Plašas zināšanas un pieredze privātkompāniju vadībā ļauj paskatīties uz Valsts ieņēmumu dienestu no citāda skatupunkta, nekā to spētu profesionāļi, kuri ir strādājuši vai pašlaik strādā nodokļu administrācijā
To intervijā DB stāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ģenerāldirektore Ilze Cīrule.
Fragments no intervijas:
Vai ir iespēja padarīt efektīvāku nodokļu parādu piedziņu?
Iespējas pilnveidoties ir vienmēr. Jautājums par parādu efektīvu piedziņu nav tikai VID, bet arī privātuzņēmējiem. Būtu jānodala tie nodokļu maksātāji, kuri vēlas maksāt nodokļus un lūdz uzziņas, kā pareizi rīkoties konkrētā situācijā, no tiem, kuri maksāt nodokļus nevēlas. Interesanti, ka Latvijā VID sniedz aptuveni divas reizes vairāk konsultāciju nekā Igaunijas nodokļu administrācija. Uzņēmēji prasa skaidrojumus, kā pareizi rīkoties sarežģītās situācijās, un arī skaidrot nodokļu normatīvus. Pieļauju, ka ar to arī ir saistīts lielais konsultāciju apjoms. VID arī turpmāk būs nodokļus maksāt gribošiem uzņēmumiem pretimnākoša iestāde ar konsultācijām un skaidrojumiem, jo īpaši biznesa iesācējiem un mazajiem uzņēmumiem, kas pēc gadiem var izaugt par lielu un varenu kompāniju. Sodi un represīvās metodes seko tikai pēc tam, kad skaidrojumi un brīdinājumi tiek ignorēti. Sodiem ir jābūt samērīgiem ar pārkāpuma apmēru. Finanšu ministrija virza grozījumus, kas noteiktu pieļaujamo soda naudas apmēra ierobežojumu no pamatparāda summas. Tādējādi turpmāk nebūs tādu situāciju, kad par pārkāpumu dažu eiro apmērā pienākas sods vairāku simtu eiro apmērā. VID pat kopā ar Finanšu ministriju nevar šo sistēmu mainīt, un tam būs nepieciešama daudzu ministriju līdzdalība. Tāpat nav nekādas jēgas simtos tūkstošos un miljonos eiro vērtus pamatsodus apaudzēt ar tikpat lielām vai pat vēl lielākām kavējuma un soda naudām, jo galu galā tās iekasēt nav iespējams, pēc kāda laika parādi vienkārši jānoraksta kā nepiedzenami.
Tāpēc nav jēgas arī uzturēt šādu parādu sarakstus. Protams, jāvērtē, kāpēc katrs parāds veidojies, vai parādniekam ir spēja un vēlme to samaksāt. Manuprāt, lielāko nodokļu parādnieku saraksta publiska pieejamība ir vajadzīga. Tai ir vairākas funkcijas – audzinoša, izglītojoša un informējoša.
Tāpat jāsaprot, ka arī parādu piedziņas process nav par velti un tās ir izmaksas. Tas skar ne tikai tos miljoniem eiro lielos parādus, kuru piedziņa nav iespējama, bet arī tos parādniekus, kuri valsts makam parādā ir dažus desmitus eiro vai pat dažus centus. Iecerētās izmaiņas normatīvajos aktos (kontu reģistrs) palīdzēs nodokļu parādu piedziņā, kā arī mazinās iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas, kaut arī, protams, pilnībā izvairīšanās risku, šķiet, nav izdevies likvidēt nevienā valstī. Bankām arī ir pienākums pazīt savu klientu un par tā aizdomīgiem darījumiem (naudas kustību kontā) ziņot gan attiecīgajiem dienestiem, gan arī VID. Protams, tas ir milzīgs informācijas apjoms, kura apstrādi veic elektronika, nevis cilvēki. Šie dati var dot papildus ziņas par iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Nodokļu administrācijai jāpazīst savi klienti. Cik zinu, tad klientu šķirošana notiek ne tikai privātkompānijās, bet arī VID.
Visu interviju Procesi VID tiks pārvērtēti lasiet 10. novembra laikrakstā Dienas Bizness.