrošinot caurskatāmību un atklātību, ir svarīgākie instrumenti investoru attiecībās gan emitentu vidū gan kapitāla tirgum kopumā,» saka Arminta Saladžiene, NASDAQ OMX Baltijas tirgus vadītāja. «Gūstot uzticību investoru un tirgus dalībnieku vidū, uzņēmumam ir vieglāk papildus piesaistīt kapitālu attīstībai, apliecinot savu atpazīstamību un konkurētspēju. Visbeidzot, caurskatāma un godīga biznesa vide pozitīvi rezonēs arī Baltijas valstu ekonomikas attīstības un iedzīvotāju labklājības kontekstā.»

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

MCB Finansu Grupa (MCB), kas nodrošina finansu līdzekļus patērētājiem Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas augošajos tirgos, kā plānots šomēnes sasniegusi bezzaudējuma punktu (pirms nodokļu nomaksas).

MCB tas ir nozīmīgs pavērsiens, ka bezzaudējuma punkts tiek sasniegts mazāk kā divu gadu laikā no biznesa uzsākšanas brīža, Db.lv informē Ģirts Freibergs, MCB Finansu grupas pārstāvis Latvijā.

Pieprasījums pēc MCB īstermiņa kredītiem apmērā no 100 līdz 800 Eiro ar atmaksas termiņu līdz 6 mēnešiem pieaudzis. Lielāki aizņēmumi no 800 līdz 2000 Eiro ar apmaksu līdz 24 mēnešiem, kas sākotnēji tika uzsākts kā izmēģinājuma projekts 2007. gada nogalē īpaši uzticamiem klientiem, guvuši popularitāti un tagad pieejami visos četros kompānijas tirgos. Atbilstoši biznesa plānam lielāki kredīti ar garāku atmaksas termiņu nodrošinās pieeju plašākai mērķauditorijai un dos nozīmīgas ilgtermiņa iespējas. MCB plāno pakāpeniski attīstīt savu pakalpojumu klāstu, rūpīgi kontrolējot tā attīstību.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Uz Dienas biznesa žurnālista jautājumiem atbild Swedbank First Securities galvenais ekonomists Oslo Haralls Magnuss Andreasens.

Kas tagad notiek pasaulē – sākas jauna globāla lejupslīde vai vienkārši ir neliela pavasara depresija?

Kad es runāju ar klientiem par ieguldījumiem, man galvenais jautājums ir, vai jūs apzinieties, ka ikvienā tirgū ir kāpumi un kritumi. Vienalga, vai mēs runājam par akcijām, nekustamo īpašumu vai jebkuru citu ieguldījuma veidu. Galvenais jautājums ir, vai cenas ir vai nav par augstu, ja mēs tās salīdzinām ar vēsturi, vai ilgtermiņa ienākumiem, vai kredīta iespējām. Vienīgais, kas ir jāsaprot – kāda būtu normāla cena? Piemēram, kāda ir normāla zemes cena Rīgā, ja mēs domājam par pilsētas izvietojumu, citiem raksturlielumiem. Protams, vienmēr būs rajoni, kuros dzīvos bagāti cilvēki un tāda būs arī zemes cena tajos, taču jāskatās ir uz kopējo situāciju. Vai arī, padomājiet kāda būtu normāla maksa par būvdarbiem konkrētā ekonomiskā cikla laikā. Kad jūs veicat šo ļoti vienkāršo analīzi, tad ļoti bieži atklājas, ka cilvēki vienkārši gremdējas sapņos, nevis skatās uz lietām reāli. Tas ir tāpat kā paziņot, ka mūs gaida fantastiska vasara pēc vienas saulainas nedēļas, vai arī steigties pirkt biļetes uz tālu kūrortu pēc vienas lietainas nedēļas. Mēs, cilvēki, ļoti bieži nespējam nošķirt īstermiņa parādības no ilgtermiņa prognozēm.

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Līdz šim sadarbībā ar kredītu salīdzināšanas portālu Altero ir izsniegti vairāk nekā 26 miljoni eiro un augustā vienā mēnesī izsniegto aizdevumu apjoms sasniedza 2,7 miljonus eiro.

No platformas darbības sākuma 2016. gadā līdz 2017. gada beigām tajā bija izsniegti aizdevumi 12 miljonu eiro apmērā.

«Mūsu bizness attīstās visu laiku – katru mēnesi mums ir jauns kredītu izsniegšanas rekords. Mēs nezinām, ko nozīmē sezonalitāte, jo mums līdz šim nevienā brīdī nav bijis klientu aktivitātes kritums. Šobrīd mūsu platformā ir izsniegti vairāk nekā 26 miljoni eiro. Augustā kredītu izsniegšanas apjoms sasniedza 2,7 miljonus eiro un esam pārliecināti, ka līdz gada beigām vienā mēnesī izsniegto aizdevumu apjoms sasniegs trīs miljonu atzīmi,» saka Artūrs Kostins, SIA «Altero» vadītājs.

Šobrīd mēnesī «Altero» apmeklē aptuveni 50 tūkstoši cilvēku un mēnesī caur šo platformu tiek izsniegti tūkstoš kredīti. «Nereti gadās klienti, kuri nevēlas aizņemties, bet vienkārši paskatās, lai saprastu, kāda summa viņiem varētu būt pieejama un kādi ir aizdevēju nosacījumi. Tas liecina par to, cilvēki aizvien vairāk plāno ne tikai savus ikmēneša tēriņus, bet arī lielos pirkumus, turklāt laikus vēlas aprēķināt zemāko iespējamo procentu pārmaksu,» spriež A. Kostins.

Nesen uzbūvētajam Iekšlietu ministrijas administratīvajam kompleksam Gaujas ielā 15 plānots būvēt otro kārtu, kura ministrjai izmaksās 55 miljonus latu bez PVN.

Par to Db informēja valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Db jau ziņoja (23.02), ka Iekšlietu ministrijas administratīvā kompleksa otrajā kārtā paredzēts uzbūvēt daudzstāvu autostāvvietu, sporta zāli, kā arī uzbūvēt vienu jaunu administratīvo ēku un atjaunot Gaujas ielā esošo vēsturisko celtni.

VNĪ paredz, ka kompleksa 2. kārtu varētu uzbūvēt tuvāko 4 gadu laikā.

Vietā, kur paredzēta kompleksa otrā kārta pašlaik ir citas ēkas, kuras plānots nojaukt, un to darīs būvkompānija SIA Skonto būve. Db jau ziņoja, ka SIA Skonto būve būvēja arī Iekšlietu ministrijas administratīvā kompleksa pirmo kārtu, kura celtniecībā ieguldīti 53 miljoni latu.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saņēmis SIA IPF Digital Latvia (iepriekšējais nosaukums – SIA MCB Finance), tirgū strādājošu ar zīmolu Credit24 rakstveida apņemšanos par parādu atguvēju rēķinos iekļautās pozīcijas Neatmaksātie kreditora zaudējumi atmaksāšanu patērētājiem, informē PTAC.

Sabiedrība ir atzinusi pieļauto pārkāpumu, parādu atguvēju rēķinos iekļaujot izmaksas par parādu atgūšanu, tāpēc ir apņēmusies atmaksāt patērētājiem kopš 2013.gada 1.februāra samaksāto naudas summu par rēķinos ietverto pozīciju Neatmaksātie kreditora zaudējumi, ja patērētājs viena gada laikā (līdz 2018.gada 27.martam) vērsīsies pie sabiedrības ar attiecīgu rakstveida iesniegumu. Sabiedrība ir apņēmusies visiem patērētājiem, kuri ir veikuši šo samaksu, nosūtīt informāciju uz to reģistrētajām e-pasta adresēm.

PTAC aicina patērētājus, kuri ir veikuši parāda atmaksu sākot no 2013.gada 1.februāra un ir samaksājuši šos zaudējumus, līdz 2018.gada 27.martam vērsties pie Sabiedrības ar iesniegumu. Iesniegumā jānorāda iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods, bankas konta numurs un lūgums atmaksāt samaksāto naudas summu par rēķinos ietverto pozīciju “Neatmaksātie kreditora zaudējumi”.