Viedokļi

Čiris: biežā spēles noteikumu maiņa nesīs lielākus zaudējumus pašmāju uzņēmējiem nekā «sodītajai Krievijai»

Dienas Bizness,08.12.2014

Jaunākais izdevums

Aizliedzot Krievijas pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu (NĪ) Latvijā, valsts demonstrē divkosīgo attieksmi, uzskata ekociemata Amatciems attīstītājs Aivars Zvirbulis jeb Čiris: «No vienas puses publiski tiek pausts atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, bet no otras – veselas nozares vieglu roku tiek nolemtas iznīcībai. Kamēr norisinās cīņa par alternatīvu nodrošināšanu Krievijas tirgum, piemēram, pārtikas rūpniecības nozarei vai lauksaimniecībai, NĪ un būvniecības nozaru dzīvotspēja tiek apdraudēta. Turklāt pilnībā tiek ignorēts fakts, ka nekustamo īpašumu pircēji nodrošina finanšu līdzekļu ieplūšanu praktiski visās Latvijas ekonomikas nozarēs.»

Aivars Zvirbulis norāda, ka Imigrācijas likumā paredzētās izmaiņas nopietni apdraudēs uzticamību visai uzņēmējdarbības videi Latvijā. «Vērts atcerēties, ka ikviens uzņēmējs lēmumus pieņem ilgtermiņā, un šajā gadījumā rēķinājās ar tiem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā 1. septembrī. Nav šaubu, ka biežā spēles noteikumu maiņa nesīs lielākus zaudējumus pašmāju uzņēmējiem nekā «sodītajai Krievijai». Saglabāt esošo likuma redakciju ir Latvijas ekonomikas interesēs.»

Nacionāli noskaņoto politisko spēku argumenti par termiņuzturēšanās programmas it kā radītajiem draudiem Latvijas valsts drošībai ir nepamatoti, uzsver Aivars Zvirbulis: «Ne jau visi krievu tautības cilvēki bija vainojami pie komunisma radītajām vai pie pašreizējām ģeopolitiskajām problēmām. Milzīgs skaits Krievijas pilsoņu ir eiropeiski domājoši, un viņiem ir kauns par notikumiem Krimā un Ukrainā. Šiem inteliģentajiem un ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem ir biznesa projekti Eiropā un visā pasaulē. Daudzi no viņiem ir ekonomiski saistīti ar Rīgu un Latviju. Uzturēšanās atļauju saņemšanai viņiem ir iespējas izmantot arī citas Eiropas valstis, taču viņi izvēlas Latviju tieši ģeogrāfiskās pieejamības un valodas dēļ. Ar aizliegumu šiem Krievijas pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā, Latvija diez vai atrisinās savas drošības problēmas, kas tiek minētas kā galvenais arguments programmas likvidēšanai.»

Pēc attīstītāja domām, Latvijai pašlaik ir jānovērtē valsts ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības un jāizmanto tās. «Mēs kā valsts nevaram pārtraukt ģeopolitisko vai informācijas karu, bet mēs varam ar gudriem un diplomātiskiem lēmumiem to nesaasināt un būt par sarunu vedējiem. Pavisam drīz Latvija būs ES prezidējošā valsts, un tās loma starpvalstu attiecībās pieaugs. Šis statuss būtu jāmāk izmantot nevis graut, pieņemot pārsteidzīgus un populistiskus lēmumus. Starpvalstu konflikti beigsies, krievu cilvēki aktīvi turpinās ekonomisko darbību visā pasaulē, un viņiem tik un tā būs uzturēšanās atļaujas Eiropā. Latvija ar saviem aizliegumiem būs demonstrējusi īslaicīgu «ieriebšanas» politiku, kas nesīs valstij tikai zaudējumus, bet nebūs risinājums problēmai pēc būtības,» ieplānotos Imigrācijas likuma grozījumus kritizē Aivars Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piesakies DB konferencei Termiņuzturēšanās atļaujas - Latvijas neizmantotā iespēja?

Dienas Bizness,26.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar nozaru līderiem š.g. 2. februārī plkst. 14.00—17.30 viesnīcā Radisson BLU Hotel Latvija, Rīgā, rīko diskusiju Termiņuzturēšanās atļaujas - Latvijas neizmantotā iespēja?.

Nekustamo īpašumu iegāde apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu Latvijas ekonomikai smagākajos ekonomikas recesijas gados nodrošināja stabilu izaugsmi, valsts ekonomikā iepludinot būtiskus papildus līdzekļus. Lai gan tiek uzskatīts, ka tā nonāca nekustamo īpašumu celtniecībā strādājošo rīcībā, nozares, kuru izaugsme bija saistīta ar šīs programmas darbību ir daudz vairāk. Ne vien celtniecības materiālu ražotāji un tirgotāji, bet arī arhitekti, nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, mēbeļu ražotāji un tirgotāji, restorāni, veikali un daudzi citi. Līdz ar minimālā sliekšņa paaugstināšanu pērnruden, TUA pozitīvais pienesums ekonomikai praktiski ir apstājies, bet ārpus Rīgas – pilnībā izzudis. TUA programma bija ekonomikas sildītājs, palīdzot ne vien attīstītājiem, bet arī kalpojot kā grūdiens ekonomikai, materializējoties gan darba vietās, gan arī nodokļos valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Failiem.lv/Files.fm vadītāju Jāni Vikli

Lelde Petrāne,29.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Viklis, Failiem.lv / Files.fm vadītājs. Failiem.lv nodrošina failu glabāšanu un apmaiņu internetā gan uzņēmumiem, gan privātajiem lietotājiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Ar elektroniku, datorsistēmām un to uzbūvi esmu aizrāvies kopš deviņdesmito gadu vidus un kopš tā brīža neesmu zaudējis interesi. Datorzinātņu studijas Latvijas Universitātē nostiprināja šo aizraušanos, ne tikai pielietošanas veidos, bet arī jaunradē.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu novada Amatciemā izbūvēta saules paneļu elektrostacija, kas nodrošinās teju piektdaļu no ciemata kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Projekta ietvaros Amatciemā ir uzstādīti 720 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 259 kW.

Šis ir pirmais tāda apjoma elektroenerģijas pirkuma līguma (PPA) saules paneļu projekts Latvijā. Projekta īstenošanai piesaistīts ALTUM energoefektivitātes aizdevums 170 000 eiro apmērā un tas realizēts sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”.

Aprēķināts, ka gada laikā tie saražos 256,6 tūkstošus kWh zaļās enerģijas jeb 17 % no ciematam nepieciešamā elektroenerģijas apjoma. Uzstādītais saules parks samazinās arī CO2 emisiju nonākšanu atmosfērā par 100,7 tonnām gadā, kas ir līdzvērtīgs nobrauktiem 500 000 kilometru ar automašīnu.

Projekts īstenots, izmantojot Energoservisa kompāniju (ESKO) modeli un projekts finansēts no ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas programmas. Tās ietvaros uzņēmumi, tai skaitā ESKO kompānijas, var saņemt aizdevumu līdz 2,85 miljoniem eiro energoefektivitātes, zaļo ēku, ilgtspējīga transporta un atjaunojamās enerģijas projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raimonds Lazdiņš otrdien Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālajā asamblejā tika ievēlēts LOK prezidenta amatā.

Uz LOK prezidenta amatu kandidēja arī Viesturs Koziols, Arnis Lagzdiņš un Jānis Reirs.

Latvijas Handbola federācijas (LHF) viceprezidents Lazdiņš, kuru jau izvirzīšanas laikā atbalstīja 16 sporta veidu federācijas, balsošanas pirmajā kārtā saņēma 61 no 107 balsīm, Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes loceklim Koziolam bija 23 balsis, Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidentam Reiram 12 un Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentam Lagzdiņam - 10.

No sākotnējiem pieciem kandidātiem savu kandidatūru vēl pirms balsojuma atsauca Latvijas Burāšanas savienības Goda prezidents Ansis Dāle.

Lazdiņš darbojas politiskās partijas "Platforma 21" vadībā, bet pēc ievēlēšanas LOK prezidenta amatā ir solījis pamest LHF viceprezidenta amatu un neturpināt darbu politiskajā partijā. "Platforma 21" ir pārpalikumi no Alda Gobzema savulaik veidotās partijas "Likums un kārtība", kas vēlāk pārtapa par "Katram un katrai". Šī partija nespēja iekļūt 14.Saeimā, taču ieguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai saņemtu valsts finansējumu, kas šim politiskajam spēkam ir nepilni 190 000 eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru