«Izskatījās, ka cauri ir. Govju nav, placis no kūts tīrs. Meža, ko pārdot, arī nav. Bankai kredīti jāmaksā,» stāstījis saimnieks Modris Maurītis, kuram pēc notikušā vēl piedevām sašķobījās veselība.
«Bet tad parādījās cilvēki, pat pilnīgi svešinieki, desmitiem. Katrs nesa, ko varēja: viens kartupeļu maisu, cits kādu naudiņu, kaimiņi atnesa vakariņas, jaunieši, kuri kādu nedēļu pirms ugunsgrēka pie mums bija ekskursijā, atbrauca no Rīgas ziedot. Skatījāmies ar vīru viens uz otru un domājām: vai esam tā vērti?» Latvijas Avīzei sacījusi Melita Maurīte.
Raksti par tēmu
«Fanātiski centīgi un strādīgi zemnieki, daudz sabūvēts un sastrādāts. Nav jau mūsu pusē nemaz tik daudz cilvēku, kas tik nopietni ar lopiem ņemas. Es droši vien pēc ugunsgrēka viņu vietā būtu padevies: abi jau cienījamos gados, bērnu nav. Bet viņiem ir tāds dzinulis iekšā! Visu cieņu!» teicis Viļķenes pagasta pārvaldnieks Ilmārs Dzenis.
Andžiņu atjaunošanai ļaudis, uzņēmumi un pašvaldība saziedoja aptuveni 30 000 eiro un vairāk nekā 20 lopu. Maurīšiem visi labdari esot pierakstīti. Pati pirmā atsaucās Ērika Garbrusāne no Krāslavas novada, kas atveda govi ar zīmīgu nosaukumu Gaisma, nutrijas, pērļu vistas un strausu olas.
Par saziedoto naudu un materiāliem (J. Lūsis, Cēsu miesnieks, pašvaldība, Binders, Agro Smiltene, DeLaval, Zēģelis, Trikāta, Madara 93 u. c.) jau ielikti pamati jaunajai kūtij. Pretimnākošas esot arī kredītu devējas: SEB un Swedbank.
