Tiesa Itālijā trešdien piesprieda kruīzu kuģa Costa Concordia kapteinim Frančesko Sketino 16 gadu un viena mēneša cietumsodu par šī kuģa avārijas izraisīšanu, kurā 2012.gada 13.janvārī gāja bojā 32 cilvēki.

Spriedums 54 gadus vecajam Sketino tika pasludināts, noslēdzoties 19 mēnešus ilgai prāvai tiesā Toskānas reģiona Groseto pilsētā.

Tiesas spriedums var tikt pārsūdzēts. Sketino pašlaik vēl atrodas brīvībā, jo trīs tiesneši noraidīja pieprasījumu nekavējoties nosūtīt viņu uz cietumu, lai viņš nevarētu aizbēgt no valsts.

Sketino, kurš ar asarām acīs bija lūdzis tiesu būt žēlsirdīgai, tika atzīts par vainīgu slepkavībā bez iepriekšēja nodoma, katastrofas izraisīšanā, kuģojot pārāk tuvu krastam, evakuācijas aizkavēšanā un kuģa atstāšanā, kamēr tā pasažieri un apkalpe vēl nebija evakuēti.

Vidusjūras kruīza kuģa Costa Concordia vraks pirmdien uzsliets peldus stāvoklī un tiks aizvilkts uz Dženovu, kur tiks sagriezts metāllūžņos.

2012.gada 13.janvāra vakarā Costa Concordia ar 4299 cilvēkiem uz klāja uzskrēja zemūdens klintij pie Džiljo salas Toskānā. Kuģa avārijā dzīvību zaudēja 32 cilvēki.

Costa Concordia sver 44 612 tonnas - aptuveni tikpat daudz, cik Titāniks -, un tas ir 290 metrus garš. Pēc avārijas tas gulēja jūrā, sagāzies uz sāniem pie klintīm, uz kurām uzskrēja.

Pagājušā gada septembrī kuģis tika uzsliets vertikālā stāvoklī, un kopš tā laika balstījās uz pagaidu platformas.

Vakar tika sākta operācija Costa Concordia vraka uzstādīšanai peldus stāvoklī.

Lai ar laivu apbrauktu ap kruīzu kuģa Costa Concordia vraku, tūristiem jāšķiras no 10 eiro. Šis piedāvājums ir spēkā kopš kuģa vraks jūlijā tika nogādāts Dženovā, lai to sagrieztu metāllūžņos, vēsta thelocal.it.

Tikai dažas nedēļas pēc tam, kad Costa Concordia tika aizvilkts no Džiljo salas Toskānā , kur tas atradās kopš avarēja 2012. gada janvārī, kuģis kļuvis par tūrisma objektu citā Itālijas vietā.

Tūristi Voltri ostā, Itālijas ziemeļrietumos, tagad var samaksāt 10 eiro, nopērkot sev mini kruīzu ap vraku. Laivas brauc 200 metrus no vraka, bet gids atstāsta notikušo traģēdiju.

Avarējušais kuģis Costa Concordia pēc teju divus gadus ilgas atrašanās ūdenī nākamnedēļ tiks beidzot izcelts krastā. Ziņu aģentūra Reuters piedāvā aplūkot kuģi no putna lidojuma neilgi pirms tā izcelšanas.

Mediji jau iepriekš vēstīja, ka Costa Concrodia izcelšana sāksies nākamās nedēļas pirmdienā, un tā izmaksās 600 miljonus eiro (422 miljonus latu).

Kuģi plānots uzstādīt peldus stāvoklī un aizvilkt prom, bet pēc tam nodot metāllūžņos.

Jāatgādina, ka 2012. gada janvārī, kuģim avarējot pie Džiļjo salas, bojā gāja 32 cilvēki. Pēc tam kuģis sasvērās uz vienu pusi.

Jau rakstīts, ka kapteinis, kurš vadīja kuģi, ir apsūdzēts cilvēku nogalināšanā bez iepriekšēja nodoma un kuģa pamešanā. Itālijas mediji 52 gadus vecajam kapteinim Frančesko Šetino (Francesco Schettino) jau devuši iesauku «Kapteinis gļēvulis». F. Šetino gan apsūdzības noliedz, un paredzams, ka viņa aizstāvji tiesā apgalvos, ka negadījumā nav vainojama neviena konkrēta persona. Kapteinis paudis pārliecību, ka kuģa atrašanās tuvāk krastam ir glābusi dzīvības. Jau ziņots, ka kruīza kuģis Costa Concordia pietuvojies tik tuvu Itālijas salas Džiljo krastam tāpēc, ka tā kapteinis vēlējies iepriecināt savu komandas biedru, kurš dzimis šajā salā.

Avarējušā kuģa Costa Concordia vraku, kas teju divus gadus atradās ūdenī, izdevies pacelt peldus stāvoklī, vēsta BBC.

Operācija tika uzsākta pirmdien un ilga līdz nakts vidum, kad kuģi izdevās novietot uz jūras gultnē uzbūvētas platformas. Franko Porkelačija (Franco Porcellacchia), kuģa īpašnieku Costa Crociera SpA pārstāvis, operāciju nodēvējis par «perfektu». Kuģa «iztaisnošanas»« operācijā nav konstatēts kaitējums videi.

Kuģa bruto ietilpība jeb tonnāža ir 114 tūkst. tonnas, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā bēdīgi slavenajam Titānikam. Līdz šim kuģa izcelšanas izmaksas ir 600 miljoni eiro (422 milj. Ls), un laika gaitā, turpinot projektu, tās vēl pieaugs, vēsta BBC.

Divus gadus pēc kruīza kuģa Costa Concordia traģiskās avārijas pie Džiļjo salas Itālijā tas aizvien atrodas nelaimes vietā, vēsta Reuters.

Arī šogad, tāpat kā pērn, janvāra sākumā avārijas vietu apmeklēja bojāgājušo radinieki, pieminot nelaimes upurus. Kuģa avārijā bojā gāja 32 cilvēki.

Pieminot avārijas upurus, Džiļjo salā tika noturēts dievkalpojums.

Db.lv jau rakstīja, ka pirms dažiem mēnešiem kuģa vraks tika pacelts peldus stāvoklī. Operācija notika 2013. gada septembra vidū.

Paredzams, ka no līča avarējušā kuģa vraks tiks aizvākts šā gada jūnijā, kad to pacels trīsdesmit ar gaisu piepildītas tvertnes. Costa Concordia nocelšana no sēkļa būs vēl viens posms lielākajos glābšanas darbos jūrniecības vēsturē, raksta Reuters. Pašlaik vēl nav zināms, kur notiks kuģa demontāža, šo darbu pēdējais posms.

Itālijas prokuratūra pirmdien pieprasījusi kruīza kuģa Costa Concordia kapteinim Frančesko Sketīno 26 gadu un trīs mēnešu cietumsodu par 2012.gada avāriju, kurā gāja bojā 32 cilvēki.

Costa Concordia ar 4299 cilvēkiem uz klāja 2012.gada 13.janvāra vakarā uzskrēja zemūdens klintij pie Džiljo salas Toskānā.

Kuģa kapteinis Sketīno tiek tiesāts par avārijas izraisīšanu un kuģa pamešanu pirms pasažieriem.

Prokurore Marija Navarro tiesā uzsvēra, ka pieprasītais sods nav pārmērīgs, jo Sketīno vainojams daudzu cilvēku nāvē.

«Frančesko Sketīno ir melojis visiem, presei, tiesai, (..) varasiestādēm. Viņš nekad nav uzņēmies atbildību,» paziņoja prokurore, piebilstot, ka kopš tiesas procesa sākuma 2013.gada jūlijā nav parādījies neviens elements, kas runātu par labu Sketīno.

Navarro pieprasīja tiesai piespriest Sketīno 14 gadus cietumā apsūdzībās par cilvēku slepkavību, deviņus gadus par kuģa avārijas izraisīšanu, trīs gadus par kuģa pamešanu un trīs mēnešus par nesazināšanos ar varasiestādēm brīdī, kad avārija notika.

Labrīt!

Eiropai jāievieš jauns un efektīvs nodoklis oglekļa dioksīda izmešiem, kas atsijātu videi nedraudzīgākos enerģijas ražotājus. Subsīdijas ir kā heroīns, jo mudina investēt ražotnēs, kas, pateicoties tām, ir ienesīgākās, bet nav nepieciešamas patērētājiem un energoapgādes drošībai, DB saka Eiropas elektroenerģētiķu asociācijas Eurelectric vadītājs, ģenerālsekretārs Hanss ten Berge.

Šorīt DB raksta par Lietuvas bankrotējušās aviokompānijas flyLAL prasību par 40 miljonu latu piedziņu no lidostas Rīga un lidsabiedrības airBaltic. Šajā tiesvedībā kā vienīgais atbildētājs var palikt tikai lidosta. Jaunākās prognozes tikmēr liecina, ka kartupeļu vidējā ražība gaidāma aizvadītā gada līmenī, tomēr reģionos, kur valdīja liels sausums un karstums, piemēram, Latgalē labus ražas rezultātus nevar gaidīt.

Itālijas valdība no nākamā gada janvāra sāks ierobežot kruīzu kuģu skaitu, kas kuģo cauri Venēcijai. Tāds lēmums pamatots ar to, ka lielie kuģi bojā jau tā trauslo pilsētas lagūnu, raksta BBC.

Ierobežojumi samazinās kruīza kuģu skaitu par 20%. Savukārt cauri Venēcijas centram vispār vairs nevarēs kuģot vairāk nekā 96 tūkstošus tonnu smagi kuģi. Tiesa šie noteikumi spēkā stāsies nākamā gada novembrī.

Amatpersonas sola nākotnē atvērt jaunu kanālu ceļu uz pilsētu, kas ļautu kruīza kuģiem tajā iebraukt «pa sētas durvīm».

Jautājums par to, ka kruīza kuģi nereti pietuvojas pārāk tuvu krastiem, aktualizējās pēc 2012. gadā notikušās Costa Concordia avārijas, kurā mira 32 cilvēki.

Katru gadu Venēcijā ierodas aptuveni 2000 kuģu, kas ar savu pārvietošanos rada bojājumus arī ēku un vēstures pieminekļu pamatiem.