To paredz Saeimas konceptuāli atbalstītie grozījumi Komerclikumā, kas izstrādāti, lai ierobežotu uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu. Priekšlikumus likumprojekta 2. lasījumam var iesniegt līdz šā gada 3. septembrim.
Viens no biežāk sastopamiem veidiem kapitālsabiedrības prettiesiskai pārņemšanai ir izmaiņas tās pārvaldes institūcijās, jo īpaši SIA valdes sastāvā vai AS valdes un padomes sastāvā, klāsta likumprojekta sagatavotāja Tieslietu ministrija (TM), skaidrojot, ka nepieciešams paredzēt stingrākas prasības saistībā ar pieteikumiem Uzņēmumu reģistrā (UR) par izmaiņām kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijās. Tāpat prettiesiskai sabiedrības pārņemšanai tiek izmantota arī citu izmaiņu veikšana, piemēram, izmaiņas pamatkapitāla apmērā. Līdz ar to ir nepieciešams stiprināt prasības arī par citu pieteikumu un dokumentu iesniegšanu UR.
Piedāvātie grozījumi Komerclikumā paredz, ka paraksti uz kapitālsabiedrības pieteikuma obligāti būs jāapliecina notariāli gadījumos, ja tiks pieteiktas būtiskas izmaiņas, bet brīvprātīgi – ja tas paredzēts statūtos. Obligāta parakstu notariāla apliecināšana ir paredzēta, ja reģistrācijai pieteiktas izmaiņas kapitālsabiedrības padomes, valdes vai likvidatoru sastāvā vai valdes locekļu pārstāvības tiesībās.
Raksti par tēmu
SIA dalībnieku sapulces protokola parakstīšanai rosināts noteikt papildu prasību – papildu sapulces vadītājam un protokolistam ar savu parakstu protokola pareizību apliecina arī vismaz viens sapulces ievēlēts dalībnieks. Identiska prasība paredzēta arī attiecībā uz SIA dalībnieku sapulces lēmumu, kas iesniedzams UR. Savukārt akcionāru sapulcei likumprojektā tiek samazināts minimālais akcionāru skaits, kas apliecina protokola pareizību. Lai prasība par dalībnieka pareizības apliecinājumu protokolam būtu efektīva arī gadījumos, ja kapitālsabiedrība iesniedz minēto dokumentu atvasinājumu, tad arī atvasinājumu pareizību apliecina tās pašas personas, kas parakstīja oriģinālu. Tādējādi varētu novērst gadījumus, ka valde var ļaunprātīgi iesniegt nepatiesu vai faktiskajai situācijai neatbilstošu protokola vai lēmuma atvasinājumu.
Vēl grozījumi Komerclikumā paredz iespēju uzņēmumam brīvprātīgi statūtos noteikt, ka personas paraksts uz protokola vai lēmuma oriģināla, vai atvasinājuma apliecināms notariāli. Papildus kapitālsabiedrība var brīvprātīgi statūtos paredzēt, ka dalībnieku sapulces norisi apliecina zvērināts notārs.
Savukārt Civilprocesa likumā ir paredzēta norma, kad strīdus starp dalībniekiem risinās specializēta tiesa - Jūrmalas tiesa, un tā to spēs izdarīt aptuveni 70 dienu laikā. Pēc ministrijas aplēsēm, ik gadu varētu būt ap 200 šādu strīdu lietu. Dalībnieku strīdu izskatīšana notiks tikai vienā tiesu instancē un par to varēs iesniegt sūdzību tikai kasācijas kārtībā.
